Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidents Andris Bērziņš piektdien nolēmis neizsludināt strīdīgos grozījumus Robežas likumā un nodot tos otrreizējai izskatīšanai Saeimā. Pietiek jau šonedēļ rakstīja, ka likuma grozījumi sevī slēpj daudzus zemūdens akmeņus. Rīgas pils argumentācija, neizsludinot šo likumu, galvenokārt saistīta ar vēlmi, lai elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas izstrādātājs un ieviesējs tiktu izraudzīts konkursā, tāpat pausts uzskats, ka šis jautājums jāskata valdībai. Visbeidzot pausts pamudinājums, lai elektroniskās robežšķērsošanas sistēma tiktu kontrolēta un "lai ar iekšējo drošību saistīta informācija netiktu izmantota prettiesiskiem mērķiem”.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pirms lēmuma pieņemšanas prezidents ņēmis vērā arī drošības iestāžu bažas, ka likums nenodrošina sensitīvas informācijas drošību, kas uzglabāsies sistēmā. Neoficiāla informācija liecina, ka tieši ar vēlmes piekļūt šiem datiem varētu būt saistīta nepārdomāto likuma grozījumu straujā lobēšana Saeimā, ko veica deputāts Klāvs Olšteins (attēlā). "Tas ir nacionālās drošības jautājums," Pietiek atzina avoti Rīgas pilī. Šajā kontekstā kuluāros piesauktas arī apsardzes firmas TM security intereses.

Kā liecina Rīgas pils oficiālais paziņojums, Valsts prezidents Andris Bērziņš 20. janvārī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu prasa likuma Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā otrreizēju caurlūkošanu.

Valsts prezidents vēstulē uzsver, ka, apkopojot dažādu pušu viedokļus par likuma grozījumiem, viņam nav izdevies gūt pārliecību, ka likuma grozījumi paredz iespējami labāko un vienlaikus arī tiesisku risinājumu. Tādēļ atkārtota likuma izskatīšana, pēc Valsts prezidenta domām, veicinās situācijas noskaidrošanu un sabiedrības interešu ievērošanu.

Valsts prezidents vēstulē skaidro, ka no valsts institūcijām saņemtajiem materiāliem un sanāksmē paustajiem viedokļiem izriet, ka lielākās domstarpības ir par iespēju deleģēt ārējās sauszemes robežas rindu jautājuma risināšanu: „Pirmkārt, vai vispār to var deleģēt. Otrkārt, vai var deleģēt jebkurai privātpersonai. Treškārt, vai var deleģēt likumā nosauktam tiesību subjektam.”

„Likuma grozījumi paredz pārvaldes uzdevumu deleģēt profesionālai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju savienībā. Šādām pazīmēm atbilst tikai biedrība Autopārvadātāju asociācija Latvijas auto. Valsts pārvaldes iekārtas likums, līdzšinējā likumdošanas prakse neaizliedz likumā noteikt, ka pārvaldes uzdevums var tikt deleģēts konkrētam un likumā nosauktam tiesību subjektam, tai skaitā biedrībai. Tomēr šāda rīcība nebūtu jāuztver kā pamatprincips, bet gan izņēmums,” uzsvērts vēstulē un vienlaikus izteikts secinājums - lai arī Valsts pārvaldes iekārtas likums neprasa rīkot konkursu, lai noskaidrotu, ar ko slēdzams deleģēšanas līgums, valsts pārvaldei būtu jāievēro labas pārvaldības princips un jārīko konkurss tad, kad tas nepieciešams.

Valsts prezidents norāda, ka Saeimas pamatfunkcija ir likumdošana un tai nebūtu jārisina mainīgi administratīvi saimnieciski jautājumi, bet likumā jāizlemj būtiskākais. Tādēļ nebūtu pareizi dot signālu, ka administratīvi saimnieciskus jautājumus var risināt un konkurenci zināmā mērā ierobežot likumā, nosakot un regulējot konkrētu privātpersonu darbību. „Ņemot vērā iepriekš minēto, tieši Ministru kabinetam būtu jālemj, vai un kuram var deleģēt ārējās sauszemes robežas rindu administrēšanu, kā arī obligāti jāparedz nosacījumi efektīvai kontrolei un tas, lai ar iekšējo drošību saistīta informācija netiktu izmantota prettiesiskiem mērķiem,” vēstulē secina Valsts prezidents.

