Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ērika Kalnmeiera (attēlā) vadītā LR Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā izmantojusi Kriminālprocesa likuma caurumu, kas ļauj daļu dokumentu neiekļaut krimināllietā, bet lietai pievienot vien lietisko pierādījumu dokumentu sarakstu. Rezultātā, lai gan Zolitūdes traģēdijas tiesas process jau rit kopš pērnā gada decembra, apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem joprojām nav bijusi iespēja iepazīties ar visiem krimināllietā iekļautajiem būvniecības dokumentiem, jo tie nav iekļauti lietas materiālos, kurus izsniedz visiem tiesas procesa dalībniekiem.

Jau pavasarī apsūdzēto aizstāvji cēla trauksmi, ka viņiem nav iespējams piekļūt ļoti svarīgiem dokumentiem, jo būvniecības dokumentācija lietai pievienota vien kā saraksts. Būvinženiera Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks uzsver, ka būvniecības dokumenti šajā lietā ir paši svarīgākie, īpaši tajā daļā, kas attiecas uz viņa aizstāvamo. Tomēr precīzi izpētīt, kas tad īsti slēpjas šajos dokumentos, nedz apsūdzētajiem, nedz viņu aizstāvjiem nav iespēju.

Advokāti pavasarī lūdza tiesu dokumentus ieskenēt un izsniegt visiem procesa dalībniekiem, bet tiesa šo lūgumu noraidīja un piedāvāja iespēju advokātiem un apsūdzētajiem ar tiem iepazīties tiesas telpās. Turklāt tiesa solījusi, ka dos laiku ar šiem dokumentiem iepazīties.

Tomēr tā nav noticis. Pagaidām tiesa atradusi vien sešas dienas, kurās var ļaut procesa dalībniekiem iepazīties ar lietai pievienotajiem būvniecības dokumentiem, bet šajā īsajā laikā caurskatīt 879 dokumentu vienības jeb mapes, no kurām lielākā daļa ir vairākus simtus lappušu biezas, fiziski nav iespējams, norāda Zvejsalnieks.

“Mēs izmantojām pilnīgi visas tiesas piedāvātās iespējas iepazīties ar šiem dokumentiem, uz maiņām sēdējām tiesā un lasījām. Iespējas nokopēt vai ieskenēt faktiski nav, jo vairums no tiem ir milzu formāta dokumenti – A1 vai A0. Tik milzīgu portatīvo skeneri paņemt līdzi nav iespējams. Tad nu mēs kaut ko fotografējam, izlīdzamies, kā varam,” norāda advokāts. Pagaidām izdevies caurskatīt vien aptuveni ceturto daļu no dokumentiem.

Lai gan Kriminālprocesa likums skaidri norāda, ka visiem dokumentiem, kas ir būtiski pēc satura, ir jāatrodas krimināllietas materiālos, kurus izsniedz visiem procesa dalībniekiem, tomēr prokuratūra izlēmusi, ka tie noformējami vien lietisko pierādījumu sarakstā.

“Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka apsūdzība šajos dokumentos minēto var izmantot pret apsūdzētajiem, bet mums nav iespēju sagatavoties aizstāvībai,” norāda Zvejsalnieks.

Kā stāsta advokāts, dabā tās ir aptuveni 70 kastes ar dokumentiem, kas izņemti kratīšanās, salikti kastēs un atvesti uz prokuratūru. Apsūdzētie pat piedāvājuši savus kopētājus un skenerus, lai šos dokumentus pavairotu un nodrošinātu iespēju ar tiem iepazīties visiem procesa dalībniekiem, saprotot, ka prokuratūras rīcībā arī varētu nebūt tik liela izmēra kopēšanas un skenēšanas aparatūras. Tomēr prokuratūra un tiesa no tā atteikusies.

Lai gan aizstāvji vēl nav paguvuši caurskatīt visus būvniecības dokumentus, jo ar tiesas piedāvāto laiku nav pieticis, tomēr jau tagad sākta to liecinieku pratināšana, kuri liecina par būvniecības procesu. Kā uzsver Zvejsalnieks, jau apskatītie dokumenti ir radījuši virkni jautājumu šiem lieciniekiem, tomēr nav pārliecības, ka dokumentu kastes neslēpj vēl kādus svarīgus dokumentus, par kuriem ir būtiski uzdot jautājumus lieciniekiem.

Līdzīgi Kriminālprocesa likuma „caurumu” prokuratūra izmanto arī attiecībā uz audio ierakstiem. Daži prokurori tos pievieno lietai, bet, piemēram, Ģenerālprokuratūra konsekventi atsakās tos izsniegt un liek nākt tos klausīties uz prokuratūru. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...