Prokuratūra interesējas par Rix Techologies patieso īpašnieku saikni ar Lembergu ģimeni

»

Eva smaidīs VIENMĒR! Suņi rej, karavāna iet tālāk...

Atbildēt

Cien. Lato Lapsas k-gs. Ja pats rakstījāt, ka Lembergam dolāros piederot ap miljardu, tad kāpēc tik bagātam cilvēkam būtu jāapzog Latvijas valsts, lai it kā iegūtu pa miljoniņam šur un tur? Kaut kā neloģiski tāda pretruna sanāk.

Šķiet ka a.god. latviešu humoristam A.Skailim bija apmēram tāda anekdote: atnāk uz celtnieku brigādi jauns darbinieks, par kuru runā, ka zog. Visi sargā un slēpj savas pusdienu desumaizes, skatās viņam uz pirkstiem, neuzticās. Beigās jaunajam kolēģu attieksme apriebjas un viņš neizturējis skaļi atzīstas - jā, nozagu un pārdevu kā saimniecības pārzinis divus vilciena vagonus ar kravu. Brigāde atviegloti nopūšas - tāds desmaizes nezags.

Tāpēc varbūt nav vērts celt traci tur, kur sīkās peles dzīvojas pa virtuves galdu, kamēr saimnieka runcis ieslēgts istabā.

Atbildēt

No visa jāsecina, ka kopš 2006.gada IT firma pieder igauņiem, kāds sakars ar Lembergiem? Ja budele šmaucas, tad to kopā ar vainīgajiem ministriem arī lieciet cietumā.
Īstie labuma guvēji ministriju, pašvaldību ierēdņi un žurnālisti.
Uzvarētājus (konkursos) netiesā.

Atbildēt

Loti labs veids ka nozagt miljonu- taisit e-pakalpojumus! Neko nevar pieradit un izdarit, jo tadi jedzieni ka kvalitate un dardziba uz so sferu neattiecas!!!! Pameginiet valstij pardot pildspalvu par 20 ls vai hamburgeru par 40 ls.... Neizdosies! Bet te ir joma, kur to var darit bez problemam! Zelta bedre- naftas urbums.... Ja tikai ir JUMTS........ Bet kur ir miljoni, tur jau JUMTS atradisies....

Atbildēt

beidzot .... kāds pakustina šo lietu, jo
IT pasaule ir nogurusi no tiem "epakalpojumu" iepirkumiem.

protams čiks vien tur sanāks - Lembergam mūsu "tiesikā" valsts neko nepadarīs, bet vismaz Eva nesmaidīs ... un bailīgajai Signei drusku ļipa patrīcēs.

Atbildēt

šito nelaimi, ka ir tādas vietiņas kur var pašķetināt mūsu bāleliņu afēras. un nedrīkst jau neko runāt bez pierādījumiem, tiesas procesiem, apsūdzībām, tiesnešu lēmumiem utt, vai ne?.......... un tādās lietās kā RIX afērās nekad un nekas līdz tiesai nenonāks, jo visi gali ir ūdenī!!!!!!! viss irlabi sakārtots, konkursi, nolikumi utt ir pakārtoti tā, ka formāli viss ir ok, saiti apr miljoniem tiek ražoti, nu un kas, ka tie ir pāris tūkstošus vērti vai nevienam nevajadzīgi, neizmanotjami.... Bet formāli nav taču kur piesieties, prokuratūa klusē, KNABis ir aizņemts ar savām iekšējām problēmām utt...
tāpēc, klusesim visi!!!!!!!!! lai to zemi izlaupa, kas vēl ir palicis!!!!!!!!!

Atbildēt

Tikai vakar uzzināju ka eksistē portāls PIETIEK.Ļoti interesanta vietiņa,kur no saklausītā bez noteiktas analīzes drīkst šķetināt visu kas ienāk autoram prātā.Cits citam seko nenoteiksmes vārdiņi - iespējams,tiek runāts,nezināmi lietpratēji apgalvo...Katrs drīkst būt saule,izstiept roku un mest ēnu uz ko vien vēlas...

Atbildēt

Vasi tad kāds vēl šaubījās par to, kam RIX pieder? :) Laikam TIKAI baumas?

Atbildēt

Izskatās, ka vai visu noziegumu ceļi ved pie Lembergu ģimenes.

