Prokuratūra apgrūtina iespēju Zolitūdes traģēdijā apsūdzētajiem iepazīties ar svarīgiem dokumentiem

Jau pavasarī apsūdzēto aizstāvji cēla trauksmi, ka viņiem nav iespējams piekļūt ļoti svarīgiem dokumentiem, jo būvniecības dokumentācija lietai pievienota vien kā saraksts. Būvinženiera Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks uzsver, ka būvniecības dokumenti šajā lietā ir paši svarīgākie, īpaši tajā daļā, kas attiecas uz viņa aizstāvamo. Tomēr precīzi izpētīt, kas tad īsti slēpjas šajos dokumentos, nedz apsūdzētajiem, nedz viņu aizstāvjiem nav iespēju.

Advokāti pavasarī lūdza tiesu dokumentus ieskenēt un izsniegt visiem procesa dalībniekiem, bet tiesa šo lūgumu noraidīja un piedāvāja iespēju advokātiem un apsūdzētajiem ar tiem iepazīties tiesas telpās. Turklāt tiesa solījusi, ka dos laiku ar šiem dokumentiem iepazīties.

Tomēr tā nav noticis. Pagaidām tiesa atradusi vien sešas dienas, kurās var ļaut procesa dalībniekiem iepazīties ar lietai pievienotajiem būvniecības dokumentiem, bet šajā īsajā laikā caurskatīt 879 dokumentu vienības jeb mapes, no kurām lielākā daļa ir vairākus simtus lappušu biezas, fiziski nav iespējams, norāda Zvejsalnieks.

“Mēs izmantojām pilnīgi visas tiesas piedāvātās iespējas iepazīties ar šiem dokumentiem, uz maiņām sēdējām tiesā un lasījām. Iespējas nokopēt vai ieskenēt faktiski nav, jo vairums no tiem ir milzu formāta dokumenti – A1 vai A0. Tik milzīgu portatīvo skeneri paņemt līdzi nav iespējams. Tad nu mēs kaut ko fotografējam, izlīdzamies, kā varam,” norāda advokāts. Pagaidām izdevies caurskatīt vien aptuveni ceturto daļu no dokumentiem.

Lai gan Kriminālprocesa likums skaidri norāda, ka visiem dokumentiem, kas ir būtiski pēc satura, ir jāatrodas krimināllietas materiālos, kurus izsniedz visiem procesa dalībniekiem, tomēr prokuratūra izlēmusi, ka tie noformējami vien lietisko pierādījumu sarakstā.

“Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka apsūdzība šajos dokumentos minēto var izmantot pret apsūdzētajiem, bet mums nav iespēju sagatavoties aizstāvībai,” norāda Zvejsalnieks.

Kā stāsta advokāts, dabā tās ir aptuveni 70 kastes ar dokumentiem, kas izņemti kratīšanās, salikti kastēs un atvesti uz prokuratūru. Apsūdzētie pat piedāvājuši savus kopētājus un skenerus, lai šos dokumentus pavairotu un nodrošinātu iespēju ar tiem iepazīties visiem procesa dalībniekiem, saprotot, ka prokuratūras rīcībā arī varētu nebūt tik liela izmēra kopēšanas un skenēšanas aparatūras. Tomēr prokuratūra un tiesa no tā atteikusies.

Lai gan aizstāvji vēl nav paguvuši caurskatīt visus būvniecības dokumentus, jo ar tiesas piedāvāto laiku nav pieticis, tomēr jau tagad sākta to liecinieku pratināšana, kuri liecina par būvniecības procesu. Kā uzsver Zvejsalnieks, jau apskatītie dokumenti ir radījuši virkni jautājumu šiem lieciniekiem, tomēr nav pārliecības, ka dokumentu kastes neslēpj vēl kādus svarīgus dokumentus, par kuriem ir būtiski uzdot jautājumus lieciniekiem.

Līdzīgi Kriminālprocesa likuma „caurumu” prokuratūra izmanto arī attiecībā uz audio ierakstiem. Daži prokurori tos pievieno lietai, bet, piemēram, Ģenerālprokuratūra konsekventi atsakās tos izsniegt un liek nākt tos klausīties uz prokuratūru. 

Novērtē šo rakstu: