Iesaki rakstu: 
Vakar un šodien (15./16.augustā) vienā no Latvijas lielākajiem interneta medijiem TVNET tika ievietoti divi žurnālista Toma Rātfeldera (pats sevi dēvē par politikas analītiķi) raksti par Latvijas ārpolitiku, kas diezgan atklātā veidā propagandē Latvijas ārpolitiskā kursa pagriešanu no Rietumiem uz Austrumiem.
Šī gada 15.augustā TVNET (attēlā - tā jaunais galvenais redaktors Toms Ostrovskis, kas tika amatā iecelts pēc ilggadējās redaktores Zitas Lundes pēkšņās atlaišanas) publicēja interviju ar bijušo ārlietu ministru Aivi Roni, kas bija piesātināta ar virkni prokremlisku vēstījumu, kādus parasti esam pieraduši redzēt krievu imperiālistu portālā vesti.lv vai labākajā gadījumā Sandra Toča publikācijās Šlesera „Dienas Biznesā”.
Lūk, daži no A.Roņa izplatītajiem vēstījumiem – 1) Rietumiem ar Krieviju ir jāveido dialogs, 2) ASV un Krievijas darbības Ukrainā un Krievijā vienlīdzīgas, 3) ASV karaspēka atrašanās Latvijā var izprovocēt Krieviju, 4) ASV izmanto NATO, lai īstenotu savas ģeopolitiskās intereses, 5) Latvijai ir jāparāda Krievijai, ka tā vēlas sadarboties ar Putina režīmu utml. Pieņemu, ka aptuvenais virziens A.Roņa izteikumiem ir skaidrs. Proti, laiks doties atpakaļ uz Austrumiem.
Dienu pēc A.Roņa visaptverošās intervijas TVNET parādījās vēl viens „žurnālista” T.Rātfeldera raksts, šoreiz par ASV politiku Irānā. Arī šī raksta galvenie vēstījumi bija skaidri – 1) ASV starptautiskās aktivitātes kaitē Latvijai, 2) Latvijai ir jānovēršas no ASV un jāmeklē jauni stratēģiskie partneri. Arī šajā gadījumā T.Rātfeldera spriedelējumi diezgan atklātā veidā norādīja uz Austrumiem kā uz laimes zemi.
Interesanti, ka, līdz šim prorietumnieciski orientētajā TVNET pēkšņi ir parādījusies neslēpta aģitācija par nepieciešamību sadarboties ar Kremli! Tas man liek domāt, ka T.Rātfeldera raksti ir nopirkti un to pasūtītāji visticamāk ir gaidāmo Saeimas vēlēšanu pelēkie kardināli un tirdzniecībā ar Krieviju tieši ieinteresētie Andris Šķēle un Ainars Šlesers. Paskaidrošu kāpēc –
Pirmkārt, raksti, manuprāt, ir acīmredzami pasūtīti, to pierāda – 1) neatbilstība TVNET iepriekšējai redakcijas politikai, 2) rakstu izcelšana TVNET sākumlapā (labojiet, ja kļūdos, bet par raksta atrašanos pirmās lapas pašā augšā ir jāpiemaksā).
Otrkārt, TVNET intervētais eksministrs Aivis Ronis iepriekš ir bijis cieši saistīts ar A.Šķēli, A.Šleseru un „Saskaņas” „krusttēvu” Jāni Urbanoviču. Lūk, daži fakti no A.Roņa biogrāfijas –
1) 2014.gada oktobrī A.Ronis, atrodoties prezidenta Andra Bērziņa ekonomikas padomnieka amatā, vizītē uz Baltkrieviju uzaicināja ārpus politikas it kā esošo oligarhu A.Šķēli. Tikšanās mērķis, visticamāk, bija apmierināt A.Šķēles tranzīta intereses kaimiņu republikā.
2) A.Ronis bija viens no kvēlākajiem J.Urbanoviča organizētā „Baltijas foruma” atbalstītājiem. „Saskaņas” „krusttēvs”, A.Roni (uz to brīdi A.Ronis sēdēja satiksmes ministra krēslā), pacilāti dēvēja par foruma „patronu”. Nav šaubu, ka „Baltijas forums” kalpo par platformu Kremļa interešu lobijam, turklāt A.Ronis jau iepriekš ir lobējis Latvijas ciešāku sadarbību ar Krieviju.
3) A.Ronis savu karjeru ārlietu resorā sāka tiešā Kremļa adepta Jāņa Jurkāna pakļautībā. A.Roņa uzskati un darbība ir daļa no J.Jurkāna ārpolitiskā mantojuma.
4) Kopš 2017.gada līdz pat šā gada jūnijam A.Ronis strādāja naudas atmazgāšanā apsūdzētās bankas ABLV padomē. Re:Baltica vēl šovasar ziņoja, ka A.Roņa primārie uzdevumi bija lobēt ABLV intereses un „rietumnieciskot” prokremliskās partijas „Saskaņa” tēlu Vašingtonā.
Treškārt, T.Rātfeldera publikācijās iekļautie vēstījumi gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā iet roku rokā ar partijas „Saskaņa” paustajām vēlamajām Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm. Aiz „Saskaņas” un tās satelīta KPV LV, visticamāk, stāv iepriekšminētie oligarhi, kas priekšvēlēšanu posmā ir izvērsuši agresīvu propagandas kampaņu ar mērķi panākt „Saskaņas” iekļūšanu nākamajā koalīcijā. Vairāk par KPV LV saikni ar A.Šleseru lasiet šeit.
Rezumējot izskatās, ka ar oligarhiem un „Saskaņu” saistīti aktori ir iegādājušies vismaz divus pasūtījuma rakstus interneta medijā TVNET. Vienā no publikācijām intervētais A.Ronis visticamāk spēlē nozīmīgu lomu oligarhu un „Saskaņas” pēcvēlēšanu varas pārņemšanas plānā. Būdams oficiāli apolitisks, A.Ronis pēc vēlēšanām varētu tikt piedāvāts kā kompromisa variants ārlietu vai satiksmes ministra amatam, gluži tāpat kā tas notika Valda Dombrovska valdības laikā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