Atbildēt

vienalga tā pati...

Atbildēt

PĒDAS ĀRZONĀS
Piektdiena, 8. februāris (2008)

Lembergu intereses stiepušās arī It biznesā Pateicoties britu Virdžīnās slēptam dalībniekam, Ventspils pašvaldības pasūtījumiem, Telecentrs no sīkas kompānijas pāris gados izauga par ievērojamu spēlētāju It pakalpojumu biznesā. Diena pēta, kas bija šīs ārzonas īpašnieki? Uz jautājumu, vai tiesa, ka Lembergiem ir biznesa intereses arī strauji augošajā informācijas tehnoloģiju (It), interneta biznesā, pērn novembrī Anrijs Lembergs Dienai atbildēja: "Nebūtu jau slikti, ja man piederētu kāda interneta provaideru firma, kur nu vēl vairākas. Diemžēl tā tas nav." Konkrētajā brīdī viņa vārdi skanēja pārliecinoši. Turklāt, vērtējot skrupulozi, tobrīd jau arī varēja uzskatīt, ka, tā atbildot, Lembergs juniors nemelo. Kompānija Sia Telecentrs, kas pašlaik ir viens no lielākajiem It jomas spēlētajiem, piedāvājot gan interneta, gan platjoslas datu pārraides (izmanto tā saukto Wimax tehnoloģiju), web, epasta uzturēšanas u..c telekomunikāciju pakalpojumus, jau 2007.gadā sākumā pēc reorganizācijas pārgāja Igaunijas Norby Telecom īpašumā. Līdz tam Telecentra lielākais īpašnieks bija britu Virdžīnās reģistrēta ārzonas firma Dewson Invest, par kuras saikni ar Lembergu ģimenes naudu liecina vairāki fakti. Nejauši vai jauši 2006.gada rudenī sāktā Telecentra reorganizācija, kas faktiski nozīmēja ārzonai Dewson Invest piederošo daļu pārdošanu, sakrita ar laiku, kad vērienu ieguva tā sauktās Ventspils amatpersonas lietas izmeklēšana. Tajā, kā zināms, prokuratūra pērn martā apsūdzību sevišķi smagos noziegumos uzrādīja A.Lembergam, savukārt aizdomās turamā statusu noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā noteica virknei ar mēru saistītiem Ventspils uzņēmējiem, arī viņa dēlam Anrijam. Kas bija Dewson Invest? Neformālas sarunās Telecentrs nereti aizvien tiek saukts par Lemberga juniora kompāniju. Neoficiāli to, ka šis uzņēmums bija ar Lemberga interesēm saistīta It firma, apstiprina vairāki zinoši avoti. Pētot Telecentru, vairāki fakti neoficiāli paustajam ļauj piešķirt oficiālu skanējumu. No Uzņēmumu reģistrā (Ur) pieejamās informācijas par Telecentru redzams, ka britu Virdžīnās reģistrētās Dewson Invest pilnvarotais pārstāvis bijis Ventspils amatpersonu lietā aizdomās par naudas legalizēšanu turētais advokāts Gints Laiviņš-laivenieks. Tāpat Ur pieejamie dokumenti liecina, ka naudu investīcijām biznesā Telecentrs aizdevusi cita britu Virdžīnās reģistrēta ārzonas firma Kaywood, kurā patiesā labuma guvējs, kā liecina Dienas rīcībā esoši dokumenti, ir bijis Aivars Lembergs. Pati Kaywood kā līdzīpašniece figurē arī naftas tranzīta, bruģa ražošanas un celtniecības biznesā. Turklāt Dewson Invest ir viena no ārzonu kompānijām, kuras vārds atrodams Lihtenšteinas firsta apgabaltiesas lēmumā par Lemberga seniora un juniora īpašumu arestu saistībā ar pret viņiem sākto kriminālprocesu par naudas atmazgāšanu. Dewson Invest, kā rāda izmeklētāju materiāli, ir kompānija, uz kuru plūst Vaducā reģistrētas