Prokuratūra prasa izslēgt no advokatūras Lemberga un Abdulmuslimova advokātu Rodi
PIETIEK08.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Norādot uz aizdomām par Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas apzinātu vilcināšanu un tiesas lēmumu nepildīšanu, valsts apsūdzības uzturētāji tā sauktās Lemberga krimināllietas ietvaros pirmdien vērsušies Rīgas apgabaltiesā ar lūgumu aicināt Zvērinātu advokātu padomi (ZAP) lemt par advokāta Oskara Rodes izslēgšanu no advokatūras. Rode ir viens no Lemberga un viņa dēla Anrija advokātiem krimināllietā, kurā Ventspils mērs apsūdzēts virknē sevišķi smagu noziegumu. Vienlaikus Rode ir arī advokāts, kurš pārstāv pretrunīgi vērtēto čečenu izcelsmes uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu.
Norādot uz aizdomām par Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas apzinātu vilcināšanu un tiesas lēmumu nepildīšanu, valsts apsūdzības uzturētāji tā sauktās Lemberga krimināllietas ietvaros pirmdien vērsušies Rīgas apgabaltiesā ar lūgumu aicināt Zvērinātu advokātu padomi (ZAP) lemt par advokāta Oskara Rodes izslēgšanu no advokatūras. Rode ir viens no Lemberga un viņa dēla Anrija advokātiem krimināllietā, kurā Ventspils mērs apsūdzēts virknē sevišķi smagu noziegumu. Vienlaikus Rode ir arī advokāts, kurš pārstāv pretrunīgi vērtēto čečenu izcelsmes uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Rodes dēļ aprīlī nav varējušas notikt vismaz četras tiesas sēdes, tādējādi kavējot Lemberga krimināllietas iztiesāšanu. Turklāt, iespējams, Rode tiesai sniedzis nepatiesu informāciju par iemesliem, kāpēc nav varējis ierasties uz tiesas sēdi.
Tā, piemēram, Rode Rīgas apgabaltiesu informējis, ka no 23. līdz 25.aprīlim atradīsies atvaļinājumā un tāpēc nevar ierasties Rīgas apgabaltiesā, lai pārstāvētu Lembergu intereses. Tomēr vienlaikus, 25.aprīlī Rode kā Abdulmuslimova aizstāvis piedalījies KNAB veiktajā čečenu uzņēmēja nopratināšanā. Tas Lemberga krimināllietas prokuroriem raisījis aizdomas par to, ka Rode Rīgas apgabaltiesai apzināti sniedzis nepatiesas ziņas par iemesliem, kāpēc nevar piedalīties Lemberga lietas iztiesāšanā.
Līdz ar valsts apsūdzības uzturētāju lūgumu aicināt ZAP lemt par Rodes izslēgšanu no advokatūras Rīgas apgabaltiesai tagad jāizlemj, vai šāds lūgums ir atbalstāms. Ja tiesa apmierinās prokuratūras lūgumu, ZAP nāksies lemt par Rodi. Tiesa, arī ZAP vadības pārstāvji tiek saistīti ar Lemberga interesēm, un juristu aprindās bieži norādīts, ka pašreizējais ZAP vairākums nav neatkarīgs savos lēmumos.
ZAP vada Jānis Grīnbergs, kurš laikā, kad Lembergs 2007.gadā martā ar Rīgas Centra rajona tiesas lēmumu tika apcietināts un ievietots Matīsa cietumā, pārstāvēja Ventspils mēra intereses. Savukārt ZAP priekšsēdētāja vietniece ir advokāte Guna Kaminska, kas netieši tikusi saistīta gan ar Lemberga, gan ekspremjera Andra Šķēles interesēm.
Pietiek jau rakstījis, ka pēdējā laikā Ģenerālprokuratūra spērusi virkni soļu, kas liecina, ka drīzumā varētu tikt pārskatīts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa noteikšanu Lembergam, neizslēdzot atkārtotu mājas aresta piemērošanu. Tas tā ir, jo valsts apsūdzības uzturētajiem ir bažas, ka pretēji tiesas lēmumam Lembergs aizvien faktiski turpina vadīt Ventspils domi, kā arī Ventspils brīvostas valdi.
Lembergam krimināllietas ietvaros uzrādītas apsūdzības sevišķi smagos noziegumos, tai skaitā kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Kopā ar Lembergu un viņa dēlu uz apsūdzēto sola sēž uzņēmējs Ansis Sarmulis.
Ventspils mēra amatu Lembergs ieņem kopš 90.gadu sākuma un šo gadu laikā, iespējams, kā slēpts Ventspils tranzīta biznesa uzņēmumu īpašnieks kļuvis par vienu no bagātākajiem Latvijas cilvēkiem.
Pietiek jau rakstīja, ka Abdulmuslimovu 25.aprīlī KNAB vairākas stundas pratinājis saistībā ar kriminālprocesu, kuru birojs sācis par atsevišķu Valsts policijas (VP) Latgales reģiona pārvaldes amatpersonu kukuļošanu. Kriminālprocesa ietvaros ar Abdulmuslimovu saistītos īpašumos veikta arī kratīšana. Rode Pietiek apstiprinājis, ka piedalījies Adbulmuslimova pratināšanā. Nekādus plašākus komentārus viņš nav sniedzis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
