Prokuroru Bunku KNAB apsūdz par atklātu tiesas sēžu spriedumu pārsūtīšanu
PIETIEK26.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ļoti svarīgās un konfidenciālās neizpaužamās ziņas, par kuru sniegšanu trešajām personām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis Ģenerālprokuratūru saukt pie kriminālatbildības bijušo Rīgas tiesu apgabala prokuroru Zigurdu Bunku, ir... atklātās, ikvienam pieejamās tiesas sēdēs pieņemti spriedumi, ko prokurors patiešām pārsūtījis pa elektronisko pastu. "Ja paceltu jurisprudences studentu darbus, šādas krimināllietas būtu ierosināmas pret četrām no katrām piecām tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām," šo KNAB ierosinājumu Pietiek ar izsmieklu komentē kāds autoritatīvs jurists.
KNAB tā arī nav atklājis, kas ir prokurors, kuram inkriminēta neizpaužamo ziņu nodošana trešajām personām, taču ir droši zināms, ka tas ir tieši nu jau bijušais Rīgas tiesu apgabala prokurors Bunks, kurš cita starpā bija arī valsts apsūdzības uzturētājs lietā pret korupcijā apsūdzēto kādreizējo Jūrmalas mēru Juri Hlevicki, bet pēc šī kriminālprocesa sākuma jau ir iesniedzis atlūgumu.
Tāpat ne KNAB, ne prokuratūra nav vēlējušies atklāt, kas īsti ir bijusi neizpaužamā informācija, ko Bunks nelikumīgi nodevis trešajām personām. Taču nu no drošiem avotiem prokuratūrā Pietiek ir noskaidrojis, ka šī ļoti slepenā informācija ir bijusi... spriedumi, kas pieņemti atklātās tiesas sēdēs un kuri - līdz ar tajos minētajām personām - nav bijuši likuma aizsargāti un nepieejami.
Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.
Savukārt šī paša panta sestajā daļā ir noteikts, ka par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmas ziņas, kas ir pieejamas sabiedrībai bez likumā paredzētajiem ierobežojumiem vai kas ir jau publicētas. Ņemot vērā šīs tiesību normas saturisko jēgu, var secināt, ka likumdevējs ir noteicis, ka ierobežotas pieejamības informācija var būt tikai tā, kas sabiedrībai nav pieejama. No kā izriet tas, ka nevar izpaust to, kas visiem ir zināms.
Savukārt likuma “Par tiesu varu” 19.pants nosaka, ka visās Latvijas Republikas tiesās lietas tiek izskatītas atklāti. Lietu izskatīšana slēgtā tiesas sēdē pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos, ievērojot visus citus tiesvedības noteikumus. Šī paša panta otrā daļa nosaka, ka tiesas spriedumus un lēmumus vienmēr pasludina publiski. No likumā nostiprinātā atklātuma pamatprincipa izriet, ka jebkura persona var piedalīties atklātās tiesas sēdēs un noklausīties publiski pasludinātu nolēmumu.
Šī paša likuma 28.2 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, - ar tā pieņemšanas brīdi.
Savukārt saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2009.gada 24.aprīļa kārtības „Augstākās tiesas informācijas izsniegšanas kārtība” 2.punktu tiesas informāciju iedala vispārpieejamā un ierobežotas pieejamības informācijā.
Saskaņā arī šīs pašas kārtības 16.punktu vispārpieejamā informācija ir arī nolēmums, ja lieta izskatīta atklātā tiesas sēdē, informācija par lietas saņemšanu tiesā, lietas izskatīšanas laiku un vietu; civillietā – informācija par lietas dalībnieku vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un prasības priekšmetu.
Šie normatīvie akti līdz ar to noteic, ka jebkura persona var ne tikai piedalīties atklātās tiesas sēdēs, kuras laikā bez ierobežojumiem var iegūt visu informāciju, uz kuras pamata tiek taisīts spriedums, bet arī iepazīties ar tiesas nolēmumu. Vēl jo vairāk, tiesvedības gaitai jebkura persona (bez ierobežojumiem) var sekot līdzi tiesu portālā tiesas.lv (tiesu kalendāri, kuros ir norādīti pušu dati un strīdus priekšmets, kā arī sadaļā nolēmumi, kurā spriedumi tiek publicēti un ir pieejami). Taču KNAB, kā izriet no tā lēmuma lūgt sākt kriminālvajāšanu pret bijušo prokuroru, to nav ņēmis vērā.
Interesanti, ka prokuratūras iestādēs mācību praksi iziet jurisprudences studenti, kuri saskaņā ar mācību prakses programmu ir nodrošināmi ar prakses veikšanai nepieciešamo informāciju/materiāliem. Līdz ar to saskaņā ar "KNAB loģiku" arī gadījumos, kad studenti tiek nodrošināti ar tiesas spriedumiem, kuri neveido judikatūru, varēs tikt konstatēts Krimināllikuma 329.pantā paredzētais noziedzīgā nodarījuma sastāvs - neizpaužamo ziņu nodošana trešajām personām.
Kāds jurists Pietiek norādīja uz interesantu sakritību, kas, viņaprāt, jau kārtējo reizi liecinot par Latvijas TV ziņu dienestu kā manipulējamu mediju KNAB amatpersonu rokās: apjomīgais sižets, kurā tika informēts par lietas nodošanu prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai un kurā tika nosaukts arī prokurors Bunks, LTV raidījumā Panorāma tika pārraidīts faktiski uzreiz pēc tam, kad ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers kārtējo reizi bija kritiski izteicies par KNAB darbu.
Foto no lsm.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