Annapolis Anstalt (pārstāvēta arī naftas tranzīta biznesā) nauda. Savukārt Annapolis kopš 1998.gada bija atvērts konts Vaducas bankā Verwaltungsundprivatbank (Vpb), kura patiesā labuma guvējs bija Anrijs Lembergs. Izmeklētāji ir pieļāvuši, ka Vaducas firma kalpoja par sadalītāju naudas plūsmām uz Latviju. Nauda, ko Annapolis pārskaitījis Dewson Invest, kā izriet no Lihtenšteinas tiesas materiāliem, nākusi no vēl citas Anrija Lemberga interesēs pārvaldītas firmas - Vaducā reģistrētās Camden. No tās nauda ceļoja arī uz citu, visticamāk, ar Lembergiem saistītu biznesu, Austrijas kompāniju Pmt Realkanzlei, kas bija investore vērienīgam ekspremjera Māra Gaiļa nekustamā īpašuma biznesam Ķīpsalā, par ko Diena jau rakstījusi. Konkrēti, cik daudz naudas Dewson Invest, kas bija lielākais Telecentrs īpašnieks, ieguldījis tās attīstībā nav zināms. Taču, kā rāda Ur pieejamie dati par Telecentra kapitāla izmaiņām, var lēst, ka tikai firmas pamatkapitāla palielināšanā Dewson investējis aptuveni pusotru miljonu latu. T.i.- 2001.gada nogalē Telecentra pamatkapitāls bija 2000 latu, savukārt 2006.gada nogalē, īstenojot reorganizāciju, veidoja 1,68 miljonus latu. 10% digitalizētājiem Ievērību bez ar Lembergu junioru saistītās ārzonas Telecentra īpašnieku vidū pelna salīdzinoši sīks tās dalībnieks Sia Future Consulting. Divi tās līdzīpašnieki - Jānis Zips un Guntars Spunde - ir apsūdzēti digitālās Tv krimināllietā. G.Spunde kopš 2000. gada marta bija digitālgeitā tieši iesaistītās valsts a/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (Lvrtc) speciāli digitālās Tv ieviešanas projektam izveidotās meitasfirmas Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (Dlrtc) valdes priekšsēdis, savukārt J.Zips - digitālās Tv ieviesējas britu pastkastītes firmas Kempmayer Media meitasfirmas Kempmayer Media Latvija valdes loceklis. Viņiem piederošās Future Consulting juridiskā adrese ir Elijas 17, ēkā, kur atrodas Latvijas Neatkarīgā televīzija (Lnt). Gan J.Zips, gan G.Spunde kopš 2004.gada aprīļa, kad izvērsās digitālās Tv krimināllietas izmeklēšana, šīs mazās Telecentrs dalībnieces līdzīpašnieku vidū vairs nav. Pētot par Future Consulting Ur pieejamos datus, ir redzams, ka tās 70% īpašniece ir Asv ārzonā Deleverā reģistrēta Expert 2001, kuras pilnvarotais pārstāvis bijis G.?Spunde. Kam patiesībā piederēja Deleveras kompānija, Dienai neizdevās noskaidrot, jo G.Spunde īsā sarunā teica, ka firmu "īsti neatceras" un "vairāk nekādu komentāru nebūs." Zīmīgi gan, ka tieši digitālas Tv projekta ieviesējas Dlrtc mātesuzņēmumam Lvrtc bija būtiska loma Telecentra biznesa attīstībā, jo daļa telekomunikāciju sakaru tīkla tika veidota, izmantojot bezvadu tehnoloģijas, uz Lvrtc piederošajiem torņiem izvietojot raidītājus. Pēc līdzīga principa plānoja veidot arī digitālās Tv tīklu. Telecentrs sadarbību ar Lvrtc sāka jau 2001.gada beigās. Vai Telecentra izveidošana 2001.gada beigās bija Lemberga atbilde uz miljonus vērto digitālas Tv projektu, kurā bija iesaistījušās ar senu Ventspils mēra cīņubiedru, ekspremjeru