Prokuratūra uztic Datu inspekcijai izvērtēt ASV vēstniecības rīcību
L. Lapsa29.11.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieši laikā, kad klajā kuru katru brīdi var nākt ASV diplomātu slepenie ziņojumi no Latvijas, LR Ģenerālprokuratūra nosūtījusi izskatīšanai Datu valsts inspekcijā informāciju par ASV vēstniecības Latvijā, iespējams, vairākus gadus veiktu slepenu Latvijas iedzīvotāju novērošanu, viņu personas datu vākšanu, apstrādi un šo datu pretlikumīgu nosūtīšanu ārpus Latvijas.
Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurore Ramona Bērziņa šo Pietiek publicēto informāciju Datu valsts inspekcijai nosūtījusi, jo prokuratūra uzskata, ka tieši inspekcijai jāpieņem sākotnējie lēmumi jautājumos, kas saistīti ar personas datu aizsardzību.
Arī Ārlietu ministrija, kā Pietiek apliecināja ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis, iepazinusies ar Pietiek publicēto informāciju, to rūpīgi izanalizējusi un gatavojoties aicināt šo informāciju izskatīt „atbildīgās valsts pārvaldes iestādes pēc piederības”.
Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis pagaidām nav sniedzis atbildi uz jautājumu, kuras tieši iestādes un kādā formā ir aicinātas izskatīt šo informāciju, kas liecina, ka, iespējams, tāpat kā Skandināvijas valstīs, kur šie atklājumi radījuši plašu sabiedrisko rezonansi, Rīgā slēpti fotografēti un filmēti ASV vēstniecības garāmgājēji, turklāt par daudziem no viņiem vākta arī personiskā informācija.
Šie dati apstrādāti, sistematizēti un arī nosūtīti uzkrāšanai uz datu centriem ārpus Latvijas. ASV vēstniecība Rīgā šo informāciju arī pilnībā nenoliedz. Tā atzīst, ka vēstniecībai tiešām esot programma, kas paredzēta, lai konstatētu aizdomīgas darbības tās ēku un teritorijas tuvumā, un tā esot normāla drošības pasākumu sastāvdaļa, lai „garantētu mūsu darbinieku un viesu drošību”.
Vēstniecība gan īpaši uzsver, ka tās mērķis esot, „lai šīs programmas tiktu īstenotas pilnīgā saskaņā ar vietējiem likumiem”, taču no publiskotās informācijas skaidri izriet, ka šajā situācijā, apstrādājot personiskos datus par Latvijas pilsoņiem bez viņu piekrišanas, ASV vēstniecība gadiem ilgi ir pārkāpusi Latvijas likumdošanu.
ASV vēstniecība savā līdz šim ir ignorējusi jautājumus par to, vai vēstniecības Surveillance Detection Unit darbības ir saskaņotas ar Latvijas Republikas atbildīgajām iestādēm un vai šīs informācijas vākšanai un apstrādāšanai saņemta Latvijas Datu valsts inspekcijas atļauja.
Taču Datu valsts inspekcija ir oficiāli apliecinājusi, ka ASV vēstniecība Latvijā inspekcijā nav reģistrējusi personas datu apstrādi, kas saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu ir obligāta, izņemot likumā noteiktus gadījumus.
Fizisko personu datu aizsardzības likumā īpaši noteikts, ka personas datu apstrādes reģistrācija ir obligāta, ja personas datus paredzēts nodot uz valsti, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts. Tāpat likumā minēta vēl virkne normu, ko ASV vēstniecība, pēc publiskotās informācijas spriežot, ir gadiem ilgi ignorējusi.
Pastāv iespēja, ka arī šīs ASV vēstniecības darbības var izgaismot tie 632 ASV diplomātu ziņojumi no Rīgas, kas esot interneta vietnes WikiLeaks rīcībā un kuru publiskošana gaidāma tuvākajā laikā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
