Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu privatizācijas paņēmienus vai piespēlē 1000 m2 klāt, jo to pieprasot zemes īpašnieks utt. Māju pārvaldīšana likumos atstāta bez risinājuma. Gribat paši pārvaldīt - iegūstiet profesionālo izglītību, tikai tad. Kurš sāks? Nav tādu. Daudzas mājas katastrofālā stāvoklī. Kas samaksās kapitālos remontus? Plus maksa ar nebeidzamām šausmām par piespiedu nomas zemi. Ir kriminālprocesi par apsaimniekotāju krāpšanos lielā apmēra, ko izmeklē 5-6 gadus, vai prasības tiesā samaksāt nomas maksu par 10 gadiem un dubultā, kad apsaimniekotājs bankrotējis vai nobēdzinājis iekasēto naudu. Turpināt uzskaitījumu?

Apskatīšu konkrētu vienu daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas piemēru. Uz lūgumu izsūtīt pa e-pastu piespiedu nomas līgumu un mājai piesaistītās zemes robežu plānu māja Tirzas ielā 3/2 šī gada 3.februārī saņēma no Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) elektroniskā formātā atbildi Nr. 1-9/6545. Izsūtīja, paldies, tiesā nevajadzēja vērsties.

Daudzdzīvokļu māju piespiedu nomas zemes pirmpirkuma tiesības tiek dziļi slēptas, atsauce uz likumu normām sagrozīta

Zeme zem mājas atkal pārdota tālāk. Uz jautājumu par zemes pirmpirkuma tiesību kārtējo pārkāpumu RNP raksta, ka pirmpirkuma tiesību realizēšanai ir nepieciešama visu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišana iesaistīties darījumā (Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 3.punkts; 16.panta otrās daļas 1.punkts un 17.panta piektā daļa).

Jāsaprot – veltīgi nesūkstieties par pirmpirkumu, jums tam jāsavāc 100% dzīvokļu sapulce. Nesanāks. Atbildu, ka sanāks gan, nebaidiet, lūdzu!

Esam neizpratnē, ko nozīmē šāda atsauce: nekompetence, maldināšana vai pārpratums?

RNP minētie panti ir Dzīvokļa īpašuma likuma normas, kas regulē mājas kopībā esošo īpašumu, arī zemi zem mājas, jā tā ir mājas kopības īpašumā, nevis par svešu zemi.

RNP tomēr bija jāzina, ka Dzīvokļa īpašuma likums neattiecas uz trešajām personām piederošu īpašumu, šajā gadījumā uz zemi, kas nav mājas kopīpašums, proti:

Lasām likuma 4.panta 1.daļa 3.p., ka zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai. Tātad RNP atsauce uz šo pantu ir garām.

Šī likuma 16.pants nosaka, ka (2) Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par: 1) KOPĪPAŠUMĀ esošās daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu), bet 17.pants (5), ka lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas 1. punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai "par" nobalso visi dzīvokļu īpašnieki.

Skaidrs, piespiedu nomas zemes pirmpirkums nav mājas kopīpašuma daļa. Pārejam uz zemes piespiedu nomas līguma apskatīšanu uz zemi, kas pieder trešajai personai, tādēļ visas šīs atsauces vienkārši nepamatotas un nekorektas. Kā tā var?

Atrodam gan citu, ar ko biedē RNP, ka, lai realizētu trešajai personai piederošas zemes pirmpirkuma tiesības, to var ierosināt jebkurš mājas dzīvokļa īpašnieks, bet, kas attiecas uz pirkuma maksu, tas ir jau cits jautājums, ko šeit neapskatīšu.

Protams, par to, ka zeme zem mūsu mājas ir atkal pārdota tālāk, dzīvokļu īpašnieki uzzināja tikai no RNP elektroniskas vēstules 2017. gada 3.februārī, ar kuru mājas dzīvokļu īpašnieki kopā vai kāds atsevišķi ir tiesiski uzsākt izpirkuma tiesību. Vai uzsāks, tas arī cits jautājums.

