Prokurore mēģina par 240 000 eiro pārdot īpašumu, kura kredītu maksā viņas bijušais vīrs
PIETIEK13.11.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Līga Ozoliņa (attēlā), kas vēl nesen bija pazīstama ar uzvārdu Sudakova, ir mēģinājusi par gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro notirgot nekustamo īpašumu, kas palicis viņas vienpersoniskā īpašumā pēc aizdomīgas īpašumu dalīšanas un šķiršanās no zvērinātā advokāta Mihaila Sudakova, kurš saskaņā ar zemesgrāmatas datiem turpina maksāt kredītu par šo īpašumu, kas oficiāli viņam vairs nepieder.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, 0,1375 hektārus lielu zemesgabalu Ādažu novada Alderos, Ziemas ielā, Sudakovs un viņa nu jau bijusī sieva Līga Sudakova, kas tagad saucas Līga Ozoliņa, 2006. gadā iegādājušies uz pusēm, katrs oficiāli maksājot 15,8 tūkstošus latu.
Taču, kad pagājušā gada martā abi noslēdza laulību līgumu par visas mantas šķirtību un šā gada martā tiesa apstiprināja laulības šķiršanu, nosakot, ka „Nekustamais īpašums, kadastra Nr. 8044 014 XXXX, kurš reģistrēts Ādažu novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1000 0015 XXXX”, ir prokurores šķirtā manta.
Interesanti, ka, kā rāda zemesgrāmata, neraugoties uz īpašuma nonākšanu tikai bijušās dzīvesbiedres vienpersoniskā īpašumā, kredītsaistības, kas 2008. gadā bija sasniegušas gandrīz 200 tūkstošus eiro, pēc šķiršanās joprojām attiecas arī uz vīru.
Tikmēr prokurore jau sākusi mēģinājumus īpašumu pārdot, vienā no sludinājumu portāliem to novērtējot ar 240 tūkstošiem eiro un aprakstā minot, ka īpašums atrodas 400 metru attāluma no Mazā Baltezera, nams uzbūvēts kvalitatīvi, jo celts savām vajadzībām, ir piecas istabas un divas tualetes.
Tiesa, pēc tam, kad Pietiek izrādīja interesi par šo sludinājumu, tas no sludinājumu portāla pazuda. Savukārt zemesgrāmatas dati rāda, ka īpašuma oficiālā īpašniece joprojām ir prokurore Ozoliņa.
Prokurore Ozoliņa – tolaik vēl Sudakova – plašāku publicitāti guva šā gada sākumā, neilgi pirms oficiālās laulības šķiršanas, kad atklājās, ka viņa vērsusies Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar ierosinājumu vienkārši tāpat, bez tiesas sprieduma atdot vienai no strīdā iesaistītajām pusē Vecrīgas viesnīcu, par kuru Pietiek bija informējis jau vairākkārt.
Šo ierosinājumu īpašu padarīja ne tikai apstāklis, ka prokurore nebija pat pieminējusi iepriekšējos Latvijas un Skotijas tiesu spriedumus saistībā ar šo viesnīcu, bet arī fakts, ka viņa bija aicinājusi dārgo īpašumu atdot sava vīra kompanjonu klientam.
Pietiek jau vairākkārt informējis par tā saukto "viesnīcu reiderisma" lietu, saistībā ar kuru 2013. gadā toreiz vēl Elitas Dreimanes vadītā Valsts kanceleja pat bija paziņojusi, ka Latvijas valdība saņēmusi jau otro investīciju pretenziju, ko iesnieguši Uzbekistānas uzņēmēji Akbars Abdullajevs un Eljors Junusovs.
Viņi bija paziņojuši, ka noziedzīgs grupējums, kuru vadot uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami, ar viltotiem dokumentiem un Uzņēmumu reģistra un tiesībsargāšanas iestāžu amatpersonu palīdzību esot panācis viesnīcu Royal Square Hotel&Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu.
Neraugoties uz Gulami labvēlīgajiem tiesu spriedumiem, strīds par viesnīcu vēl joprojām turpinās, nu jau Gulami oponentiem izmantojot krimināltiesiskās metodes. Gada sākumā Pietiek rīcībā nonāca Rīgas tiesas apgabala prokurores Sudakovas parakstīts dokuments, kas adresēts Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājai.
Šajā dokumentā prokurore tiesu informēja, ka pieņēmusi lēmumu par materiālu izdalīšanu no kriminālprocesa, jo visas krimināllietas nodošana tiesai saprātīgā laika periodā neesot iespējama. Tāpēc arī Sudakova nolēmusi "kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt no krimināllietas Nr.11518005713 materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu".
Taču šim lēmumam bija arī 3. punkts, kurā prokurore faktiski bija ierosinājusi bez izskatīšanas tiesas sēdē un bez tiesas sprieduma galveno strīda objektu - Vecrīgas viesnīcu - vienkārši nekavējoties atdot vienai no strīda pusēm.
"Lūgt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu arestēto mantu - nekustamo īpašumu Rīgā, Kaļķu ielā 3A (kadastra numurs 0100 007 0107) un SIA Garden Palace (vienotais reģistrācijas Nr. 40103238672) kapitāldaļas - atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu un atdot pēc piederības īpašniekam Uzbekistānas Republikas pilsonim Elyor Yunusov (Elioram Junusovam), dzimušam 1982.gada 27.septembrī Khorezm reģionā, pase AA0559418, izdota 23.12.2012., Uzbekistānā," bija teikts Sudakovas parakstītajā ierosinājumā tiesai.
Kā rāda Sudakovas – tagad Ozoliņas - amatpersonas deklarācija, viņas vīrs tolaik vēl bija zvērināts advokāts Mihails Sudakovs. Lursoft datu bāze uzrāda, ka Sudakovs ir virknes uzņēmumu maksātnespējas administrators, taču papildus tam viņš arī viens no šķīrējtiesnešiem Rīgas pastāvīgajā šķīrējtiesā.
Šajā privātajā šķīrējtiesā Sudakova kompanjoni ir arī zvērināti advokāti Mārtiņš Mežinskis un Aigars Laizāns, - viņu abu vārdi bieži sastopami dažādās pilnvarās, pārstāvot pretējo pusi strīdā par Vecrīgas viesnīcu (Pietiek jau iepriekš publicēja vairākas šādas pilnvaras).
Tas nozīmē, ka faktiski prokurore Sudakova Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai bija ieteikusi strīdīgo viesnīcu atdot nevis kādai "nepiederošai" personai, bet gan sava vīra kompanjonu nozīmīgam klientam. Tiesa, prokuratūras vadība uz šo lēmumu, cik zināms, tā arī nereaģēja.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
