“Propagandists Kozins” izgāzies atkal: šoreiz “paklupis” uz pašizdomāta dzērāja
N. Andersons28.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar viltus ziņu sižeta izveidi no Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas – par ko vēlāk saņēma profesionālu nosodījumu rakstiski – pazīstamais Iļja Kozins, kurš pēc tam ticis publiski raksturots kā “propagandists”, tagad izstrādājis jaunu gājienu: tviterī aprakstījis piedzīvojumus ar pašizdomātu “dzērāju Nacionālās apvienības kreklā”.
27. maijā LTV Ziņu dienesta korespondents Iļja Kozins ierakstījis tviterī: “Pastaigājāmies Pumpuru skolas apkārtnē. Netālu no ceļa krūmos pamanījām pālī guļošu vīrieti Nacionālās apvienības t-kreklā. Izvilkām viņu no turienes un aizvedām līdz stacijai. Vīriņš bija baigi izbrīnīts, ka viņam palīdzējuši divi viens ar otru krieviski runājoši čaļi. Tā lūk.”
Uz to Liepājas dzejnieks Jānis Hvoinskis ar šaubām jautā: “Vai ir arī kāda fotogrāfija? Jeb jānotic tāpat?” Izrādās, ka nav. Iļja Kozins: “Būs jātic uz vārda. Ainiņa no tīņu gadiem. Apmēram 2008. gads. Telefona ar kameru man tobrīd diemžēl nebija.”
Taču patiesībā Nacionālā apvienība nodibināta tikai 2010. jūlijā, bet līdz tam darbojās divas atsevišķas partijas — “Visu Latvijai!” un “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Tās atsevišķi startēja gan 2006. gada Saeimas vēlēšanās, gan 2009. gada Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, kuru norise togad sakrita.
Piemēram, 2009. gada pašvaldību vēlēšanās no “Visu Latvijai!” sarakstiem dažādās pašvaldībās ievēlēja 21 deputātu, no “tēvzemiešiem” — 96 pašvaldību deputāti, bet tikai septiņi no viņiem atradās “tēvzemiešu” un “Visu Latvijai!” kopējos sarakstos, no kuriem neviens pats tobrīd vēl nesaturēja terminu “Nacionālā apvienība”. Šis jēdziens tika vispār izdomāts divus gadus pēc tam, kad Iļja Kozins esot spējis ieraudzīt Pumpuros iereibušu vīru ar šādu kreklu.
Jau iepriekš Iļja Kozins saņēma vispārēju sabiedrisku un profesionālu nosodījumu, kad patvaļīgi piemontēja cilvēku svilpšanu un izsaucienus sižetam par Gunāra Astras pieminekļa atklāšanu šī gada 20. janvārī. Viņš piemontēja svilpienus un saucienus Ievas Akurateres dziesmai, kaut arī faktiski cilvēki pauda sašutumu pavisam citā brīdī — par to, ka Valsts prezidents Egils Levits himnas laikā nenoņēma cepuri, kā arī par faktu, ka G. Astras brālis tika atstāts aiz žoga un netika ielaists pasākumā, aizbildinoties it kā ar “kovida ierobežojumiem”.
I. Kozins pēc tam atzina, ka sagrozījis realitāti: “Kaut arī man nebija tāda nodoma, es tomēr esmu sagrozījis realitāti, kas ir pret manas profesijas standartiem. Lūdzu, atvainojiet," rakstīja I. Kozins. Jautājums nonāca LTV Ētikas komisijā, kas ar balsu vairākumu atzina pārkāpumu un ierosināja disciplinārlietu — I. Kozinam izteikta piezīme, bet “Panorāmas” ēterā izskanēja atvainošanās.
Neilgi pirms tam aizvadītā gada 28. oktobra “Panorāmā” sižetā par konferenci “Medijpratība. Ceļakartes” viltus ziņu izplatības ilustrācijai viņš izmantoja medijus, kas “feikus” neizplata. Tādā veidā viņam izdevās ilustrēt viltus ziņu apkarošanai domātu konferenci, pašam izplatot viltus ziņas no turienes.
Pats I. Kozins patlaban nav komentējis savus izteikumus par to, kā viņam 2008. gadā esot izdevies ieraudzīt kreklu ar simboliku no politiskās apvienības, kuru nodibinās tikai divus gadus vēlāk.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