Pietiek jau rakstīja, ka Saeimas pirms nedēļas pieņemtie grozījumi Robežas likumā, kas Satiksmes ministrijai ļauj iecerētās elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas administrēšanu uzticēt autopārvadātāju organizācijai Latvijas Auto, var novest nevis pie cerētajiem uzlabojumiem uz Austrumu robežas Terehovā, bet pie esošās „taloniņu sistēmas” legalizācijas un garantēta biznesa ar bijušās Parex bankas akcionāriem saistītajai SIA Austrumu kravu terminālis, kam pieder maksas stāvlaukumi uz robežas.

Tie politiķi, kas ar elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu vēlējās, lai tās uzturēšana nenonāk to pašu ekonomisko grupējumu rokās, kas jau kontrolē auto plūsmu uz Austrumu robežas, varētu būt vīlušies. Bija iecerēts, ka, dodot iespēju autopārvadātājiem ar interneta vai sms starpniecību elektroniski reģistrēties robežas šķērsošanai konkrētā laikā, viņi, pirmkārt, tiktu pasargāti no nīkšanas kilometriem garajā „dzīvajā” rindā, otrkārt, tiktu izskausta nelegālā kārtas numuriņu tirgošana un arī maksas stāvlaukumu jeb termināļu apmeklēšana arī nebūtu spiesta lieta.

Tomēr, labi gribēta, šīs sistēmas administrēšanas uzticēšana neatkarīgai organizācijai - Latvijas Autopārvadātāju asociācijai Latvijas Auto var tik un tā palīdzēt saglabāt ietekmi uz robežas ar bijušās Parex bankas akcionāriem saistītajai SIA Austrumu kravu terminālis, kam pieder miljonus izmaksājušais stāvlaukums Terehovā. Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš Pietiek neslēpj, ka, stāstot par organizācijas gatavību jau kaut tūlīt ieviest sistēmu, rēķinās ar tehnisko un programmnodrošinājumu, ko jau izstrādājusi SIAAustrumu kravu terminālis, šo firmu sarunā dēvējot par „sadarbības partneri”. Trēziņš zina stāstīt, ka SIA Austrumu kravu terminālis ne tikai izstrādājusi un palaišanai sagatavojusi elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, bet jau paguvusi iepirkt papildu aparatūru, piemēram, auto reģistrācijas zīmes nolasītāju, kas jau gaidot sistēmas palaišanu Terehovas robežpunktā.

Tas viss rada iespaidu, ka šī firma jau pirms normatīvo aktu pieņemšanas rēķinājusies – sistēmas ieviešana galu galā tiks uzticēta viņiem. SIA Austrumu kravu terminālislīdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jānis Kaverskis savukārt neslēpj, ka viņa bizness ir ieinteresēts, lai elektroniskās robežšķērsošanas sistēma paredzētu auto izbraukšanu caur maksas stāvlaukumu. Pat, ja autopārvadātājs attālināti elektroniski reģistrējies robežšķērsošanai konkrētā laikā, viņam būšot grūti ierasties uz robežas precīzi noteiktajā laikā, tādēļ bez maksas stāvlaukumiem neiztikt. „Bez stāvlaukuma sistēma ir tikai pussistēma,” saka Kaverskis. Viņam pieder arī uzņēmums Parex brokeru sistēma, kas pirms tam piederējusi Parex bankai.

Daudz ko ietekmēs Ministru kabineta noteikumi, kas jāizstrādā Satiksmes ministrijai (SM) un jāapstiprina valdībai, jo tieši tajos jāatrunā elektroniskās robežšķērsošanas kārtība un prasības sistēmai. Tiek pieļauts, ka šajos noteikumos iespējams iestrādāt mehānismu, kas autopārvadātājus mudinās izmantot maksas autostāvlaukumus. Pēc Trēziņa teiktā var noprast, ka Latvijas Auto jau faktiski izstrādājis savu piedāvājumu un cer, ka SM to virzīs valdībā. Satiksmes ministrs Aivis Ronis Pietiek sola, ka martā no Latvijas Auto gaida prezentāciju un sekos līdzi, lai tiktu izraudzīta autopārvadātājiem izdevīgākā sistēma. Ne no viņa, ne SM valsts sekretāra Anrija Matīsa neizskan, ka ministrija varētu pati varētu uzņemties sistēmas izraudzīšanos konkursā, un tas tiks uzticēts Latvijas Auto zem SM „lupas”.

