Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc garākām pārdomām LR Ģenerālprokuratūra līdz aizvadītās nedēļas beigām tomēr nespēja pilnībā izskaidrot neskaidrības ar „Lemberga prokurora” Jura Jurisa pēdējo divu gadu amatpersonas deklarācijās minētajiem ienākumiem no banku depozītiem, savukārt pats Juriss atteicās sniegt kādus skaidrojumus par personu, no kuras tāpat kā no savas mātes viņš 2007. gadā saņēmis vairāk nekā 11 tūkstošu eiro dāvinājumu.

Kā jau ziņots, Jurisam, spriežot pēc viņa amatpersonas deklarācijām, pērn izdevies gūt ienākumus no banku depozītiem, kas vairāk atgādina Bankas Baltija laikus, - viņa amatpersonas deklarācijā kā saņemti uzrādītie uzkrātie procenti un ienākums no depozīta minētas summas, kas pārsniedz 50 procentus no paša deklarētā depozīta apjoma.

Juriss deklarējis, ka 2009. gadā viņam Latvijas Krājbankā eiro un latos kopā glabājušies 8497 lati (pēc prokuratūras aprēķinos izmantotā valūtas kursa – 8794 lati), bet uzkrātajos procentos un ienākumā no depozīta viņš pērn šajā bankā saņēmis 4664 latus. Savukārt SEB bankā prokuroram 2009. gadā eiro un latos glabājušies 10 123 lati, par kuriem viņš ienākumos no depozītiem pērn šajā bankā saņēmis 5642 latus.

Šie dati liek domāt, ka Juriss par depozītiem ir saņēmis ienākumus, kuru līmenis vairākkārt pārsniedz banku piedāvātās parastās depozītu procentu likmes. Piemēram, kā skaidro SEB bankā (gan uzsverot, ka pilnīgi norobežojas no konkrētiem gadījumiem), ja klients 2009. gada novembrī uz gadu būtu noguldījis 10 tūkstošus latu, 2010. gada novembrī procentos viņš saņemtu 1200 latu (mīnus nodokļi). Savukārt Jurisam ir izdevies saņemt četrarpus reizes vairāk.

Kad jautājums par šo prokurora īpatno finansiālo veiksmi tika uzdots LR Ģenerālprokuratūrai, tās preses sekretāre Laura Pakalne sākotnēji skaidroja – Juriss esot paskaidrojis, ka ienākumos no Latvijas Krājbankas esot norādījis arī no tās izņemtā („atgrieztā”) depozīta summu 6200 eiro apmērā. Par SEB bankas depozītu nekādi paskaidrojumi netika sniegti, par situāciju kopumā vienīgi norādot, ka Juriss „deklarācijā par 2010.gadu arī atsevišķi norādījis uzkrātos procentus no depozīta summas, deklarācijā par 2010.gadu nosaucot tos kā uzkrātie procenti”.

Jurisa deklarācijā patiešām norādīts, ka Krājbankā viņš pērn uzkrātajos procentos saņēmis nepilnus 464 eiro, savukārt visas pārējās iespaidīgās summas abās bankās saņemtas kā „ienākumi no depozīta”, kā saskaņā ar Ģenerālprokuratūras skaidrojumu viņš deklarācijā esot nosaucis izņemto depozītu summas.

Taču tādā gadījumā Juriss ir veicis ekonomikas ministra Arta Kampara cienīgus darījumus, jo pretēji apgalvojumam par iespaidīgām summām, ko viņš pērn esot izņēmis no bankas vai abām bankām, pagājušā gada laikā viņa abās bankās deklarētās dažādu noguldījumu summas nav būtiski mainījušās.

Kaut gan Ģenerālprokuratūra apgalvo, ka Juriss no Krājbankas pērn esot izņēmis 6200 eiro (nedaudz vairāk kā 4300 latu) depozītu, prokurora deklarācija rāda, ka gada laikā viņa noguldījumi Krājbankā samazinājušies tikai par aptuveni 300 latiem: 2009. gada beigās viņam Krājbankā glabājušies 8497 lati (eiro un latos), bet 2010. gada beigās - 8195 lati (eiro un latos; pēc prokuratūras aprēķiniem – 8470 latu). Turklāt deklarācijā kā darījums nav norādīts tas, ka prokurors bankā būtu no jauna ieguldījis „iztrūkstošo” summu - vairāk nekā 4000 latu.

Tieši tāda pati ir situācija ar prokurora noguldījumiem SEB bankā: lai gan no Ģenerālprokuratūras skaidrojuma var saprast, ka Juriss no bankas varētu būt izņēmis depozītus par vairāk nekā 5600 latiem, viņa noguldījumi tajā ir sarukuši tikai par diviem tūkstošiem. 2009. gada beigās prokuroram SEB bankā glabājās 10123 lati (eiro un latos), bet 2010. gada beigās – 8000 latu (eiro un latos).

Kad Ģenerālprokuratūrai trešdien tika norādīts uz šīm dīvainībām Jurisa deklarācijās, tās papildus skaidrojums bija šāds: 2009. gadā prokurors Krājbankā noguldījis 6200 eiro, 2010. gadā banka tos atskaitījusi atpakaļ, šajā pašā gadā, „tā kā prokuroram diemžēl bija nepieciešama nauda, prokurors noguldīja tajā pašā bankā nevis 6200 eiro, bet gan 5000 eiro”. Līdzīga esot situācija arī ar SEB banku – „2009.gadā noguldīja un 2010. gadā saņēma atpakaļ”, turklāt, „ņemot vērā, ka iepriekšējais gads finansiāli bija mazāk sekmīgs prokuroram, tad viņš šajā gadā SEB bankā ir veicis mazākas iemaksas no savas algas konta, kas ir Krājbankā”.

„Jāsaprot, ka runa ir nevis par vienu kontu, bet par katrā kredītiestādē esošiem vairākiem kontiem ar dažādu mērķi, ar dažādu peļņas iespēju (dažām kontam tuvu nullei) un jāņem vērā arī prokurora ikdienas tēriņi (piemēram, kredīta nomaksa), kā arī lielāko daļu no ieņēmumiem, kurus prokurors atļāvās noguldīt, veido vecāku pabalsta izmaksātās summas. Tad šīs summas arī turpmāk tiek noguldītas bērnam,” skaidroja Pakalne.

No šiem skaidrojumiem izriet, ka Juriss 2009. un 2010. gadā ievērojamas summas gan izņēmis no bankām (un deklarējis tās kā ienākumus no depozītiem), gan arī ieguldījis tās atpakaļ. Taču pretēji likumdošanas prasībām, ka obligāti jādeklarē visi darījumi virs 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu), viņa deklarācijās nav redzama ne depozītu līgumu slēgšana, šīs summas noguldot, ne to saņemšana no bankām.

Saistībā ar šo jautājumu prokuratūra atbildēja tikai to, ka neesot deklarējams pagājušā gada 5000 eiro depozīts, jo tā summa nesasniedz 4000 latu robežu, savukārt par gadu iepriekš veikto 6200 eiro (kas ir vairāk nekā 4300 latu) nedeklarēšanu skaidra atbilde netika sniegta.

Šīs nav vienīgās neskaidrības ar prokurora deklarāciju – tā viņa 2007. gada deklarācijā minēts, ka Juriss ne tikai no savas mātes Tatjanas Jurisas, bet arī no kāda Jurija Zirjanova dāvinājumā saņēmis 11 310 eiro dāvinājumu. Taču prokuratūra nekādu skaidrojumu par šo dāvinājumu nesniedza tāpat kā pats Juriss, kura komentārs bija šāds: „Amatpersonas deklarācija sastāv no divām daļām, t.i., publiskojamās un nepubliskojamās, kas viena otru papildina. Publiskojamā daļā iekļautās ziņas ir līdzsvarotas attiecībā pret personas konstitucionālajām tiesībām, t.sk., personas tiesībām uz privāto dzīvi. Ārpus tās informācijas, kas ir norādāma publiskajā daļā, man nav pienākums sniegt komentārus.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...