Kā redzams no nomas līguma, ar jauno zemesgabala īpašnieku līgums noslēgts 2015.gada 29.decembrī. RNP, noslēdzot šādu līgumu, turklāt tas jau ir kārtējais mūsu pirmpirkuma tiesību pārkāpums, nav savlaicīgi, 2015.gada decembrī nosūtījis šo nomas līgumu un paziņojis par mūsu pirmpirkuma tiesību iestāšanos.

Saprotams, teiks, ka neviens likums šādus pienākumus ziņot RNP neuzliek. Uzliek gan. Zemāk minētie likumi, ka RNP, apsaimniekotājs var sākt pildīt savas funkcijas pēc dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarojuma līguma noslēgšanas, kur šie pienākumi būtu paredzēti līgumā.

Var lēst, ka Rīgas namu pārvaldnieka darbība ir nelietderīga dzīvokļu īpašnieku naudas šķērdēšana

 Tā kā šāda dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarojuma RNP nav, uzskatāms, ka vispār RNP darbība ir ārpus likuma.

 Nē, nē, RNP teiks, ka ir gan. Zināms, RNP saņēmis “pilnvarojumu” ar Rīgas pilsētas pašvaldības 05.07.2011. gada noslēgto Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr. RD -11-09-910-lī, proti, Rīgas dome noslēdz līgumu „pati ar sevi” - ar pašas izveidotu kapitālsabiedrību.

Likumiski šāda vienošanās ir struktūru iekšējo attiecību jautājums un dzīvokļu īpašnieku kopībai nav saistošs akts. Rīgas namu pārvaldniekam jāpilda šajā rakstā minētie un citi likumi, attiecīgie MK noteikumi, un atsauce uz šādu minēto vienošanos nevar būt likumīga.

Mums, pārrunājot ar mājas iedzīvotājiem par RNP atbildi un nomas līguma saturu, tika izteikti dažādi šādas RNP rīcības iemesli, kas nav "glaimojoši". Proti, ka RNP, varētu būt, informāciju slēpj, nenodrošina mājas iedzīvotāju tiesības, bet realizē, lobē zemes īpašnieka intereses utt.

Pārvaldīt daudzdzīvokļu mājas un slēgt līgumus bez dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma nav tiesiski

Līguma 1a punktā RNP atsaucas uz likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta 7.daļu, kurā noteikts, ka „pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu”.

      Šī atsauce, ņemot vērā citu likumu normas un dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvās tiesības, ir juridiski nekorekta. RNP aizmirsis, pagājis garām citai normai - šī likuma 50.panta 1.d. 3 punktam, kas nosaka, ka „privatizētā objekta īpašnieka (turpmāk arī — dzīvokļa īpašnieks) pienākums ir: 3) slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku — fizisko vai juridisko personu —, uz kura atrodas privatizētais objekts”.

Punktā 1.b atsaucas arī uz „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma” 6 panta 4. punktu par pārvaldnieka pienākumu slēgt līgumu par piesaistītā zemesgabala lietošanu. Jā, pienākums ir, bet kad šis pienākums iegūst tiesības? Tikai tad, kad RNP tās ir piešķīruši dzīvokļu īpašnieku kopība.

Punktā 1.c RNP atsaucas uz Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta 5.punktu maksāt nomas maksu, bet „aizmirsa”, ka šī likuma norma arī nosaka, ka „lēmumus, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā — pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu …”.

Dzīvokļa īpašuma likums. 16.pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence. 2.punkta 8. daļa: „ Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam.

Proti, RNP bez dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarojuma nav tiesisks patvarīgi uzņemties pārvaldīt dzīvojamās mājas, slēgt zemes piespiedu nomas un citus līgumus, ko pierāda arī tas, ka līgumi tiek slēgti interešu konflikta apstākļos, tajos raksta juridiski nekorektas pozīcijas.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesību nodošana dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai likumos ir dezorganizēta

 Rīgas dome vai RNP tās personā ne tūlīt pēc privatizācijas nav izpildījis, ne tagad pilda likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51.panta noteikumu, kas nosaka kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Šī likuma 1. pantā noteikts, ka daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību ……. sasaucama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu. Un (2) pants …, ka daudzdzīvokļu mājā dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc dzīvojamās mājas valdītājs, bet pašvaldībai piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā — pašvaldība, … daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci var sasaukt arī viens vai vairāki daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki.

