Pseidovalsts Latvija: „investoru” īstais vārds ir „interventi”

Pievienoju šī kunga kārtējo pērli:

"Sliktajā ceļu kvalitātē ir vainojama nesakārtotība šoferu galvās..."

Atbildēt

Atradu likumu par FKTK un secināju, ka šo organizāciju finansē arī pašas bankas, kuras FKTK ir jākontrolē.

Pārfrazējot populāro izteicienu, var secināt, ka FKTK un nelaimīgā un visu kritizētā Krūmanes kundze faktiski spēlē mūziku (vai ir spiesta to darīt), kuru pasūta bankas.
Tāpēc nav jābrīnās, ka paši banku pārstāvji un dažas ar tām saistītas personas, ir ļoti apmierinātas ar šīs iestādes darbu :)



Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums


(Likuma nosaukums 12.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.2009.)


VII nodaļa
Komisijas finansēšana
22.pants. (1) Komisijas darbība tiek finansēta no finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumiem padomes noteiktajā apmērā, kas nepārsniedz šajā likumā noteikto apmēru. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumi tiek ieskaitīti Komisijas kontā Latvijas Bankā un izmantojami vienīgi Komisijas darbības finansēšanai.(2) Ārvalstu komercsabiedrību filiāles, kuras Latvijas Republikā veic komercdarbību kā viens no finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, kā arī dalībvalstīs licencētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuras atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam reģistrējušas ieguldījumu fondu Latvijā, maksājumus Komisijas darbības finansēšanai veic šā likuma 23.pantā noteiktajā apmērā un kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2011.)
23.pants. (1) Komisijas ieņēmumus veido:1) apdrošinātāju maksājumi Komisijas darbības finansēšanai no ceturksnī saņemto apdrošināšanas prēmiju kopsummas:

a) līdz 0,4 procentiem ieskaitot — no dzīvības apdrošināšanas operācijām ar uzkrājuma veidošanu,

b) līdz 0,2 procentiem ieskaitot — no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas operācijām,

c) līdz 0,7 procentiem ieskaitot — no pārējām apdrošināšanas operācijām;

2) privāto pensiju fondu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 0,4 procentiem ieskaitot no pensiju plānu dalībnieku un to labā ceturksnī veiktajām iemaksām privāto pensiju fondu licencētajos pensiju plānos;

3) kredītiestāžu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 0,033 procentiem ieskaitot no kredītiestāžu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī;

4) brokeru sabiedrību maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 1 procentam ieskaitot no brokeru sabiedrību darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 2000 latu gadā;

5) regulētā tirgus organizētāju maksājumi Komisijas darbības finansēšanai – līdz 2 procentiem ieskaitot no to darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 5000 latu gadā;

6) depozitārija maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 2 procentiem ieskaitot no depozitārija darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 5000 latu gadā;

7) ieguldījumu sabiedrību maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 0,033 procentiem ieskaitot no ieguldījumu sabiedrību pārvaldījumā esošo ieguldījumu fondu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī, bet ne mazāk par 2500 latu gadā;

8 ) ieņēmumi no Komisijas sniegtajiem likumos noteiktajiem pakalpojumiem;

9) krājaizdevu sabiedrību maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 0,033 procentiem ieskaitot no krājaizdevu sabiedrību vidējā aktīvu apjoma ceturksnī;

10) pārapdrošinātāju maksājumi Komisijas darbības finansēšanai atbilstoši Pārapdrošināšanas likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

11) maksājumu iestāžu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

12) elektroniskās naudas iestāžu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam apmēram un kārtībai.

(2) Maksājumus Komisijas darbības finansēšanai veic katrs šā panta pirmajā daļā un 22.panta otrajā daļā noteiktais finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2001. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2011. Sk. Pārejas noteikumu 14.punktu)

Atbildēt

Nu Latvija kārtējo reizi izcelsies :( ...KATRĀ SPĒCĪGĀ, PASTĀVĒT SPĒJĪGĀ VALSTĪ IR JĀBŪT VISMAZ 1-2 VALSTS BANKĀM !!! Nu nesaprotu tiešām - ko domā,par ko domā, ar ko domā un kam viņi tur vajadzīgi- 100 gab.?

Atbildēt

Atliek tikai krieviski lamāties !

Atbildēt

Izlasot Ošleja teikto par banku veidošanu Vācijā, varētu pilnīgi piekrist gan Ošlejam, gan arī šim rakstam. Ne zviedru, ne arī norvēģu bankām nav lielas intereses attīstīt tautsaimniecību Latvijā. Kāpēc? Tāpēc, ka tādējādi tiek radīta lieka konkurence Zviedrijas un Norvēģijas tirgos. Zviedri gudri uzpūta nekustamo īpašumu burbuli Latvijā, kad tas pārsprāga, berzēja rokas, jo valsts vara izvēlējās uzkraut papildus nodokļu slogu iedzīvotājiem, bet ne saukt vainīgos pie atbildības.

