"Prudentia" pērn par "palīdzību" "Liepājas metalurga" lietā saņēmusi vairāk nekā 380 000 eiro
PIETIEK07.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sevi par investīciju baņķieri dēvējošā Ģirta Rungaiņa (attēlā) uzņēmumi Prudentia Advisers un IBS Prudentia (turpmāk - Prudentia) par "palīdzību" pašlaik jau līdz maksātnespējai nonākušā uzņēmuma Liepājas metalurgs lietā pagājušā gada 11 mēnešos no Finanšu ministrijas saņēmusi vairāk nekā 384 tūkstošus eiro, - šādu informāciju pēc Pietiek oficiāla pieprasījuma sniegusi ministrija.
"Finanšu ministrija par Prudentia sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši Līgumu nosacījumiem 2013.gada pirmajos 11 mēnešos no Finanšu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 31.02.00 Valsts parāda vadība paredzētajiem līdzekļiem ir samaksājusi LVL 269 790,32, pamatojoties uz noslēgtajiem Līgumiem un Prudentia iesniegtajiem rēķiniem," Pietiek oficiāli apliecinājusi Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.
No noslepenotajiem valdības dokumentiem Liepājas metalurga lietā, ko Pietiek ir fragmentāri publiskojis jau iepriekš, ir zināms, ka summas, ko saņēmuši dažādi Valda Dombrovska valdības bez konkursa izvēlētie neveiksmīgie konsultanti, ir bijušas vēl būtiski lielākas.
Šie dokumenti rāda, ka tikai laika periodā no 2013.gada 24.maija līdz 2013.gada 19.septembrim vien Finanšu ministrija (Valsts kase) ir veikusi maksājumus Ls 266 520,55 apmērā, tostarp Prudentia - Ls 189 631,20, zvērinātu advokātu birojam Glimstedt un partneri - Ls 45 286,03 un metalurģijas nozares ekspertiem Metal Consulting International Limited - Ls 31 603,02.
Kā norādīts šajos dokumentos, "atlīdzība par Līgumu saistību izpildi ir pielīgta un maksāta atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 16.aprī]a protokoliem urna Nr.20 70. § (protokollēmumam noteikts ierobežotas pieejamības statuss), 2013.gada 21.maija protokollēmuma Nr.30 62.§ (protokollēmumam noteikts ierobežotas pieejamības statuss) un 2013.gada 2.jūlija protokollēmuma Nr.37 58.§ (protokollēmumam noteikts ierobežotas pieejamības statuss). Papildus tika uzdots vienoties ar AS Liepājas metalurgs pārējiem kreditoriem par Prudentia izdevumu un izdevumu, kas ir saistīti ar juristu, metālnozares speciālistu un citu speciālistu piesaistīšanu".
Pagaidām Pietiek nav izdevies saņemt šai informācijai oficiālu apstiprinājumu, taču iespējams, ka Prudentia "treknākie" mēneši ir aiz muguras - pagājušā gada novembrī valdība lēsa: "Ņemot vērā, ka Liepājas tiesa 2013.gada 12.novembrī ir pasludinājusi AS Liepājas metalurgs maksātnespējas procesu. Finanšu ministrija vairs neko neplāno maksāt Prudentia, jo ar pasludināšanas bridi visas funkcijas pārņem maksātnespējas procesa administrators."
Pagājušā gada maijā Pietiek jau informēja - lai gan sevi par investīciju baņķieri dēvējošais uzņēmuma Prudentia Advisers līdzīpašnieks Ģirts Rungainis regulāri uzstājas ar pamācībām Latvijas uzņēmējiem un politiķiem par pareizu uzņēmējdarbību, Lursoft dati kopā ar Pietiek rīcībā nonākušajiem dokumentiem par Dombrovska valdības nodrošinātajām regulārajām "piešpricēm" Rungaiņa uzņēmumam rāda citu ainu: politiskās tuvības nodrošinātā, nekādu reālu labumu valstij nedevušā līguma ar nacionālo aviokompāniju airBaltic dotie ienākumi 2012. gadā bijuši faktiski vienīgais Rungaiņa uzņēmuma Prudentia Advisers ieņēmumu un iespaidīgās peļņas avots.
