Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidents Andris Bērziņš piektdien nolēmis neizsludināt strīdīgos grozījumus Robežas likumā un nodot tos otrreizējai izskatīšanai Saeimā. Pietiek jau šonedēļ rakstīja, ka likuma grozījumi sevī slēpj daudzus zemūdens akmeņus. Rīgas pils argumentācija, neizsludinot šo likumu, galvenokārt saistīta ar vēlmi, lai elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas izstrādātājs un ieviesējs tiktu izraudzīts konkursā, tāpat pausts uzskats, ka šis jautājums jāskata valdībai. Visbeidzot pausts pamudinājums, lai elektroniskās robežšķērsošanas sistēma tiktu kontrolēta un "lai ar iekšējo drošību saistīta informācija netiktu izmantota prettiesiskiem mērķiem”.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pirms lēmuma pieņemšanas prezidents ņēmis vērā arī drošības iestāžu bažas, ka likums nenodrošina sensitīvas informācijas drošību, kas uzglabāsies sistēmā. Neoficiāla informācija liecina, ka tieši ar vēlmes piekļūt šiem datiem varētu būt saistīta nepārdomāto likuma grozījumu straujā lobēšana Saeimā, ko veica deputāts Klāvs Olšteins (attēlā). "Tas ir nacionālās drošības jautājums," Pietiek atzina avoti Rīgas pilī. Šajā kontekstā kuluāros piesauktas arī apsardzes firmas TM security intereses.

Kā liecina Rīgas pils oficiālais paziņojums, Valsts prezidents Andris Bērziņš 20. janvārī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu prasa likuma Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā otrreizēju caurlūkošanu.

Valsts prezidents vēstulē uzsver, ka, apkopojot dažādu pušu viedokļus par likuma grozījumiem, viņam nav izdevies gūt pārliecību, ka likuma grozījumi paredz iespējami labāko un vienlaikus arī tiesisku risinājumu. Tādēļ atkārtota likuma izskatīšana, pēc Valsts prezidenta domām, veicinās situācijas noskaidrošanu un sabiedrības interešu ievērošanu.

Valsts prezidents vēstulē skaidro, ka no valsts institūcijām saņemtajiem materiāliem un sanāksmē paustajiem viedokļiem izriet, ka lielākās domstarpības ir par iespēju deleģēt ārējās sauszemes robežas rindu jautājuma risināšanu: „Pirmkārt, vai vispār to var deleģēt. Otrkārt, vai var deleģēt jebkurai privātpersonai. Treškārt, vai var deleģēt likumā nosauktam tiesību subjektam.”

„Likuma grozījumi paredz pārvaldes uzdevumu deleģēt profesionālai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju savienībā. Šādām pazīmēm atbilst tikai biedrība Autopārvadātāju asociācija Latvijas auto. Valsts pārvaldes iekārtas likums, līdzšinējā likumdošanas prakse neaizliedz likumā noteikt, ka pārvaldes uzdevums var tikt deleģēts konkrētam un likumā nosauktam tiesību subjektam, tai skaitā biedrībai. Tomēr šāda rīcība nebūtu jāuztver kā pamatprincips, bet gan izņēmums,” uzsvērts vēstulē un vienlaikus izteikts secinājums - lai arī Valsts pārvaldes iekārtas likums neprasa rīkot konkursu, lai noskaidrotu, ar ko slēdzams deleģēšanas līgums, valsts pārvaldei būtu jāievēro labas pārvaldības princips un jārīko konkurss tad, kad tas nepieciešams.

Valsts prezidents norāda, ka Saeimas pamatfunkcija ir likumdošana un tai nebūtu jārisina mainīgi administratīvi saimnieciski jautājumi, bet likumā jāizlemj būtiskākais. Tādēļ nebūtu pareizi dot signālu, ka administratīvi saimnieciskus jautājumus var risināt un konkurenci zināmā mērā ierobežot likumā, nosakot un regulējot konkrētu privātpersonu darbību. „Ņemot vērā iepriekš minēto, tieši Ministru kabinetam būtu jālemj, vai un kuram var deleģēt ārējās sauszemes robežas rindu administrēšanu, kā arī obligāti jāparedz nosacījumi efektīvai kontrolei un tas, lai ar iekšējo drošību saistīta informācija netiktu izmantota prettiesiskiem mērķiem,” vēstulē secina Valsts prezidents.