Andri Šķēli (Tp) saistītas personas, vai arī tas bija Lemberga juniora redzējums, ka It ir nākotnes bizness un iesaistīšanās šajā jomā izrietēja no Ventspils pašvaldības epārvaldes projektu vajadzībām? Iespējams, tas ir visu šo apstākļu kopums. Savukārt atbilde uz to, kāpēc Lembergu ģimenes ieguldījumi It jomā tika slēpti, visdrīzāk, rodama gan ierastajā praksē, gan faktā, ka Telecentrs savus pakalpojumus piedāvāja un nodrošināja arī pašvaldībām. Kas ir Telecentrs? Telecentrs nav piparbodīte. Pēc lietpratēju atzītā, firma patlaban ir viena no lielākajām privātajām telekomunikāciju un It tirgus dalībniecēm. Jaunākais un līdz šim lielākais projekts, kurā iesaistīta šī strauji izplaukusī kompānija ir viens no Gaismas tīkla projektiem. Proti, pērn, kad jau piederēja Igaunijas Norby Telecom, Telecentrs kopīgi veidotā apvienība ar Lattelecom un Telia Latvija uzvarēja valsts aģentūras Kultūras informācijas sistēmas (Kis) konkursā par vienotas datu pārraides infrastruktūras ierīkošanu jeb pieslēgumu internetam latvijas publiskajās bibliotēkās. Projekta apjoms ir 4,1 miljons latu (bez Pvn), interneta pieslēgums tā laikā tiks nodrošināts 852 bibliotēkām, un tas tiek īstenots Latvijas valsts un Geitsu fonda līdzfinansētā Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekta gaitā. Pētot firmas vēsturi, nevar nepamanīt Ventspils pašvaldības nozīmi tās attīstībā, jo tieši ar e-Ventspils projekta uzvarētāju a/s Softex Latvia 2001.gada beigās parakstītais līgums par pilsēttīkla izveidi un interneta pieslēguma ierīkošanu Ventspils pilsētā bija pirmais lielākais tikko radītā Telecentra projekts. Turpmākā firmas darbība ļāva uzsākt vērienīgu telekomunikāciju projekta realizēšanu gan Ventspilī, gan Jelgavā, Rēzeknē, Rīgā un kļuva par atspēriena punktu biznesa izaugsmei Latvijā. 2001.gadā, kad Telecentrs tapa, tā apgrozījums bija vien 1681 lats, bet, piemēram, 2006.gadā - 2,065 miljoni latu. Laikā, kad Telecentrs sāka savu pirmo projektu Ventspilī, atbildīgais par elietām, pildot Ventspils pilsētas domē izpilddirektora vietnieku It jautājumos amatu, bija pašreizējais Kis direktors Armands Magone. *** Šaubīgas uzvaras Rd konkursos Skandalozākais Telecentra vēsturē ir uzvara Rīgas domes informācijas tehnoloģiju centra (Itc) iepirkuma konkursa par interneta pieslēgšanu Rīgas skolām. Konkursā pakalpojumam rīkoja divreiz - 2002.gada vasarā un 2004.gada pavasarī. Tas bija laiks, kad Rīgas domes varas groži bija sociāldemokrātu (ar kuriem A.Lembergam bija pat sadarbības līgums, kas paredzēja finansējumu partijai) un citu kreiso spēku rokās. Pirmoreiz līgumu ar Telecentru toreizējā sociāldemokrāta Gundara Bojāra vadītās Rīgas domes Itc gatavojas slēgt 2002.gada augustā. Taču tas neizdevās, jo Telecentrs uzvaru Iepirkumu uzraudzības birojā (Iub) apstrīdēja Lattelecom. Abu piedāvātā cena 120 Rīgas skolu pieslēgšanai internetam atšķīrās par miljonu - Lt pakalpojumu solīja veikt par 1,3 miljoniem latu, Telecentrs - par 2,34 miljoniem latu. Iub konkursu rezultātu neapstiprināja. 