Prokuratūra ierosina slēgt PIETIEK, Kalnmeiers mēģina apgalvot, ka neko nezinot
L. Lapsa18.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
LR Ģenerālprokuratūra Rīgas apgabaltiesai nosūtījusi dokumentu, kurā cita starpā ierosināts apsvērt iespēju mēģināt slēgt portālu PIETIEK, liecina Pietiek rīcībā esoša droša informācija. Ģenerālprokuratūras pārstāvji nenoliedz, ka šāds dokuments tiešām varētu būt sagatavots un nosūtīts, taču ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vārdā apgalvo – vismaz viņš neko par šādu dokumentu nezinot.
Saskaņā ar Pietiek rīcībā esošajām ziņām Ģenerālprokuratūras neapmierinātību izraisījis gan portāla aicinājums sabiedrībai ziedot, lai būtu iespējams iegādāties un publiskot skandalozākos sējumus no Vladimira Vaškeviča un Tāļa Kravaļa kukuļošanas lietas, kuras saturs oficiāli joprojām tiek slēpts no sabiedrības, gan arī janvāra un februāra laikā vairāk nekā 30 turpinājumos Pietiek publiskotās Muitas pārvaldes vadītāja Kravaļa, bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vaškeviča, neoficiālā Vienotības „kasiera” Edgara Jaunupa un citu minētajā lietā iesaistīto personu liecības un telefonsarunu ieraksti.
Rīgas apgabaltiesai adresētajā dokumentā Ģenerālprokuratūra, kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, izteikusi neapmierinātību ne tikai ar to, ka šī informācija nonākusi sabiedrības rīcībā, bet arī ar to, ka portāls vispār atļāvies mest ēnu uz tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem, aicinot ziedot līdzekļus šādas informācijas iegādei un publiskošanai. Tāpēc, pēc Ģenerālprokuratūras uzskata, būtu nepieciešams brīdināt portālu par šādas rīcības nepieļaujamību vai pat izskatīt iespēju par PIETIEK slēgšanu.
Pietiek pagaidām nav zināms, kurš tieši Ģenerālprokuratūras pārstāvis parakstījis minēto dokumentu, taču avoti prokuratūrā apgalvo, ka šāda satura dokumenta izkļūšana ārpus tās sienām automātiski nozīmē, ka to akceptējis arī ģenerālprokurors Kalnmeiers, - bez viņa ziņas ierindas prokurors neuzdrīkstētos oficiāli izteikt šādas nopietnības pakāpes apgalvojumus.
LR Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Laura Pakalne Pietiek aizvadītajā nedēļā gan apgalvoja, ka Kalnmeiers par šāda dokumenta pastāvēšanu neesot lietas kursā, - saskaņā ar oficiālo skaidrojumu "ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers par jūsu norādīto dokumentu (vai tas būtu iesniegums, ziņojums, iesniegums, atzinums vai tml.) nav informēts”, jo „katrs prokurors ir neatkarīgs savā darbībā, un tam nav pienākums informēt prokuratūras vadību vai citu amatpersonu par katru savu darbību”.
Savukārt, atbildot uz aizrādījumu, ka ir dīvaini, ka persona, kas ieņem LR ģenerālprokurora posteni, pieļauj, ka šīs personas vadītās iestādes prokurors vēršas tiesā ar ierosinājumu par interneta portāla slēgšanu, un par šādiem ierosinājumiem neuzskata par nepieciešamu interesēties, Ģenerālprokuratūras preses pārstāve lika saprast, ka Kalnmeiers tomēr varētu būt lietas kursā par minēto dokumentu un ierosinājumu apsvērt PIETIEK slēgšanu.
„Šādā gadījumā Jūsu rīcībā nododu Jums ģenerālprokurora atbildi, ka acīmredzot neesat lasījis likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 12.pantu. Iesaku izlasīt un tad pamēģināt atrast kopsakarību ar preses sekretāres pirmo sniegto atbildi,” skanēja Ģenerālprokuratūras pārstāves teiktais.
Šis likuma pants apraksta tieši iespējamu masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu: „Tiesības ierosināt tiesā izskatīt jautājumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu ir Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram un finanšu ministram. Tiesa var pieņemt nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu, ja tas:
1) publicējis aicinājumu izmantot vardarbīgas vai kādas citas pretlikumīgas metodes,
2) publicējis aicinājumu nepakļauties Latvijas Republikas likumiem,
3) noteiktā termiņā un apmērā nav samaksājis Latvijas Republikas likumos paredzētos nodokļus un nepakļaujas valsts finanšu iestāžu kontrolei,
4) publicējis informāciju, kura krimināllietā ar tiesas spriedumu atzīta par neslavas celšanu un goda aizskaršanu, valsts noslēpuma izpaušanu, kara propagandu, rasu un nacionālās vienlīdzības pārkāpumu un bērnu pornogrāfiju,
5) gada laikā atkārtoti izdarījis citus šā likuma noteikumu pārkāpumus.”
Ģenerālprokuratūras preses pārstāve nesniedza nekādu Kalnmeiera skaidrojumu, kā ģenerālprokurors vērtē to, ka ar ierosinājumu izskatīt PIETIEK slēgšanu tiesā vērsies ierindas prokurors, kam likums šādas tiesības neparedz.
Kā Pietiek informējis jau savas darbības sākumā, tieši sakarā ar mediju tiesisko un ikdienas neaizsargātību Latvijā Pietiek saturs glabājas uz serveriem Islandē, kuras likumdošana daudz efektīvāk nodrošina runas brīvību un sabiedrības tiesības uz informāciju.
Tikmēr aizvadītā mēneša laikā Pietiek rīcībā ir nonākuši vēl vairāki sējumi no jau pieminētās „Kravaļgeitas” krimināllietas materiāliem. Jau tuvākajā laikā portāls publiskos arī šos materiālus.
Seko mums 
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