Tātad ne toreiz, ne tagad pašvaldība nepilda savas funkcijas un atstāj dzīvokļu kopību uz nosacījumiem: viens par visiem, visi par vienu, kas ir lielākā anarhija, kāda vien iespējama, tēlaini izsakoties – dzīvojamo māju pārvaldīšanu valsts un pašvaldība pārvērtusi par gadsimta „bardaku”.

Dzīvojamo māju privatizācija, ja vēl ņem vērā, kādā tehniskā stāvoklī atrodas mājas un ka tajās dzīvo 70 - 80% pensionāri un maznodrošinātās ģimenes, kuriem nav līdzekļu māju un sanitāro mezglu kapitālai atjaunošanai, jau apzīmējama kā katastrofa. Dzirdējām piemērus, ka mājas brūk, bet apsaimniekotājs tās nav remontējis un dzīvokļi nezina, kur palika viņu maksājumi par apsaimniekošanu. Te mums „bezmaksas „ braukšanas” prieks, kas salīdzinoši ar izdevumiem par apsaimniekošanu un komunāliem maksājumu palielinājumiem un pienākumu uzlikšana no pašu pensionāru kabatas remontēt iekšpagalmu caurbraucamos ceļus, bezmaksas braukšanu pārsniegs 10 -20 reizes.

Apsaimniekošanas sabiedrību veidošanai likumā noteikti šķēršļi

Nē, nē, likumā pateikts - rīkojieties. Valsts un pašvaldība nosaka kārtību, pasaka – uz priekšu, kurš pirmais no mājas sāks veidot šādas mājas pārvaldīšanas institūciju? Klusums, neviens neatsaucas.

Ir zināms, ka viena daļa jau sarosījās pārņemt mājas, izveidoja sabiedrības. Te nu klāt, iespējams, prihvatizētāju pārstāvji ar naudas čemodāniem – stop, aizliegt pašdarbību, nodzīsim dzīvokļu īpašnieku pacietību līdz „šausmīgām beigām” un prihvatizēsim pārvaldīšanu, un tad mums būs zelta ādere, kur gūt naudu.

Tiek stāstītas teikas, ka šāds mēģinājums esot bijis ar Rīgas domes namu pārvalžu prihvatizēšanu, bet kaut kas nobrucis un - kā mēdz mēļot – naudas zelta āderi paturēja sev Rīgas dome, izveidojot Rīgas namu pārvaldnieku (RNP).

Bet kas tad liedz veidot mājas pārvaldību pašiem? Lasām māju privatizācijas likuma Pārejas noteikumu 13.pantu: dzīvojamās mājas pārvaldītāja profesionālā kvalifikācija (1) Persona ir tiesīga veikt pārvaldīšanas uzdevumu daudzdzīvokļu mājā, ja tā ieguvusi dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu. Nu, dzīvokļu īpašnieku kopība, uz skolu! Negribiet mācīties, rokas nost no pārvaldīšanas. Vēlaties mājas pārvaldīšanu - „mēs jums parādīsim”, teiktu TV 3 Bez Tabu. Kā lai katra māja sev atrod profesionālu pārvaldnieku? Un tā pārvaldīšanas ”bardaks” valda jau 26 gadus.

Kā ar sabiedrībām, kuras jau reģistrētas. Likums pasaka - nav izglītības, tā jāslēdz, tā apmēram.

Apsaimniekotāji piespiedu nomas līgumus slēdz ar atpakaļejošu datumu

Turpinām RNP zemes piespiedu nomas Līguma lasīšanu. Līguma punkts 2 b - slēdzot līgumu 2015.gada 29.decembrī RNP raksta - „puses vienojas”, tas ir, 29.decembrī vienojas, ka zemes piespiedu nomas līgums tiek noslēgts ar 2015.gada 1. septembri? Kādam likumam un likuma pantam atbilst vienošanās ar atpakaļejošu datumu, zīlē nu?

Kā manījām, RNP jau 2015.gadā ir dzīvokļu īpašnieku kopībai aizmuguriski noslēdzis piespiedu nomas līgumu, kas nozīmē, ka tajā var rakstīt, ko vien grib, un vienoties ar zemes īpašnieki savu interešu apjomā un, kā iepatīkas, apiet likumu normas un dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības iepriekš minētajā Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta 2.punkta 8.daļā. Apsaimniekotājs pārliecināts - gailis pakaļ nedziedās.

Ja apskatītu katru līguma punktu, tajā ir apšaubāmas arī dažas citas pozīcijas, kas nav tik svarīgas, tādēļ pašlaik pie tām neapstājos.

Ar atsauci uz Līgumā minētām normām, apejot dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības citās šeit minētajās normās, RNP uzņemas it kā pilnu atbildību apsaimniekot māju un slēgt darījumu līgumus bez pilnvarojuma, uzņemas apsaimniekot kā īsts, rūpīgs saimnieks, bet turpat Līguma 3.punkta 3.1 pirmajā teikumā atrodam: Pārvaldnieka un /vai Nomnieka tiesības un pienākumi. No kurienes radās trešais līgumslēdzējs – Nomnieks, kurš nav Līguma dalībnieks?

Pirmkārt, termins Nomnieks ir RNP jauns izgudrojums, jo šāds subjekts nav Līguma dalībnieks, nav puse, kura slēdz līgumu, kas nav paredzēts arī ne pārvaldīšanas likumā, ne dzīvokļu īpašuma likumā.

Otrkārt, kā RNP var vienoties ar trešo personu par klāt neesošu personu - dzīvokļu īpašnieku kopību un tai uzlikt pienākumus un tiesības, kuras jāuzņemas vienīgi RNP, kā Līguma slēdzējpusei? Vienīgi tad, kad būtu noslēgts pilnvarojuma līgumu ar mājas dzīvokļu īpašnieku kopību, RNP varētu rakstīt ar atsauci uz pilnvarojuma punktiem. Citādi sanāk, ka RNP balstās uz absurdiem pieņēmumiem, kas rada šaubas par RNP godprātību.

Un Līguma vienā punktā raksta, ka Pārvaldnieks vienojas, citā – ka Nomnieks vienojas, kurš nav parakstījis šādu līgumu. Tas ir anahronisms, kā rīkojas RNP.

Apsaimniekotājs un zemes īpašnieks Līgumā pārkāpj savas kompetences robežas

Tālāk, Līguma 3.1.7.2 punktā ar trešo personu – ar piespiedu nomas zemes īpašnieku, atkal piesaucot klāt Nomnieku kā atbildīgo, vienojas: veikt iekškvartālu piebraucamo un koplietošanas ceļu un teritorijas seguma atjaunošanu bez seguma paplašinājumiem un pagarinājumiem, ja šādus labiekārtošanas darbus vēlas veikt Nomnieks, par to pieņemot attiecīgu kopības lēmumu un nosakot finansējuma iegūšanas avotu, to apmēru un izlietojuma kārtību.

Nu ko, pensionāri, pietiek „braukāt bez maksas”, viss maksā naudu, atveriet maciņus RNP kā Rīgas domes kapitālsabiedrībai, ja gribat staigāt pa gludu taku pie mājas.

Slēdzot līgumu, līgumslēdzējiem ir jāievēro jau minētās likumu normas par pilnvarojumu un arī Civillikuma (CL) 1195. pants, ka lietotājam ir tiesība uz visiem augļiem, ienākumiem un labumiem, kādus var dot lietojumā nodotā lieta. Šās tiesības apmērs nav noteicams pēc lietotāja vajadzībām, bet viņš var izlietot lietu arī peļņai. Nē, nē, gribiet braukt bez maksas un nemaksāt par bedru lāpīšanu kādus 16 000 no mājas vai aptuveni 3700 no dzīvokļa, kas jums tiek plānots arī izdevumu tāmēs? Līgumslēdzēji jums nolemj neizkustēties no seguma platības rāmjiem. Lasi - vēl sadomāsiet stāvvietas automašīnām ierīkot. Tas nebūs vis jums , tā vienojas RNP un zemes īpašnieks.

Pirmkārt, vai ir ētiski apspriest ar nepiederošu personu, kas nav tā kompetencē, izteikt kā vienošanos par dzīvojamās mājas finanšu darījuma jautājumos, kas ir vienīgi apsaimniekotāja un dzīvokļu īpašnieku kopības jautājums, kas jādara apsaimniekotājam un dzīvokļu īpašnieku kopībai, jau bez Nomnieka piesaukšanas, pārkāpjot Dzīvokļu īpašuma 16.panta dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvās tiesības un rakstīt vienošanos par aizliegumu veikt seguma remontu - bez seguma paplašinājuma un pagarinājuma?