Pietiek jau rakstīja, ka Saeimas pirms nedēļas pieņemtie grozījumi Robežas likumā, kas Satiksmes ministrijai ļauj iecerētās elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas administrēšanu uzticēt autopārvadātāju organizācijai Latvijas Auto, var novest nevis pie cerētajiem uzlabojumiem uz Austrumu robežas Terehovā, bet pie esošās „taloniņu sistēmas” legalizācijas un garantēta biznesa ar bijušās Parex bankas akcionāriem saistītajai SIA Austrumu kravu terminālis, kam pieder maksas stāvlaukumi uz robežas.

Tie politiķi, kas ar elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu vēlējās, lai tās uzturēšana nenonāk to pašu ekonomisko grupējumu rokās, kas jau kontrolē auto plūsmu uz Austrumu robežas, varētu būt vīlušies. Bija iecerēts, ka, dodot iespēju autopārvadātājiem ar interneta vai sms starpniecību elektroniski reģistrēties robežas šķērsošanai konkrētā laikā, viņi, pirmkārt, tiktu pasargāti no nīkšanas kilometriem garajā „dzīvajā” rindā, otrkārt, tiktu izskausta nelegālā kārtas numuriņu tirgošana un arī maksas stāvlaukumu jeb termināļu apmeklēšana arī nebūtu spiesta lieta.

Tomēr, labi gribēta, šīs sistēmas administrēšanas uzticēšana neatkarīgai organizācijai - Latvijas Autopārvadātāju asociācijai Latvijas Auto var tik un tā palīdzēt saglabāt ietekmi uz robežas ar bijušās Parex bankas akcionāriem saistītajai SIA Austrumu kravu terminālis, kam pieder miljonus izmaksājušais stāvlaukums Terehovā. Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš Pietiek neslēpj, ka, stāstot par organizācijas gatavību jau kaut tūlīt ieviest sistēmu, rēķinās ar tehnisko un programmnodrošinājumu, ko jau izstrādājusi SIAAustrumu kravu terminālis, šo firmu sarunā dēvējot par „sadarbības partneri”. Trēziņš zina stāstīt, ka SIA Austrumu kravu terminālis ne tikai izstrādājusi un palaišanai sagatavojusi elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, bet jau paguvusi iepirkt papildu aparatūru, piemēram, auto reģistrācijas zīmes nolasītāju, kas jau gaidot sistēmas palaišanu Terehovas robežpunktā.

Tas viss rada iespaidu, ka šī firma jau pirms normatīvo aktu pieņemšanas rēķinājusies – sistēmas ieviešana galu galā tiks uzticēta viņiem. SIA Austrumu kravu terminālislīdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jānis Kaverskis savukārt neslēpj, ka viņa bizness ir ieinteresēts, lai elektroniskās robežšķērsošanas sistēma paredzētu auto izbraukšanu caur maksas stāvlaukumu. Pat, ja autopārvadātājs attālināti elektroniski reģistrējies robežšķērsošanai konkrētā laikā, viņam būšot grūti ierasties uz robežas precīzi noteiktajā laikā, tādēļ bez maksas stāvlaukumiem neiztikt. „Bez stāvlaukuma sistēma ir tikai pussistēma,” saka Kaverskis. Viņam pieder arī uzņēmums Parex brokeru sistēma, kas pirms tam piederējusi Parex bankai.

Daudz ko ietekmēs Ministru kabineta noteikumi, kas jāizstrādā Satiksmes ministrijai (SM) un jāapstiprina valdībai, jo tieši tajos jāatrunā elektroniskās robežšķērsošanas kārtība un prasības sistēmai. Tiek pieļauts, ka šajos noteikumos iespējams iestrādāt mehānismu, kas autopārvadātājus mudinās izmantot maksas autostāvlaukumus. Pēc Trēziņa teiktā var noprast, ka Latvijas Auto jau faktiski izstrādājis savu piedāvājumu un cer, ka SM to virzīs valdībā. Satiksmes ministrs Aivis Ronis Pietiek sola, ka martā no Latvijas Auto gaida prezentāciju un sekos līdzi, lai tiktu izraudzīta autopārvadātājiem izdevīgākā sistēma. Ne no viņa, ne SM valsts sekretāra Anrija Matīsa neizskan, ka ministrija varētu pati varētu uzņemties sistēmas izraudzīšanos konkursā, un tas tiks uzticēts Latvijas Auto zem SM „lupas”.