2004.gada pavasarī dome izsludināja jaunu konkursu un maijā Telecentru atkal atzina par uzvarētāju. Interneta ierīkošanu Rīgas skolās firma solīja veikt jau par 2,46 miljoniem latu. Ar Lembergu saistītā Telecentra piedāvājums atkal bija par miljonu latu dārgāks nekā cita konkursa dalībnieka piedāvājums. Iub sāka pārbaudi. Tomēr nedēļu vēlāk līgumu atļāva slēgt. Iub vadītājs Andrejs Tiknuss Dienai toreiz atzina, ka uzvarētājs noteikts atbilstoši konkursa nolikumam, "cits jautājums, kāds ir nolikums". Lietas materiālus Iub toreiz pieprasīja Knab, kurš, kā Diena noskaidroja, vēlāk nolēmis atteikties ierosināt kriminālprocesu. Iub pārbaudīja vēl vienu 2002.gadā notikušu konkursu, kurā par 2,34 miljoniem latu tobrīd sīkais Telecentrs bija ieguvis tiesības nodrošināt Rīgas akadēmiskā datu pārraides tīkla sakaru kanālu. Telecentra piedāvājums bija par 1,2 miljoniem latu dārgāks nekā lētākais. Arī par šo konkursu Iub sāka pārbaudi un aizliedza slēgt līgumu. *** Direktors: Dewson Invest īpašniekus nezinu Telecentra direktors ir ventspilnieks Edgars Ricevs. Uz jautājumu, kāda ir Telecentra saistība ar Lembergu junioru un vai viņš zina, kam piederēja Telecentra lielākais īpašnieks Dewson Invest, E.Ricevs atbildēja-"Kamēr es strādāju Sia Telecentrs (no 2002.gada pavasara), uzņēmumam nav bijusi nekāda saistība vai attiecības ar Anriju Lemberga kungu. Dewson Invest saistību ar Anriju Lembergu nevaru komentēt, jo tādas informācijas manā rīcība nav. Jūsu jautājumos pieminētā informācija man ir jaunums. Dewson Invest īpašnieki man nav zināmi. Pēc 2006.gada rudenī notikušajām pārmaiņām īpašnieku sastāvā Dewson Invest jau gandrīz pusotru gadu nav Sia Telecentrs akcionārs. Telecentrs ir Igaunijas telekomunikaciju pakalpojumu sniedzēja Norby Telecom As grupas uzņēmums." *** kas bija publiski redzamie īpašnieki? Telecentra veidošana sākās 2001.gada novembrī, kad vairākas ārzonas nopirka sīku firmu Interneta ideju inkubators, ko vēlāk pārdēvēja par Telecentru Britu Virdžīnās reģistrētā Dewson Invest kļuva par 50% īpašnieci, savukārt atlikušās daļas sadalījās starp vēl trīs kompānijām. 20% piederēja Deleverā reģistrētai Data Radiolink Communications, kuru uz pilnvaras pamata pārstāvēja Oļegs Poperečņuks (pēc valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem, 2003.gadā bija starp 10 lielākajiem lauksaimniecības zemes īpašniekiem Latvijā, savukārt pērn, pēc Dienas Biznesa pētījuma, bija izkritis no 20 lielāko zemju īpašnieku topa.) Vēl 20% īpašniece bija Gibraltārā reģistrēta Invert Network, kuru pārstāvēja Eva Butāne, kas patlaban ir It kompānijas Rix Technologies direktore. Bet atlikušo 10% īpašniece bija kāda Sia Future Consulting. Šāds daļu sadalījums bija līdz 2004.gada augustam. Pēc tam par lielāko Telecentra īpašnieci kļuva Dewson Invest, kas tāda bija līdz 2006.gada rudenim, kad tika sākta uzņēmuma reorganizācija. 2006.gada decembrī par 100% Telecentra īpašnieci kļuva Igaunijas Norby Telecom. Ur pieejamie materiāli ļauj spriest, ka igauņi Telecentru iegādājās par vairākiem miljoniem latu.