Apsaimniekotājs Līgumā ar zemes īpašnieku liedz zemes lietotājiem likumā paredzētās tiesības lietot zemi

Šāds līguma 3.1.7.2 punkts liedz nomas objektu izmantot mājas funkciju nodrošināšanai Civillikuma noteiktā kārtībā, kā ērtāk un labāk nodrošināt piekļuvi mājai, paplašinot piebraucamos ceļus ātrās palīdzības transporta, pakalpojuma dienestu un ugunsdzēsēju smagā transporta piebraukšanai, tas ir, liedz nomas objektu izmantot Civillikuma 2130. panta noteiktajā apjomā, kas nosaka, ka lietas iznomātājam vai izīrētājam jānodod lieta nomniekam vai īrniekam; viņam jādod iespēja to lietot un nomniekam ievākt no tās augļus un attiecīgi pretrunā ar 2134. pantu, kurā teikts, ka izīrētājam vai iznomātājam jānodod lieta īrniekam vai nomniekam ar visiem tās piederumiem un tādā stāvoklī, ka pēdējais var no tās iegūt visu to labumu, kādu viņam bijusi tiesība no tās sagaidīt.

Nav taču noslēpums, ka šie caurbraucamie ceļi visvairāk vajadzīgi uzņēmējiem, kuri nolieto ceļus sistemātiski iebraucot ar smago tehniku Rīgas pilsētas infrastruktūras uzturēšanai, pakalpojumu sniedzējiem, atkritumu savācējiem, ugunsdzēsējiem, arī ātrajai palīdzībai, policijai, citiem zemes lietotājiem likumā noteiktā kārtībā, kas Rīgas domei maksā nodokļus, ko būtu jāizmanto arī ceļu remontiem.

Bet kādēļ RNP atstāj novārtā likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.daļu, kurā noteikts, ka (2) 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī valstij vai pašvaldībām piederoši (2) ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Šāds risinājums nav manīts. Lai par visu maksā tie paši minētie nabagi?

Pensionāriem par „bezmaksas” braukšanu apsaimniekotājs liek maksāt dubultā?

Neviļus rodas jautājums, vai līguma 3.1.7.2 punkts domāts ar nolūku, lai šādā veidā legalizētu dzīvokļu īpašnieku kopībai kā nodokļu maksātājiem, papildupienākumus uz viņu rēķina remontēt caurbraucamos ceļus, lai iegūtu papildu līdzekļus segt arī pensionāru “bezmaksas” braukšanu sabiedriskajā transportā un Rīgas dome varētu informēt rīdziniekus, cik “veiksmīgi” remontē iekšpagalmus?

Tātad Līgumā bija jāparedz arī Civillikuma, 2138. panta nosacījumi, ka uz iznomāto vai izīrēto lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi, ja nav norunāts citādi, jānes iznomātājam vai izīrētājam; tādēļ viņam arī jāatlīdzina izdevumi, ko tam nolūkam būtu taisījis nomnieks vai īrnieks.

 Vai tad RNP nav saistošas šīs normas, kas nekur un nekad nav manīts, ka teiktais tiktu ievērots, noslēgti atsevišķi līgumi ar citiem zemes lietotājiem, kuru objekti atrodas mājas „funkcionāli nepieciešamās zemes robežās” (zemes apgrūtinājumi).

Lai visu nastu uzliktu tiem pašiem pensionāriem un maznodrošinātajiem, par kuriem reklāmās tiek izrādīta it kā nesamērojami liela gādība?

Kādēļ apsaimniekotājs un zemes īpašnieks, slēdzot šo līgumu, nav norādījis, ka apgrūtinājuma zeme atbilstoši minētajai CL 2138.panata normai attiecas uz zemes īpašnieku un tiek izslēgta no šāda zemes nomas līguma?

