Prokuratūra: Lemberga lietas prokuroram naudas balvu nepiešķīrām, jo neviens to neierosināja
PIETIEK17.02.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aivara Lemberga lietas prokuroram Andim Mežsargam, dodoties pensijā, naudas balvu nepiešķīrām, jo... neviens to neierosināja, - šāds ir oficiālais LR Ģenerālprokuratūras skaidrojums, kas pēc ilgām pārdomām tika sniegts uz Pietiek pieprasījumu. Lai gan pieprasījums bija adresēts ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram kā šīs iestādes vadītājam, viņš pats no atbilžu sniegšanas izvairījās.
Janvāra sākumā plašu ievērību izpelnījās prokurora Mežsarga intervija žurnālā Playboy, kurā viņš cita starpā norādīja uz ģenerālprokurora Kalnmeiera īpašo attieksmi pret viņu un viņa veikumu, - Mežsargs, daļēji spiediena rezultātā aizejot izdienas pensijā, nav saņēmis ne tradicionālo naudas balvu, ne pat ģenerālprokurora rokas spiedienu.
Pēc šīs publikācijas parādīšanās Pietiek nosūtīja virkni Kalnmeieram adresētu jautājumu. Pats Kalnmeiers no atbilžu sniegšanas izvairījās, taču viņa vietā skaidrojumus sniedzis prokurors Agnis Pormalis, no kura atbildēm izriet - naudas balva Mežsargam neesot piešķirta tāpēc, ka neviens to neesot ierosinājis.
Kalnmeieram uzdotie Pietiek jautājumi bija šādi:
1) pēc kādiem kritērijiem Jūsu vadītajā iestādē tās darbiniekiem atvaļinoties piešķir naudas balvas? Kas, kad, uz kāda pamata šos kritērijus apstiprinājis? Ja šādu kritēriju nav, kas, kā, uz kāda pamata pieņemt lēmumus par šādu naudas balvu izsniegšanu?
2) miniet 2013. gadā Jūsu vadītajā iestādē tās darbiniekiem atvaļinoties piešķirtās naudas balvas, par katru balvu minot apjomu, apbalvoto personu, pamatojumu, balvas piešķiršanas laiku.
3) kādu iemeslu dēļ šāda naudas balva netika piešķirta, atvaļinoties prokuroram Andim Mežsargam? Kura konkrētā Jūsu vadītās iestādes amatpersona, ar kādu pamatojumu pieņēma lēmumu šādu balvu nepiešķirt?
Uz šiem jautājumiem sniegtās atbildes, ko Kalnmeiera vietā parakstījis prokurors Pormalis, ir šādas:
"Ģenerālprokuratūrā ir saņemts Jūsu 2014. gada 4. janvāra iesniegums, kurā, atsaucoties uz Informācijas atklātības likumu, lūdzat sniegt atbildes uz trijiem tajā minētiem jautājumiem.
Atbildot uz Jūsu pirmo jautājumu, informēju, ka naudas balvu piešķiršanas nosacījumi un kārtība prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem ir noteikta ģenerālprokurora 2011.gada 11.februāra pavēlē Nr. 86 „Par naudas balvas piešķiršanas kārtību" (turpmāk tekstā - Pavēle).
Saskaņā ar Pavēles 1.5.punktu virsprokuroriem, ievērojot prokurora vai prokuratūras darbinieka ieguldījumu prokuratūras funkciju izpildē, jāizvērtē iespēja rosināt jautājumu par naudas balvas piešķiršanu prokuroram vai prokuratūras darbiniekam izbeidzot amata vai darba attiecības prokuratūrā, ja darba stāžs prokuratūrā nav mazāks par desmit gadiem.
Atbilstoši Pavēles 2.punktam ierosinājums par naudas balvas piešķiršanu ne vēlāk kā piecpadsmit darba dienas pirms amata vai darba attiecību izbeigšanas ir iesniedzams Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokuroram.
Saskaņā ar Pavēles 3.punktu departamentu virsprokurori kopējā apspriedē desmit darba dienu termiņā izvērtē ierosinājuma pamatotību un akcepta gadījumā, vienlaicīgi izsakot arī viedokli par piešķiramās naudas balvas apmēru, rekomendē prokuroru vai prokuratūras darbinieku ģenerālprokuroram naudas balvas piešķiršanai.
Atbildot uz Jūsu otro jautājumu, daru Jums zināmu, ka 2013. gadā amata attiecības ar prokuratūru ir izbeiguši un izdienas pensija ir piešķirta sešiem prokuroriem, no kuriem Inetai Zaļajai-Zaļoksnei, Veltai Belkovskai, Ritai Mednei un Sergejam Petruhno, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktu, Pavēli un virsprokurora ierosinājumu (iesniegumu), izbeidzot amata attiecības, ir piešķirta naudas balva katram vienas minimālās mēneša algas apmērā, bet prokuroriem Jānim Ritumam un Andim Mežsargam naudas balva nav piešķirta.
Atbildot uz Jūsu trešo jautājumu, informēju, ka jautājums par naudas balvas piešķiršanu prokuroram Andim Mežsargam departamentu virsprokuroru sanāksmē nav risināts, jo neviens virsprokurors nav iesniedzis attiecīgu ierosinājumu Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokuroram.
Daru Jums zināmu, ka Informācijas atklātības likums saskaņā ar šī likuma 2.panta otro daļu attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestādes apritē un neviens normatīvs akts nenosaka pienākumu virsprokuroram viedokli par naudas balvas piešķiršanas ierosinājuma nesniegšanu dokumentēt.
Vienlaikus vēršu Jūsu uzmanību uz to, ka viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencē, tādējādi tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudīt, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā arī, vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 22.decembra spriedumu lietā Nr.SKA-976/2011)."
Foto no nra.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