Atbildēt

Butanes ieprieksejie sasniegumi....
Jeb ka ofsoru firmas vinne Latvijas konkursus ar augstakam cenam.
___________________________

Saskaņā ar IUB sniegto informāciju domes ITC pieņēmis lēmumu 2 335 680 latu vērto četru gadu līgumu par sakaru kanālu nodrošināšanu slēgt ar SIA "Telecentrs". Šī firma pagājušajā gadā saskaņā ar Uzņēmumu reģistru (UR) apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem darbojās ar 1681 lata apgrozījumu un gadu beidza ar 33 865 latus lieliem zaudējumiem. 2000.gadā "Telecentra" gada apgrozījums bijis 270 lati, bet zaudējumi - 318 lati.

Par "Telecentra" īpašnieku nopietnu vēlmi attīstīt uzņēmumu varētu liecināt ievērojamā pamatkapitāla palielināšana, kas notikusi šovasar. Tiesa, tas noticis tieši domes konkursa pieteikšanās laikā. "Telecentram", kura agrākais nosaukums bija "Parka komunikācijas", statūtkapitāls vēl līdz šā gada 3.jūlijam bija minimālais likumā noteiktais - 2000 latu. Taču tad tas palielināts līdz 1,3 miljoniem latu.

Konkursa nolikumā gan nav konkrētu prasību attiecībā tieši uz pretendenta statūtkapitālu, tomēr tika prasīti pietiekami finansu resursi projekta realizācijai.

UR Sabiedrisko attiecību daļas vadītājas vietnieks Mārtiņš Lācis aģentūrai LETA skaidroja, ka pagaidām nav skaidri zināms, cik no 1,3 miljoniem latu pamatkapitāla ir apmaksāts. Likums pieļauj pamatkapitāla apmaksu veikt pat gada laikā, savukārt "Telecentra" īpašniekiem tas jāizdara līdz 1.septembrim.

"Lursoft" datu bāze liecina, ka "Telecentra" īpašnieki ir ārzonas kompānijas. 50% vēl no 2000 latu lielā pamatkapitāla piederēja Britu Virdžinu salās reģistrētajai "Dewson Invest Inc.", 20% - ASV reģistrētajai "Data Radiolink Communications LLC", 20% - Gibraltārā reģistrētajai "Invert networks limited", 10% SIA "Future consultant", kuras adrese, tāpat kā "Telecentram", ir Rīgā, Elijas ielā 17. Savukārt "Future Consulting" īpašnieki ir ASV Delavēras pavalstī reģistrētais uzņēmums "Expert 2001, LLC", kam pieder 70% kapitāla daļu, un privātpersona Jānis Zips - 30% kapitāla daļu.

"Telecentra" direktors kopš 31.jūlija ir Edgars Ricevs, kurš ir arī SIA "Baltijas ekonomiskās komunikācijas" direktors un 67% kapitāla daļu īpašnieks. Pirms tam uzņēmumu vadīja Eva Butāne, kas tagad ir informācijas tehnoloģiju uzņēmuma AS "Softex Latvia" valdes priekšēdētāja. Vēl pirms Butānes "Telecentra" direktors bija Einārs Bindemanis, kurš darbojies dažādos informācijas tehnoloģiju un sakaru projektos.

Rīgas domes izsludinātajā konkursā piedalījušies trīs uzņēmumi - "Telecentrs", "MicroLink Data" un "Lattelekom".

"MicroLink Data" projektu vadītājs Jānis Špakovskis aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmums sūdzību par konkursa komisijas pieņemto lēmumu IUB nav iesniedzis, jo "pieredze rāda, ka vēlāk var būt vēl sliktāk".

Pēc Špakovska teiktā, jau tad, kad uzzinātas pretendentu piedāvātās cenas, "MicroLink Data" sapratis, ka konkursā neuzvarēs. "MicroLink Data" piedāvājis projektu īstenot par 2 586 000 latu, "Telecentrs" - par 2 335 680 latiem. "Lattelekom" pasūtījumu piedāvājies veikt par viszemāko cenu - 1 281 600 latiem. "MicroLink Data" un "Telecentrs" tīklu vēlējies veidot ar bezvadu risinājumiem, izveidojot jaunu infrastruktūru, bet "Lattelekom" piedāvājis izmantot DSL sistēmu.

"Lattelekom" Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Anita Leiškalne, aģentūrai LETA apstiprinot sūdzības iesniegšanu IUB, norādīja - "Lattelekom" uzskata, ka uzņēmuma piedāvājums ir ievērojami labāks nekā konkurentiem, tomēr piebilda, ka pagaidām sīkāk notikušo nevar komentēt.

Kā aģentūrai LETA abu pārējo pretendentu - "Lattelekom" un "MicroLink Data" - noraidīšanu skaidroja domes ITC, gan neprecizējot, kurus nolikuma punktus pārkāpis katrs konkrētais uzņēmums, to piedāvājumi nav izturējuši kvalifikācijas atlasi.

Piedāvājumi noraidīti, jo persona, kas iesniedza piedāvājumu konkursā, nav saņēmusi atbilstošu pilnvaru. Nav iesniegti nolikumam atbilstoši apliecinājumi par spēju nodrošināt aprakstītos pakalpojumus - tehniskās kompetences, finansu stāvokļa un finansu resursu apraksts.