Tas viss, paša vārdiem runājot, ir „nepatīkams pārsteigums” Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram, Saeimas deputātam no Zatlera reformu partijas (ZRP) Edmundam Demiteram. Viņš atceras, ka Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, kad apspriesti attiecīgie likuma grozījumi, viņš Latvijas Auto uzdevis jautājumu, vai organizācija pati spēs ieviest elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, un atbilde bijusi apstiprinoša. Demiters aizstāvējis domu, ka sistēmas administrators jāizvēlas konkursā, bet šī ideja tika noraidīta. Neoficiāli no konkursa idejas oponentiem tobrīd bija dzirdams arguments, ka tādā gadījumā ir liels risks, ka konkursā pieteiksies un jauno sistēmu pārņems ekonomiskie grupējumi, kas jau saimnieko uz robežas, un turpināsies vecā shēma.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (Vienotība) likuma grozījumu virzīšanas gaitā Pietiek neslēpa, ka ir vēlme izvairīties no Igaunijas pieredzes, kur noteikts, ka autobraucējiem pat pēc elektroniskās reģistrēšanās robežas šķērsošanai pirms tam jāizbrauc cauri maksas stāvlaukumam. Igaunijā, kur sistēma ieviesta no pērnā gada augusta, autobraucējiem nākas lielāko daļu maksas par elektronisko robežšķērsošanu atstāt maksas stāvlaukumos, – ja pati rezervācija internetā vai ar sms palīdzību maksā 1 eiro, iebraukšana stāvlaukumā atkarībā no tā, cik tuvu robežai tas atrodas, maksā no 1-3 līdz 14 eiro.

Minētos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, ar kuriem tiek ieviesta elektroniskā robežšķērsošana, Saeima vienbalsīgi pieņēma aizvadītajā ceturtdienā, 12. janvārī. Likumā noteikts, ka rindu uz robežas administrē SM, kas ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt autopārvadātāju profesionālajai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju savienībā IRU. Sākotnēji Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā strādājot pie šiem likuma grozījumiem izskanējis SM priekšlikums minēt konkrēti, ka administrēšana jāuztic Latvijas Autopārvadātāju asociācijai Latvijas Auto, bet izlemts konkrētu organizāciju likumā neminēt. Tomēr tā kā kritērijam par starptautisko pārstāvību atbilst tikai Latvijas Auto, skaidrs, ka norma attiecas tieši uz šo organizāciju. Tagad rodas aizsomas, ka Latvijas Auto kā „cepuri”, zem kuras paslēpties, izmantojuši uzņēmēji, kuru atklāta parādīšanās pie apvāršņa jau saknē varēja atturēt no jaunās sistēmas ieviešanas.

Deputāti atceras, ka Latvijas Auto prezidents Trēziņš Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā solījis, ka pārņemta tiks igauņu sistēma un tas atvēris visas durvis, jo igauņu ieviestā elektroniskā robežšķērsošana tiek pasniegta kā veiksmes stāsts cīņai ar Eiropas Savienības Austrumu robežu apkaunojošajām automašīnu rindām. Igaunijas Iekšlietu ministrijas konkursā par elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu uzvarēja igauņu firma Girf OU. Konkursā piedalījās arī firma Sivex International, kurai, izrādās, jau vairāk nekā 10 gadus noslēgts sadarbības līgums ar SIA Parex brokeru sistēma. Kaverskis atzīst, ka sistēma, kuru kopā ar Latvijas Auto gatavs palaist Austrumu kravu terminālis, ir izstrādāta kopā ar igauņu Sivex Internetional, un tai dots nosaukums iNext.

SIA Parex brokeru sistēma partneris Sivex International Latvijā jau reģistrējis mājaslapuinext.lv, kur testa režīmā iespējams apskatīt elektroniskās robežšķērsošanas reģistrācijas sistēmu. Mājaslapā norādītais kontakttālrunis atrodas Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Terehovas robežkontroles punktā. Austrumu kravu terminālis ar robežsardzes Ludzas pārvaldi jau iepriekš ir noslēdzis līgumu par kārtas numuriņu dalīšanu „dzīvās” auto rindas regulēšanai uz robežas. Iepriekš izskanējusi informācija par gadījumiem, kad šie bezmaksas taloniņi tirgoti pat par 100-150 eiro gabalā. Neoficiāli izskan bažas, ka ,elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanā iesaistoties ar „pareksiešu” grupējumu saistītiem uzņēmējiem, notiktu esošās talonu tirgošanas sistēmas legalizācija.

