Prokuratūra interesējas par Rix Techologies patieso īpašnieku saikni ar Lembergu ģimeni
B. Rulle27.02.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokuratūra izrādījusi interesi par kultūras objektu „punktiņu licējas” informācijas tehnoloģiju kompānijas Rix Technologies saistību ar Lembergu ģimenes īpašumiem. Uzņēmums no Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās valsts aģentūras Kultūras informācijas sistēmas (KIS) ieguvis lielus pasūtījumus.
Prokuratūras darba kārtībā, sadalīta vairākos kriminālprocesos, joprojām ir tā sauktā Ventspils amatpersonu lieta, kuras ietvaros tiek šķetināti arī Ventspils mēra Aivara Lemberga iespējamie noziegumi, to vidū - politisko partiju un politiķu iespējamā uzpirkšana jeb tā sauktā Lemberga stipendiātu lieta.
Pietiek zināms, ka vienā no kriminālprocesiem prokuratūras izmeklētāju uzmanība pievērsta arī Rix Technologies patieso īpašnieku saistības noskaidrošanai ar Lembergu un viņa dēlu Anriju.
Prokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks uz Pietiek jautājumu, vai tiesa, ka izmeklētāji sākuši pārbaudi arī par Rix Technologies patieso īpašnieku saistību ar Lembergu ģimeni, konkrētu atbildi nesniedza, īsi norādot: „Komentāru nebūs.”
Jautāts, vai tas nozīmē, ka prokuratūra ne apstiprina, ne noliedz, ka tās interešu lokā nonākusi arī Rix Technologies, prokuratūras pārstāvis bija nelokāms un vēlreiz norādīja, ka komentāru nebūs.
Rix Technologies patieso īpašnieku pēdas, iespējams, ved pie oligarha Lemberga ģimenes. Lai arī Uzņēmumu reģistra datos nav atrodama tieša Lemberga ģimenes saikne ar šo valsts iepirkumos „veiksmīgo” IT uzņēmumu, par pastarpinātu ietekmi liecina fakts, ka Rix Technologies vadītāja Eva Butāne iepriekš bijusi līdzīpašniece citā ar Lembergiem saistītā IT kompānijā. Turklāt neoficiāli jau ilgstoši tiek runāts, ka Lembergu ģimenes (Ventspils mēra dēla Anrija Lemberga) intereses IT kompānijās paslēptas uzņēmumos Rix Technologies un Corporate Solutions – abas šīs kompānijas pēdējos gados ir starp lielākajiem valsts pasūtījumu saņēmējiem IT risinājumu konkursos.
Rix Technologies veiksme KM pārraudzītās KIS konkursos tiek skaidrota arī ar šīs valsts aģentūras vadītāja Armanda Magones karjeras saknēm. Proti, pirms kļūšanas par KIS vadītāju, viņš Lemberga vadītajā Ventspils domē bija atbildīgais par e-lietām, Ventspils domē ieņemot izpilddirektora vietnieka IT jautājumos amatu.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte no tiešām atbildēm uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem par Rix Technologies izvairās, norādot, ka aicina atbildīgās institūcijas – Valsts kontroli un Centrālo finanšu līgumu aģentūru - sniegt savu vērtējumu.
Pietiek rakstīja, ka pērn lielākais KM iepirkuma līgums slēgts ar Rix Technologies. KM pērn iztērējusi vairāk nekā 750 tūkstošus latu digitālās kultūras kartes izveidošanai, kurā ar „punktiņiem” iezīmēti dažādi kultūras objekti. Lai gan lietpratēji apgalvo, ka šādu karti var radīt par pārdesmit tūkstošiem latu, KM nedomā, ka par karti būtu pārmaksājusi. Tikmēr kartes izveidotāji - Rix Technologies - norāda, ka internetā publiski pieejamā kartes daļa ir vien niecīga daļa no tās informācijas sistēmas, kas tapusi projektā Digitālā kultūras karte, un sagaida, ka ministrija sabiedrībai izskaidros, kas īsti slēpjas aiz šā miljonu vērtā projekta.
Tāpat Pietiek rakstītais liecina, ka kultūras objektu „punktiņu likšana” nav vienīgā apšaubāmā Rix Technologies izstrādātā Magones vadītās KIS pasūtītā sistēma. 2007.gadā konkursā par Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas 1.kārtas programmatūras izstrādi un ieviešanu ar 943 640 latu piedāvājumu uzvarēja Rix Technologies. Lai gan pirmajai kārtai bija jābūt gatavai jau 2007.gada augustā, tā faktiski nedarbojas vēl šodien. Projekta ieviešanas termiņš pat tika pagarināts uz gadu - līdz 2008.gada jūlijam, un pat tika piešķirts papildu finansējums (no 982 732 latu sākotnēji plānotajām izmaksām tās finansējumu papildināja līdz 1 514 836 latiem). Taču tikai 2009.gadā arhīva darbinieki vispār pirmo reizi ieraudzīja kaut kādus šīs sistēmas aizmetņus.
Lemberga intereses IT biznesā tiek skaidrotas ar Ventspils mēra dēla Anrija biznesu. Oficiāli Lembergi īpašnieku vidū neparādoties - līdz ar pret abiem sākto krimināllietu un abu īpašumiem noteiktajiem arestiem Lembergi uz sava vārda īpašumus Latvijā nereģistrējot, tam tiekot izmantoti „savējie cilvēki, kuriem varot uzticēties”.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