Izkritušie pretendenti neesot ievērojuši arī noteikumu punktu, kas paredz, ka piedāvājumi jāiesniedz iesietā, cauršūtā veidā un tiem jābūt apzīmogotiem un iestādes vadītāja vai tā pilnvarotā apliecinātiem, kā arī numurētiem. Nav ievēroti punkti arī par pagājušā gada pārskata un pakalpojumu sniegšanas sākšanai nepieciešamā darbu grafika iesniegšanu.

Kā aģentūra LETA uzzināja IUB, sūdzība par konkursa gaitu ir saņemta un tās izskatīšanas sēde paredzēta 11.septembrī.

"Telecentra" direktors Ricevs aģentūrai LETA sacīja, ka nemaz nav zinājis par konkursa komisijas lēmumu par labāko atzīt tieši "Telecentra" piedāvājumu. Komentējot uzņēmuma sliktos finansiālos rādītājus iepriekšējos gados, Ricevs norādīja, ka pašlaik "Telecentram" ievērojami palielināts statūtkapitāls, tādēļ no finansiālā aspekta nebūs nekādu šķēršļu projekta īstenošanai.

Līdz šim lielākais "Telecentra" projekts esot veikts kopā ar bijušās firmas direktores Butānes tagad pārstāvēto "Softex Latvija" Ventspils e-pārvaldes projekta veidošanā. Sadarbībā ar AS "Dati" uzņēmums nodarbojoties ar interneta servisa nodrošināšanu Jelgavas un Dobeles rajonā.

"Telecentram" bijusi interese piedalīties arī Vidzemes attīstības aģentūras izsludinātajā konkursā par pašvaldību informācijas tīkla veidošanu, taču uzņēmums nepieteicās, jo tā resursi nav samērojami ar "Lattelekom" resursiem, atzīmēja Ricevs. Tomēr "Telecentrs" uzsācis aktīvu darbību tirgū un cenšas strauji attīstīties, uzsvēra uzņēmuma direktors.

Atbildēt

Butanes (Sonex valdes priekssedetaja) iepirkumi ir labi aprakstiti ari seit-
Vai jūs pirktu divus gadus vecu portatīvo datoru par 800 latiem? Pastāv iespēja, ka šādu joku izstrādās e-lietu sekretariāts. Un vairumā! Runa ir par diviem tūkstošiem klēpjdatoru, pusotru miljonu latu bez PVN -

Interneta veikalos tas dators maksā 495 Ls ar windows vista, peli un somu. Pieliekot klāt antivirusu tas varētu maksāt 530Ls maksimums.Nu ja vēl 150 Ls iegrūž ofisā 2007 un Tildes birojā, tad maksimums viņam ir jāmaksā 680 Ls. Bet kā viņš var maksāt 800 Ls - tā ir mistērija......

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/291324-katram_skolotajam_portativo_datoru_tulit_par_jebkuru_cenu

Atbildēt

apollo

AMB 14.08.2006 19:12

Sludinājuma par latvija.lv konkursu metamorfozes:

Adrese: http://www.iub.gov.lv/iub/ads_popup/?action=show_ad&Nr=11436

11. augustā atverot latvija.lv konkursa sludinājumu Pie LĪGUMA APJOMA bija konkrēta summa ar santīmiem (precīzu formulējumu neatceros)

14. augustā tas pats sludinājums ir izmainīts:
II.2) LĪGUMA APJOMS: 2 līgumi: 1) “Par Latvijas valsts portāla izstrādi un ieviešanu”; 2) ”Par Latvijas valsts portāla uzturēšanu”

Vai es murgoju? Vai arī kāds cenšas slēpt to, ka sludinājuma līguma summa sakrita ar RIX piedāvājuma summu santīms santīmā?

Vai kāds vēl atcerās, ka tajā sludinajumā bija konkrēta summa?