Tagad Trēziņš Pietiek nevar konkrēti pateikt, kuru sistēmu domā – Girf OU vai Parex brokeru sistēmas sadarbības partneru izstrādāto. Piesauktas tiek abas, un Trēziņš tikai norāda, ka piedāvājumi ir vairāki. Jebkurā gadījumā, lai kuru sistēmu no igauņiem vēlētos pārņemt Latvijas Auto Girf OU vai Sivex International –, abās tiek respektētas pierobežas stāvlaukumu īpašnieku biznesa intereses, kuras vēlējās apiet Latvijas likumdevējs. Šobrīd Igaunijā notiek tiesāšanās starp sistēmas administratoru Girf OU un Sivex International, jo pēdējie uzskata, ka sistēmas ieviesējs nozadzis viņu izstrādātās sistēmas ideju, kamēr tā bijusi publiski pieejama testa režīmā.

Īpaši aktīvi elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu lobēja tā dēvētais ZRPšķeltnieku sešinieks. Īsajā likuma grozījumu apspriešanas gaitā sešu pie partijām nepiederošo Saeimas deputātu grupa paguva izplatīt vismaz trīs atbalstošus paziņojumus par šo tēmu, neskaitot individuālo uzstāšanos. Decembra sākumā, kad Saeima šo likumu skatīja priekšpēdējā - otrajā – lasījumā, sešinieka neformālais līderis Klāvs Olšteins uzstājās debatēs, aizstāvot šīs sistēmas uzticēšanu tieši Latvijas Auto, kas jau ilgāku laiku esot strādājusi pie elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas izveides. „Asociācijas rīcībā jau šobrīd ir visa nepieciešamā kompetence un aprīkojums, lai šādu sistēmu ieviestu. Asociācija ir arī norādījusi uz to, ka šādu sistēmu varētu ieviest mēneša laikā, vajadzīga vien zaļā gaisma no atbildīgajām institūcijām un sakārtota likumdošana,” uzsvēra Olšteins. Tagad zināms, ka Olšeina piesauktais Latvijas Auto rīcībā it kā esošais aprīkojums un kompetence ir SIA Austrumu kravu terminālis izstrādātā sistēma. Lai gan atsevišķiem kādreizējiem Olšteina partijas biedriem gan no Vienotības, gan no ZRP šīs aktivitātes izraisīja piesardzību, konkrētas aizdomas par lobēšanu, kuras politiķi būtu gatavi oficiāli paust, neizskanēja. Tika piedāvāta nevainīgākā versija, ka Olšteins, nespēdams iegūt solīto amatu SM, vēlas izmantot situāciju un sevi pozicionēt kā elektroniskās robežšķērsošanas ieviesēju, kas tiek pasniegta kā veiksmes stāsts.

Novērtē šo rakstu:

15
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam PAR

FotoMēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai par paša lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

FotoVeselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu cilvēku pazinēju - psihoterapeiti. Šoreiz ministre ir izcēlusies ar paziņojumu par savu grūtniecību. Lai gan tā, cik var noprast, ir pašā sākuma stadijā, jo priecīgais notikums ir gaidāms tikai nākamajā gadā, A. Čakša, jau tērpusies brīva griezuma halātiņā, neslēpj savu topošās mātes prieku.
Lasīt visu...

21

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

FotoAugsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti atšķirīgās pasaulēs, kur Jūsu pasaulē nav nabadzības un nav bērnu, kas klaiņo apkārt, nav ģimeņu, kas savus bērnus atstājušas novārtā, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas bezspēcīgi un visu pamests vientulībā nomirst mežā.
Lasīt visu...

12

Skarba replika par PVN un tiesām

FotoAr tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks sodīts, citam – iespēja izbaudīt sava darba vai īpašuma augļus, citam – pārliecība, ka birojā neieradīsies reketieri un nepieprasīs samaksu par “jumtu”. Dažkārt „jumts” ir skaisti tērpies tiesneša, pašvaldības uzņēmuma vai politiski valdošas partijas paskatā. Man tiesiska valsts citu, prozaiskāku izpratņu starpā nozīmē arī to, ka, vēršoties tiesā, varu paļauties uz likuma varu un likuma nemainīgu piemērošanu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

FotoIesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.
Lasīt visu...

21

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

FotoTiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī, pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Zemes reformas mērķis tika pasludināts šā likuma 2. pantā:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

Par uzpūsto depresijas problēmu

Jau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”,...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...