Atbildēt

Jāni, Tu esi Godavīrs.

Atbildēt

Protams, ka fuktuks šābrīža sastāvā un izpildījumā ir lieka institūcija.

Atbildēt

"jāpatriec visa FKTK vadība (vai tāda institūcija ir vajadzīga Latvijai vispār...)" - liecina, ka rakstu sarakstījis analfabēts-tirgus tante. Pārējo var nelasīt.

Atbildēt

Jā ar pliku dibenu mēs varam ko te aizstāvēt... Tur augšā laupītāji jau visu ir izplānojuši un pārdevuši, tikai pašiem savā starpā grūstoties par lielāku gabalu reizēm kas notiet arī greizi...
Kamēr viss apkārt būs pērkams (policija, prokuratūra, tiesa utt.) nekas nemainīsies.. un pērkams vēl būs ilgi, jo algas jau normālas te tie augšā netaisās maksāt, tādēļ, ka ir jāzog....

Atbildēt

...Citadeli pārdot norvēģiem!

Atbildēt

Šādu rakstu jau portāla 'APOLLO' vai 'TVNET' cenzūra nebūtu izlaidusi cauri. Apollo pat nobloķeja manu IP adresi, tikaitapēc, ka es komentāros noradīju, ka Ķuzis 2003.gadā piesedz policijas reketu, ka mānīja cilvekus pats,ka Latvijas Valsts policija ir tiešas Organizētās noziedzības vadība, ka Bērziņs bija sarkano fasistu-komunistu noziedzīga rezīma rokaspuisi. Viss ir tiesi ta ka ro pateica Lato Lapsa-mēs dzīvojam policistiskā un pusbandītiskā valstī. Es gan gribetu Lato Lapsu drusku palabot šaja izteikuma -mēs nevis dzīvojam, bet gan tikai nožēlojami EKSISTĒJAM. Un, viņš aizmirsa pieminēt, ka sis ir totalitārs un nacistisks režīms. Vēl varu piebilst, ka latvijā pie varas ir politmafijas klanu kloaka, nevis partiju koalicija...Noziedzniekiem nav partijas, bet gan klani, bandas, drupas, kuras apvienojas kloākā...

Atbildēt

Daudz viņu ,ļoti daudz.Pa piemēru Ķirsons,Gerkens,Lipmans utt.

kau kā nedzirdu tautas sajūsmas izsaucienus ?!?!?

Atbildēt

Tas ir patiesi, ka 20 gadu laikā iekš LV ir 48 bankas aizgājušas pa burbuli?

Atbildēt

Savējos apēdīs,nograuzīs līdz ar zemi,tamdēļ savējie ir spiesti pārdot savus biznesus-svešzemniekiem.Un kas ir tie ēdāji,zināms,ka jenotu biedrība ar sev pietuvinātajām drošībnieku parodijām.Vilim ir pilnīga taisnība.

Atbildēt

Patīkami lasīt tāda autora garadarbu, kam visi ir mājās. Loģiski, analītiski, precīzi.

Atbildēt

Daudz viņu ,ļoti daudz.Pa piemēru Ķirsons,Gerkens,Lipmans utt.

Atbildēt

Nu ko, sociālisti-loskutovieši? Maļat savu maļamo?
1.Pašreizējā sistēma nav taisnīga - kas vainīgs? Ko darīt?
2.Izdomājām - vainīgi ir prihvatizatori, viņiem jāatņem salaupītais.
3.Pag, pag tas jau PSRS variants, bet PSRS izputēja. Hmm, pāriesim uz 1. punktu...

Vot šitā visu pārmaļiet reizes 300, un koika Tvaiku ielā garantēta

Atbildēt

Problēma numur 1 - pērkami politiķi!
Problēma numur 2 - politiķi, kuri valsts uzņēmumus uzskata par iespēju piebāzt savas kabatas tos izzogot!
Problēma numur 3 - valsts uzņēmums kurš tiek pārvaldīts, kā nevienam (un visiem) piederoš (nepiederošs) uzņēmumus ar politisku pārvaldi..Tatad bež skaidra attīstības uzdevuma un personīgas vai pat kriminālas (ne politiskas!) atbildības.
Valsts uzņēmumus ar plaši, visu valsti aptverošu infrastruktūru (Latvenergo, Latvijas pasts utt) nedrīkst atdot privātās rokās!

Atbildēt

Šķēli neviens nenoēda- viņš pats pārēdās,kopā ar šleseriem,lembergiem,kalvīšiem, ušakoviem un vēl dažiem tiem līdzīgajiem -tā pārēdās,ka izgrauza milzīgu caurumu budžetā un tad paši aizmuka.Tagad, kad pa mazai drusciņai ekonomika sāk atdzīvoties, tiem un viņu pielūdzējiem atkal gribas
'pasaimniekot'.Viņu shēmas vēl arvien nav sagrautas.