Tas viss, paša vārdiem runājot, ir „nepatīkams pārsteigums” Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram, Saeimas deputātam no Zatlera reformu partijas (ZRP) Edmundam Demiteram. Viņš atceras, ka Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, kad apspriesti attiecīgie likuma grozījumi, viņš Latvijas Auto uzdevis jautājumu, vai organizācija pati spēs ieviest elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, un atbilde bijusi apstiprinoša. Demiters aizstāvējis domu, ka sistēmas administrators jāizvēlas konkursā, bet šī ideja tika noraidīta. Neoficiāli no konkursa idejas oponentiem tobrīd bija dzirdams arguments, ka tādā gadījumā ir liels risks, ka konkursā pieteiksies un jauno sistēmu pārņems ekonomiskie grupējumi, kas jau saimnieko uz robežas, un turpināsies vecā shēma.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (Vienotība) likuma grozījumu virzīšanas gaitā Pietiek neslēpa, ka ir vēlme izvairīties no Igaunijas pieredzes, kur noteikts, ka autobraucējiem pat pēc elektroniskās reģistrēšanās robežas šķērsošanai pirms tam jāizbrauc cauri maksas stāvlaukumam. Igaunijā, kur sistēma ieviesta no pērnā gada augusta, autobraucējiem nākas lielāko daļu maksas par elektronisko robežšķērsošanu atstāt maksas stāvlaukumos, – ja pati rezervācija internetā vai ar sms palīdzību maksā 1 eiro, iebraukšana stāvlaukumā atkarībā no tā, cik tuvu robežai tas atrodas, maksā no 1-3 līdz 14 eiro.

Minētos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, ar kuriem tiek ieviesta elektroniskā robežšķērsošana, Saeima vienbalsīgi pieņēma aizvadītajā ceturtdienā, 12. janvārī. Likumā noteikts, ka rindu uz robežas administrē SM, kas ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt autopārvadātāju profesionālajai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju savienībā IRU. Sākotnēji Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā strādājot pie šiem likuma grozījumiem izskanējis SM priekšlikums minēt konkrēti, ka administrēšana jāuztic Latvijas Autopārvadātāju asociācijai Latvijas Auto, bet izlemts konkrētu organizāciju likumā neminēt. Tomēr tā kā kritērijam par starptautisko pārstāvību atbilst tikai Latvijas Auto, skaidrs, ka norma attiecas tieši uz šo organizāciju. Tagad rodas aizsomas, ka Latvijas Auto kā „cepuri”, zem kuras paslēpties, izmantojuši uzņēmēji, kuru atklāta parādīšanās pie apvāršņa jau saknē varēja atturēt no jaunās sistēmas ieviešanas.

Deputāti atceras, ka Latvijas Auto prezidents Trēziņš Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā solījis, ka pārņemta tiks igauņu sistēma un tas atvēris visas durvis, jo igauņu ieviestā elektroniskā robežšķērsošana tiek pasniegta kā veiksmes stāsts cīņai ar Eiropas Savienības Austrumu robežu apkaunojošajām automašīnu rindām. Igaunijas Iekšlietu ministrijas konkursā par elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu uzvarēja igauņu firma Girf OU. Konkursā piedalījās arī firma Sivex International, kurai, izrādās, jau vairāk nekā 10 gadus noslēgts sadarbības līgums ar SIA Parex brokeru sistēma. Kaverskis atzīst, ka sistēma, kuru kopā ar Latvijas Auto gatavs palaist Austrumu kravu terminālis, ir izstrādāta kopā ar igauņu Sivex Internetional, un tai dots nosaukums iNext.

SIA Parex brokeru sistēma partneris Sivex International Latvijā jau reģistrējis mājaslapuinext.lv, kur testa režīmā iespējams apskatīt elektroniskās robežšķērsošanas reģistrācijas sistēmu. Mājaslapā norādītais kontakttālrunis atrodas Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Terehovas robežkontroles punktā. Austrumu kravu terminālis ar robežsardzes Ludzas pārvaldi jau iepriekš ir noslēdzis līgumu par kārtas numuriņu dalīšanu „dzīvās” auto rindas regulēšanai uz robežas. Iepriekš izskanējusi informācija par gadījumiem, kad šie bezmaksas taloniņi tirgoti pat par 100-150 eiro gabalā. Neoficiāli izskan bažas, ka ,elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanā iesaistoties ar „pareksiešu” grupējumu saistītiem uzņēmējiem, notiktu esošās talonu tirgošanas sistēmas legalizācija.

