PTAC vadītājai lemšanai par patēriņa kredītiem pietiekot ar divus gadus vecu pētījumu
PIETIEK26.11.2016.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
NONSENS
19.04.2017. 14:15ZEMES PIESPIEDU NOMA.
PTAC m-lapā rakstīts: PTAC nav tiesīgs lemt arī par strīdiem, kas izriet no īres un apsaimniekošanas attiecībām, kas attiecas uz pakalpojumu kvalitāti vai arī izrakstīto rēķinu pamatotību. Šādos gadījumos patērētājs ir tiesīgs vērsties savu tiesību aizsardzībai Rīgas pilsētas īres valdē, ja patērētājs ir Rīgas iedzīvotājs, patērētājs ir tiesīgs vērsties arī vispārējās jurisdikcijas tiesā savu interešu aizsardzībai.
PTAC rupji un ļoti aizdomīgi pārkāpj atļauto robežu.
lobijs
10.01.2017. 05:48hey, viņi beidzot publicēja. Cik bija jāieskaita pietiek.com ? 50eur?
Smūģis
30.11.2016. 23:01Nebanku kreditētāju (lasi - augļotāju) reklāmraksts (vai apmaksāts?) tiek publicēts iekš pietiek.com kā atmaskojoša sensācija? - Tiešām?
Augļotājiem galīgi izdoma un mutesbajāri izbeigušies?
- Fromane (aka Priktiņa) tagad ir būvniecības (lasi - lielo būvkrāpnieku) eksperte / aizstāve un nav, kas demagoģiski un sofistiski aizsātvētu "bezpalīdzīgos" un "nevainīgos"? Vai būtu nozarei kāda krīze piemetusies?
Juris
28.11.2016. 07:06Loģiski, ka pietiek ar divus gadus vecu pētījumu, jo kredītu grābēju psiholoģija jau nav mainījusies.
mmm
27.11.2016. 19:40PTAC ir smieklīga nevienam nevajadzīga darbību imitējoša iestāde. Par šo biznesu teiksu tā, neviens kaut vēl ir kaut kripatiņa smadzeņu šos kredītus neņems, bet ja ņem tad kāda starpība, kas tālāk notiek ...
Artuss
27.11.2016. 00:22PTAC ar ātro kredītu kontroli nav jānodarbojas. Es to esmu pašai Vītolai teicis, bet viņa ir tik tupa ka to nesaprot. PTAC ir jākontrole līgumi, kas aizstāv patērētaju intereses un viss. Parējo ir jādara organizācijai kas darbojas līdzīgi kā banku uzraugi.
pilsonis
26.11.2016. 23:45Augļošana ir krimināli sodāma. Aizdevumu par 10% mēnesī, kas atbilst 120% gadā, nekā savādāk kā augļošanu nevar nosaukt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