Atbildēt

Vajadzētu tomēr specdienestiem pastrādāt pie krājbankas, jo visi izskanējušie skaitļi liecina, ka kāda cilvēku grupa ir nodomājusi krājbankas bankrota procedūras laikā savas kabatas papildināt ar miljardu.

700 miljoni bankas aktīvi

150 miljoni no garantiju fonda

200 miljoni no valsts kases

____________________

atgūt plāno

200 miljonus

Atbildēt

vai varētu piemērus par kādiem " pievienotās vērtības un darbavietu radītājiem" ?!?!?

Atbildēt

Nu par Šķēli garām.Viņš jau nav biznesmenis tā labākajā nozīmē,bet gan veikls dienesta stāvokļa izmantotājs-prihvatizētājs un par lēto pārdevējs.Latvieši ar cieņu izturas pret īstiem biznesmeņiem - pievienotās vērtības un darbavietu radītājiem,neviss tādiem šakāļiem.

Atbildēt

Viss ir štokos. Valsts nav spējīga nodarboties ar ekonomiku, tāpēc jau visas sociālistiskās valstis ir izputējušas. Bet parastajam latvietim latviešu kapitālists nav pieņemams. Noēdām Šķēli? Nu tad viņš pārdeva Valmieru krievam. Bet latvietim tik labi, tik labi, noēdām Šķēli...

Atbildēt

Paši vien atsaldētus muļķus pielaidām pie vadības, nav ko tagad vaimanāt!

Atbildēt

Piekrītu iepriekšējam komentētājam.
Likt šādus diletanta spriedelējumus vienā rindā ar Margevičas rakstiem ir galīgi garām.
Pietiek - varbūt uztaisies kādu "tutas balss" sadaļu, lai tad tauta izpaužas. Politikas jaunumu kārotājiem nebūtu jātērē laiks un rūcējiem ar kāds prieciņš tiktu.

Atbildēt

ja, bet Vilim patika.
Nu mums latviešiem dzejnieku vesels bars.

Atbildēt

to muflons
Norvēģija ir mīts. Starp citu, nupat nopludināts info, kā Norvēģija, Zviedrija, Dānija taisās veidot militāru ūniju ar Skotiju, pēc tās atdalīšanās referenduma 2014.gadā. Norvēģijas pārvaldīšana ir fikcija, tā tāpat kā Zviedrija ir tikai žīdu pakalpiņu valsts.Tā sakot jauna alianse, kura cīnīsies pret Austrumeiropu un veco Eiropu.
Mums jāsargā tikai šīs abas bankas, vēl jau LHZB un Citade ir mūsu. Nu juristi uztaisiet "mana balss" kādu parakstu vākšanas akciju, pret šito izsaimniekošanu. Es parakstīšos.

Atbildēt

Dziļi simpātisks raksts.Daudz domu graudu.

Atbildēt

Ja valsts uzņēmumi netiek atbildīgi pārvaldīti, tad vajag strādā pie to labākas pārvaldes, nevis paziņot, ka viss jāpārdod "ārvalstu investoram". Ja man, piemēram, automašīnai jānoregulē dzinēja darbība, tad es to vedu uz sevisu un salaboju, nevis pārododu un turpmāk braucu ar tramvaju. Ja uzņēmums nevar strādāt valsts labā valsts paspārnē, tad tas noteikti to nedarīs arī iegūstot privātus īpašniekus, pie tam ar domicilu ārpus Latvijas. Tās bija liberastu blēņas, ar ko A-eiropas iedzīvotāji tika barot, sajaucot kapitālisma jēdzienu ar liberālā kapitālisma jēdzienu, kas ir tikai viens no kapitālisma paveidiem, pie kam tāds, kas nebūt neveicina izaugsmi, toties veicina daudz un dažādu krīžu iestāšanos.

Atbildēt

Kur ir problēma Latvijai pārvaldīt savus uzņēmumus atbildīgi? Jāpamodina tiesībsargājošās iestādes, lai beidz izlikties, ka strādā!

Atbildēt

Tad lūk komentāri ne no ielas. Ivara Brīvera lekcijas fragments:http://www.tautasforums.lv/?p=4186

Atbildēt

Atdot Valsts rokās nozīmē atdot politiķu rokās, un Latvija nav Norvēģija, kur valsts uzņēmumi tiek pārvaldīti un vadīti tik pat atbildīgi kā privātie.

Atbildēt

Nacionalizēja, apmaksāja Kargina parādus un tagad pa lētu naudu kādam pārdos? NĒ!

Atbildēt

Vienā vārdā (nu labi, divos) novērtējot rakstu - diletanta stulbības.

Kāpēc Pietiek vispār publicē šādus mēslus? Tad jau varēja arī nointervēt jebkuru tantuku no ielas. Dzirdēs tieši tādas pašas pērles. Bet neko interesantu, vērtīgu vai konstruktīvu.

Atbildēt