"Uzņēmums 2012.gadā ir sniedzis stratēģiska rakstura konsultācijas Latvijas nacionālajai aviosabiedrībai airBaltic, sniedzis stratēģiskas konsultācijas divu lielāko Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens apvienošanā un darbībā zem jauna zīmola Food Union, sniedzis citas konsultācijas," teikts Prudentia Advisers vadības ziņojumā par 2012. gadu.
Taču, kā rāda oficiāli skaitļi, naudu Prudentia Advisers un līdz ar to tās īpašniekiem - caur uzņēmumu Prudentia tie, pēc pēdējām publiski pieejamām ziņām, ir Rungainis un Jānis Lielcepure - 2012. gadā ir nesis tikai viens no nosauktajiem klientiem.
2011. gada nogalē noslēgtā airBaltic un Prudentia Advisers pakalpojumu līguma teksts, ko Pietiek jau publiskojis, rāda, ka 2012. gadā ik nedēļu SIA Prudentia Advisers no nacionālās aviokompānijas bijusi tiesīga saņemt 13 794 latus (ieskaitot PVN). Cik zināms Pietiek, šis līgums tā arī nav lauzts, kaut gan Prudentia nav spējusi atrast airBaltic potenciālo investoru.
Tas nozīmē, ka 2012. gadā no valstij piederošās aviokompānijas airBaltic Rungaiņa uzņēmums kopā par savām konsultācijām varējis saņemt (vai izstādījis rēķinus) aptuveni 689 tūkstošus latu. Šī neto apgrozījuma summa ir faktiski vienāda ar Prudentia Advisers oficiālo 2012. gada apgrozījumu - nepilniem 689 tūkstošiem latu.
Tas nozīmē ne tikai to, ka Dombrovska valdība faktiski bijusi vienīgais Rungaiņa uzņēmuma barotājs, bet arī to, ka tieši uz politiskās tuvības piešķirtais pakalpojumu līgums, kas nacionālajai aviokompānijai nav devis ne investorus, ne kādus citus būtiskus labumus, Rungainim un viņa firmai 2012. gadā devis 216 060 latus lielu tīro peļņu. Pagaidām nav zināms, kā šī peļņa sadalīta.
Pietiek jau informējis, ka laikā, kad Valdis Dombrovskis (Vienotība) vadījis valdību, Prudentia konsultāciju pakalpojumi bez konkursa pirkti nu jau trīs lielākajās krīzes situācijās - tā vēl aizvien tiek algota nacionālās lidsabiedrības airBaltic stratēģiskā investora piesaistei, kas nav bijusi veiksmīga, iepriekš tā piesaistīta Parex krīzes laikā, pēcāk - arī Liepājas metalurga problēmu risināšanai.
Tas rāda, ka valdība Prudentia faktiski izvēlējusies par pastāvīgu partneri iespējamu krīžu risināšanā, tādēļ ir neskaidrs, kādēļ potenciāls privātais konsultants netiek meklēts konkursā, slēdzot konsultāciju līgumu uz vairākiem gadiem.
Iepriekš Rungainis savu finansiālo veiksmi Dombrovska valdības pasūtījumu pildīšanā ir skaidrojis šādi: „Nevajag iet lielzagļu pavadā, kam Prudentia traucē izkārtot zaudēto naudu vēlamajā apmērā no airBaltic. Prudentia atlīdzība ir daudzas reizes mazāka un līdz kabatai nonāk tikai daži procenti no ienākumiem. Šāda līmeņa naudas jebkad no valsts ir dabūjuši tikai augstāk minētie lielzagļi.”
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