Atbildēt

AMB 14.08.2006 16:49

Konkursa nolikumā 1.7 Iepirkuma līguma izpildes laiks ir "Sistēmas uzturēšana - līdz 2006. gada 31. decembrim, ar iespēju pagarināt līgumu uz laiku līdz 2009. gada 31. decembrim." Tātad samaksa ietver uzturēšanu tikai līdz 2006. gada beigām, tad sekos papildus uzturēšanas izmaksas? Lai gan 7. punktā Finanšu piedāvājumā prasa uzreiz arī, cik izmaksās uzturēšana 3 gadus līdz 2009. gada beigām. Prasās palasīt RIX piedāvājumu un noslēgto līgumu :) Vērtēšanas kritēriju tabulā, 3 gadu uzturēšana netiek ieskaitīta novērtējot cenas punktus, tātad var piedāvāt lētu cenu par izstrādi, bet dārgu uzturēšanu 3 gadus, ko čomiski var sarunāt? Līguma uzmetumā atkal ir uzturēšana par visiem gadiem. Atkal gribu redzēt piedāvājumus noslēgto līgumu :)

Prasības projekta vadītājam ir specifiskas, jo izslēdz lielu privāto projektu izpildītājus, kuriem nav bijis vismaz 2 valsts vai pašvaldību pašreiz strādājoši un izmantoti projekti virs 20000 Ls

Un pats interesantākais - Termiņš sistemas izstrādei un uzstādīšanai - 210 kalendārās dienas, skaitot no iepirkuma noslēgšanas brīža. Tā kā līgums noslēgts 2005. gada beigās, tad sistēmai jābūt nodotai velākais jūlija beigās. Kaut kas tika palaists augusta sākumā. Tas nelielais nokavējums uz vismaz nedēļa vai vairāk būtu pupu mizas. Ja es pareizi saprotu, tad sistēmas nodošana lietošanā nozīmē, ka darba uzdevumā norādītajām prasībām jābūt izpildītām, vai ne? Nolikumā ir 161 prasība, 11 tiek atceltas (XML datu apmaiņa un maksājumi, tātad ar sliktāka integrācija ar citām valsts un nevalsts datorsistēmām), paliek 150. Nu tad apskatīsim, kas ir un kam bija jābūt uztaisītam (neiedziļinājos sīki, taču apmēram situācija ir šāda) (numuri ņemti no konkursa nolikuma):

1-13 - izpildīts (vienkārši un viegli). OK
14-37 - ar lietotāju autentifikāciju un e-pakalpojumu tā tiešā nozīmē saistītās lietas (nevis kaut kāds linku saraksts). Nu neredzu es login pogu, lai varētu apskatīties kaut ko dziļāk - tatad NAV!
38-65 - vienkārša admina funkcionalitāte

Atbildēt

Nevar būt! Ģenerālprokoratūru vada hūtaiņa taču medību biedrs un draugs!

Atbildēt

tik daudz problēmu - prokuratūra 'rok', tiesa 'tiesā', 'pietiek' bez mitas klabina taustiņus, 'sabiedrība' lasa un elš.. kurš no dusmām, kurš no godbijības..
nu ja nevar ielikt cietumā, varbūt var piemērot kardinālus līdzekļus? cik var ņemties?
nav neaizvietojamu 'miljonāru', ikvienu var aizvietot ar citu!

Atbildēt

Vēlaties jaunus faktus šajā jautājumā - palūkojieties uz jaunajiem IT pasūtījumiem Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībās!

Atbildēt

Sapirktie žurciskie kapeikkomentētāji masturbē visos LV portālos.

Atbildēt

Izskatās pasūtīts un apmaksāts raksts. Cik tālu šajā zemē ir nonākuši arī žurnālisti.

Atbildēt

Kas tas par rakstu?!!! Uzraksta divus teikumus - vienā par to, ka prokuratūra partizāniski klusē, otrajā par to, ka muti tur arī Ēlerte, PIELIEK KLĀT visu veco un pašu nesen publicēto informāciju - un raksts gatavs???
Ja nav būtiskas un svaigas informācijas, tad tēmu šāda veidā turpināt nevar, tā ir tukša muldēšana un laika nosišana. Šādos brīžos pietiek.com sāk atgādināt kosmonautu, kas dzer savu personisko urīnu, pārstrādātu ūdenī. Varbūt vajag drusku papūlēties un parakt vairāk un arī citos virzienos? Ja būtu redaktors, šādu rakstu iesviestu taisni miskastē, atgremošana ir veselīga tikai govīm.

Atbildēt

Targales budelnieku partija sviec sadarbibas partneri-Puzinieku dizpartiju ar veiksmigu Latvijas valsts izlaupisanu un vel panakumus turpmak !!

Atbildēt