Psihoneiroloģiskajā slimnīcā - slepkavība, slimnīcas vadībai - Circenes goda raksti

Kā Pietiek zināms no avotiem policijā, kriminālprocess sākts par slimnīcas pacienta Viktora O. piekaušanu līdz nāvei. Viņu piekāvis cits pacients, kautiņa rezultātā Viktoram O. - vīram jau gados - pārdurtas abas plaušas, taču pienācīga medicīniskā palīdzība nav sniegta, un Jēkabpils slimnīcā viņš nogādāts tikai nākamajā dienā (vai pat tikai nākamajā naktī). Jēkabpils slimnīcā viņš nedēļu vēlāk arī nomiris.

Tikmēr pāris mēnešus pēc šīs traģēdijas, 2. maijā veselības ministre Ingrīda vairākiem desmitiem veselības aprūpes iestāžu darbinieku pasniegusi ministrijas atzinības rakstus, un apbalvoto vidū bijusi arī šīs pašas - Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas personāla vadītāja Ilze Zīberga, kas atzinības rakstu saņēmusi "par izcili godprātīgu darbu un pašatdevi slimnīcas attīstībā".

Savukārt Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas izpilddirektors Pēteris Malnačs atzinības rakstu no Circenes rokām saņēmis "par izcili godprātīgu darbu un pašatdevi slimnīcas attīstībā un Latvijas psihiatrijas nozares pilnveidošanā".

Pašlaik Veselības ministrija apgalvo, ka neko par notikušo vispār nezinot. "Veselības ministrijas un Apbalvošanas padomes rīcībā nav faktu, kas liecinātu par iespējamiem pārkāpumiem slimnīcā Jūsu minētās informācijas sakarā," Pietiek paziņoja ministrijas preses pārstāvis.

Saskaņā ar ministrijas pārstāvja sniegto informāciju šā gada pavasarī Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas vadītāja "par izcilu un godprātīgu darbu" izvirzījusi atzinības raksta saņemšanai divus darbiniekus – personāla vadītāju un slimnīcas izpilddirektoru, kuri esot devuši "nozīmīgu ieguldījumu slimnīcas attīstībā, nodrošinot valsts galvotā aizdevuma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta realizāciju".

Taču izrādās, ka Veselības ministrija, apgalvojot, ka par notikušo traģēdiju un pārkāpumiem tās sakarā neko nezinot, nerunā patiesību, - to Pietiek noskaidroja Tiesībsarga birojā, kur ar iesniegumu bija vērsusies bojāgājušā meita.

Izrādās, ka jau martā Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja vietniece Gundega Bruņeniece, saņemot bojāgājušā meitas iesniegumu, to pārsūtījusi Veselības ministrijai. Vēl vairāk, Bruņeniece telefoniski sazinājusies ar Veselības ministriju par šo tēmu.

Iesniegumā, kas pārsūtīts Veselības ministrijai, skaidri norādīts uz apstākļiem Aknīstes slimnīcā vispār un arī konkrēti saistībā ar notikušo noziegumu:

"Pirmkārt, mans tēvs tika piekauts dienas laikā, viņam bija salauztas ribas abās pusēs, caurdurtas plaušas un viņam bija grūti elpot un viņš sauca pēc palīdzības (to viņš liecināja policijā divas dienas pirms savas nāves, būdams pie skaidras apziņas), bet ātro palīdzību, kas viņu nogādāja Jēkabpils slimnīcā, personāls  izsauca tikai ap 12 naktī, pirms tam ļaujot viņam mocīties savā palātā bez palīdzības un aprūpes.

Otrkārt, kāpēc ir normāli, ka vienā psihiski slimu cilvēku slimnīcas nodaļā tiek turēti kopā dažāda tipa slimnieki – apzāļoti un nevarīgi kopā ar agresīviem, nenodrošinot agresīvu slimnieku turēšanu speciāla režīma nodaļās, kurās tiek rūpīgāk uzmanīta viņu uzvedība un rīcība?"

No kāda cita lasītāja, kura gados vecāks radinieks tāpat ievietots Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā, Pietiek savukārt ir saņēmis šādu aprakstu par slimnīcā patiesībā notiekošo:

"Eiropas naudu apguve un projektu īstenošana, protams, ir laba un derīga lieta. Apciemojot tēti, redzam, kā ar gadiem mainās slimnīca, tiek remontētas nodaļas, celti jauni korpusi.  Tikai žēl, ka rūpēšanās par slimnieku veselību un drošību šajā slimnīca ir palikusi līmenī, kad par Eiropu tikai sapņojām. 

Palātas joprojām šauras, pacienti tajās tiek turēti pat pa pieciem, sešiem (tiešām, ļoti mazās palātās), slimnīca neko nedara ar slimnieku vidū valdošo cietumam līdzīgo hierarhiju, zādzībām, kautiņiem.

Manam tētim regulāri bija pilnīgi tukšs vienīgais plauktiņš, kas viņam piederēja, pat zeķes un čības pa naktīm tika nozagtas, pat protēzes. Arī ēdienreizēs spēcīgākie atņem vājākajiem porcijas. 

Tādu lietu tur ir daudz, un mums jau sen ir sajūta, ka par to sūdzēties nodaļas māsiņai vai slimnīcas vadībai nav jēgas, jo risinājumus neviens nepiedāvā, bet tētis tiek nobārts par to, ka sūdzas radiniekiem.  Vienmēr ir bijusi sajūta, ka pats medicīnas personāls nodaļā baidās no tiem spēcīgākajiem pacientiem - barvežiem. 

Ja jums ir jautājums, kāpēc turam viņu šādā slimnīcā, tad atbilde ir - Latvijā nav lielas izvēles, un medicīniskā uzraudzība viņam ir vajadzīga."

Novērtē šo rakstu: