Prokuratūru iztrūcina jautājums par personu, kam tiesnesis Kušķis noplūdinājis valsts noslēpumu
PIETIEK06.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūsu jautājums ir atstāts bez izskatīšanas, - šādu oriģinālu formulējumu Ērika Kalnmeiera vadītā LR Ģenerālprokuratūra otrdien izmantoja, saņēmusi Pietiek pārstāvja jautājumu par iespējamo tās personas identitāti, kurai ar prokuratūras lēmumu ļoti maigu sodu saņēmušais bijušais Augstākās tiesas tiesnesis Ervīns Kušķis bija noplūdinājis valsts noslēpumu - ziņas par dotu atļauju noklausīties telefonsarunas. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, personas, attiecībā uz kurām šī atļauja dota, pārstāvējušas vienu no ienesīgākajām noziedzīgās pasaules jomām - cilvēku tirdzniecību.
Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms, ka likvidētās Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis Kušķis, vienojoties ar prokuratūru, ļoti maigu sodu - 50 stundu piespiedu darbu, kaut varēja saņemt pat piecus gadus cietumā - ir saņēmis par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu: Kušķis bija tiesnesis, kurš deva atļauju telefonsarunu oficiālai noklausīšanai, un bija iepriekš brīdinājis noklausāmās personas.
Ģenerālprokuratūra paskaidroja tikai to, ka "valsts noslēpuma izpaušana nebija saistīta ar vēlmi brīdināt iespējamos noziedzīgā nodarījuma izpildītājus, bet gan atturēt kādu personu no iespējamās iesaistīšanās tajā", turklāt Kušķis savu vainu esot atzinis un nožēlojis, kā arī zaudējis iespēju ieņemt jebkuru ar tiesu varu saistītas amatpersonas statusu.
Taču Ģenerālprokuratūra noklusēja un turpina noklusēt to, kas tad bijusi tā persona, kurai Kušķis valsts noslēpumu izpaudis, un tās personas, kuru labā tas darīts. Kad Pietiek otrdien uzdeva prokuratūrai jautājumu par konkrētu personu, lūdzot apstiprināt vai noliegt, ka tieši to Kušķis informējis par noklausīšanās atļauju, prokuratūra izvēlējās īpaši eksotisku formu - paziņoja, ka šis jautājums "atstāts bez izskatīšanas".
Persona, par kuru Pietiek uzdeva šo jautājumu, ir zvērināts advokāts A.M. (iniciāļi varbūt ir mainīti), - pēc ar izmeklēšanu saistītu avotu sniegtās informācijas, tieši viņam tiesnesis Kušķis īsziņas formā nodevis, ka "viss turpinās". Savukārt telefonsarunu noklausīšanās bijusi sankcionēta attiecībā uz advokāta klientiem, kuri bijuši iesaistīti cilvēku tirdzniecības biznesā.
Tiesnesi un advokātu, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, saista ilgstoša pazīšanās un kopējas studijas. To Pietiek nenoliedza arī advokāts, apliecinot, ka abiem esot "cieņpilnas un draudzīgas attiecības, kā jau seniem studiju biedriem". Taču A.M. nedaudz īpatnā formā noliedza, ka viņš varētu būt tā persona, kam Kušķis noplūdinājis valsts noslēpumu.
"Nevaru apstiprināt Jūsu pausto pieņēmumu. Manā rīcībā nav nekādas informācijas par to, ka manas vai kādu manu klientu telefonsarunas būtu noklausītas un vai ir vai arī nav šādai noklausīšanai kāds (un kurš tieši) devis sankciju," - šāda bija advokāta atbilde uz Pietiek jautājumu, vai viņš apstiprina, ka bijis tā persona, ko Kušķis brīdināja par viņa dotu sankciju telefonsarunu noklausīšanai.
"Man nav un nav bijis nekāda procesuāla statusa kriminālprocesā (kriminālprocesos) saistībā ar valsts noslēpuma tīšu izpaušanu," piebilda advokāts. Savukārt Ģenerālprokuratūra, kura, kā jau minēts, noslēgusi vienošanos par maigu sodu ar noslēpuma izpaudēju, attiecībā uz to, kam tas izpausts un kādas bijušas šīs izpaušanas sekas, klusē.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