Tagad Trēziņš Pietiek nevar konkrēti pateikt, kuru sistēmu domā – Girf OU vai Parex brokeru sistēmas sadarbības partneru izstrādāto. Piesauktas tiek abas, un Trēziņš tikai norāda, ka piedāvājumi ir vairāki. Jebkurā gadījumā, lai kuru sistēmu no igauņiem vēlētos pārņemt Latvijas Auto Girf OU vai Sivex International –, abās tiek respektētas pierobežas stāvlaukumu īpašnieku biznesa intereses, kuras vēlējās apiet Latvijas likumdevējs. Šobrīd Igaunijā notiek tiesāšanās starp sistēmas administratoru Girf OU un Sivex International, jo pēdējie uzskata, ka sistēmas ieviesējs nozadzis viņu izstrādātās sistēmas ideju, kamēr tā bijusi publiski pieejama testa režīmā.

Īpaši aktīvi elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu lobēja tā dēvētais ZRPšķeltnieku sešinieks. Īsajā likuma grozījumu apspriešanas gaitā sešu pie partijām nepiederošo Saeimas deputātu grupa paguva izplatīt vismaz trīs atbalstošus paziņojumus par šo tēmu, neskaitot individuālo uzstāšanos. Decembra sākumā, kad Saeima šo likumu skatīja priekšpēdējā - otrajā – lasījumā, sešinieka neformālais līderis Klāvs Olšteins uzstājās debatēs, aizstāvot šīs sistēmas uzticēšanu tieši Latvijas Auto, kas jau ilgāku laiku esot strādājusi pie elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas izveides. „Asociācijas rīcībā jau šobrīd ir visa nepieciešamā kompetence un aprīkojums, lai šādu sistēmu ieviestu. Asociācija ir arī norādījusi uz to, ka šādu sistēmu varētu ieviest mēneša laikā, vajadzīga vien zaļā gaisma no atbildīgajām institūcijām un sakārtota likumdošana,” uzsvēra Olšteins. Tagad zināms, ka Olšeina piesauktais Latvijas Auto rīcībā it kā esošais aprīkojums un kompetence ir SIA Austrumu kravu terminālis izstrādātā sistēma. Lai gan atsevišķiem kādreizējiem Olšteina partijas biedriem gan no Vienotības, gan no ZRP šīs aktivitātes izraisīja piesardzību, konkrētas aizdomas par lobēšanu, kuras politiķi būtu gatavi oficiāli paust, neizskanēja. Tika piedāvāta nevainīgākā versija, ka Olšteins, nespēdams iegūt solīto amatu SM, vēlas izmantot situāciju un sevi pozicionēt kā elektroniskās robežšķērsošanas ieviesēju, kas tiek pasniegta kā veiksmes stāsts.

Novērtē šo rakstu:

15
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man ar mafiju nav nekādas saistības

FotoIzlasot Laura Galiņa rakstu, nesapratu, kas es esmu. Vajadzētu uzdot jautājumu - kas es esmu, bet šo jautājumu jau ir uzdevis neveiksmīgais politikānis Valdis Zatlers.
Lasīt visu...

21

SPKC darbiniek – esi informēts

FotoPastāv risks, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), nosakot darbiniekiem piemaksas par papildu pienākumiem, kas iekļauti citu darbinieku amatu aprakstos vai struktūrvienības uzdevumos, tai skaitā par pienākumiem, kas, iespējams, neatbilst darbinieka profesionālajai kompetencei, nav ievērojis ārējā normatīvā akta prasības, kas nosaka ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, tā nenodrošinot finanšu līdzekļu 6590 euro apmērā efektīvu un ekonomisku izlietošanu.
Lasīt visu...

12

Diemžēl Čakšai vispār nav nekāda konkrēta plāna ne uz šo brīdi, ne nākotni

FotoJau atkal ZZS premjerministrs Māris Kučinskis nāk klajā ar jaunām idejām, šoreiz veselības aprūpe. Par nozares finansējumu ir spriests gadiem ilgi, un nu veselības ministrei Andai Čakšai ir izdevies izsaukt mediķu nemierus, bet ne sabiedrības atbalstu.
Lasīt visu...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Beidziet slepkavot bērnus

Patvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan...

Foto

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

Pirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo...

Foto

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

Jāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus....

Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...