 Šajā gadījumā RNP kā apsaimniekotājs nav uzrādījis Līgumā, ka slēdz atsevišķus līgumus ar apgrūtinājuma zemes lietotājiem, bet, ja šādi papildus līgumi ir, tie rīdziniekiem nav zināmi vai tiek turēti kā ierobežotas pieejamības dokumenti un maksu par šādi apgrūtināto zemes daļu apsaimniekotāji, iespējams, iekasē dubultā apmērā – no apgrūtinājuma zemes lietotājiem un dzīvokļiem.

Tāpat zemes nomas līgumā, kā arī ienākumu tāmēs neatrodam ienākumus no mājas citām institūcijām – sakaru operatoriem, kuri kāpelē pa jumtiem, urbj caurumus bez projekta, haotiski sastaipa vadus trepju telpā un bēniņos, bojā jumta segumu, uz bēniņiem izvieto aparatūru (ap 7 operatori), piedrazo bēniņus ar papīra kastēm, vadiem un detaļām, izmanto mājas elektrību.

Apsaimniekotājiem, tajā skaita RNP, slēdzot zemes piespiedu nomās līgumu, ja šādu darbību slēgt nomas līgumu pilnvaro mājas kopība sapulcē vai aptaujā, ir jāizslēdz no līguma zemes apgrūtinājumi, kas praktiski nenotiek. Ja apgrūtinājumi nav norādīti zemes robežu plānā, tātad zemes robežu plāns ir fiktīvs, šos apgrūtinājumus jau nobēdzinājusi Rīgas domes Privatizācijas komisija vai VZD.

Tādējādi ir noskaidrots, ka atbilstoši minēto likumu prasībām, apsaimniekotājam obligāta darbība slēgt zemes piespiedu nomas līgumu ar zemes īpašnieku rodas tikai tad, ja šādas tiesības tam ir piešķīrusi dzīvojamā mājas dzīvokļu īpašnieku kopība ar savu lēmumu, neatkarīgi no tā, ir nodibināta mājas pārvaldības sabiedrība vai nav.

Apsaimniekotājs izmanto dzīvokļu īpašnieku neorganizētību apšaubāmu darījumu un interešu nodrošināšanai

Vai RNP “naudas meklējumos” nav aizgājis daudz par tālu, ārpus savas kompetences ietvariem un sūtības, kas noteikti RNP funkcionālajos pienākumos, saistošajos noteikumos un likumos?

Maz ticami, ka Rīgas namu pārvaldniekā strādā tik nekvalificēti, nekompetenti juristi, ka raksta atbildes un līgumus, atsaucoties uz vienām likumu normām, kuras piemērojamas tikai tad, kad ir izpildītas minētās vai citu likumu normas.

Visticamāk, ka RNP amatpersonas izmanto apstākļi, ka dzīvokļu īpašnieki ir dezorganizēta masa, viņiem nav iespēju izsekot dzīvokļu naudas uzkrājumu plūsmai un izmantošanai, nav pieejas pie dokumentiem, nav pietiekamas grāmatvedības un/vai juridiskās sagatavotības vērtēt RNP darbības aktus un protokolus par darbu izpildi un šī un citu līgumu saturu un valstī nav iestādes, kas pilnvērtīgi uzraudzītu apsaimniekotāju darbības likumību, tādēļ var rīkoties pēc saviem ieskatiem un pēc vajadzības.

Valsts kontroles (VK) revīzija Rīgas namu pārvaldniekā konstatēja daudzus pārkāpumus, darbu pierakstījumus, nelikumīgu naudas izšķērdēšanu, bet, iespējams, VK konstatētais netiek ņemts vērā, tās revīzija tiek atzīta par nenopietnu vai nesaistošu aktu, kuru var nepildīt. Vismaz nav manīts par to izpildi, ja jau saņemam šādus Līgumus. Nav arī dzirdēts, ka prokuratūra VK nosūtītajos prokuratūrai materiālos veic aktīvu izmeklēšanu. Nav izslēgts, ka izmeklēšanas procesā tiek iedarbināta izmeklēšanā iedibinātā sistēmiskā kārtība šādus kriminālprocesus neizmeklēt vai vilcināt līdz noilgumam un norakstīt.

* Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības valdes loceklis, mājas Tirzas ielā 3/2 pilnvarotā persona

Novērtē šo rakstu:

92
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...