Iesaki rakstu: 
Vai tas, kas publiski tiek stāstīts par notiekošo grūtus laikus piedzīvojošajā Zatlera reformu partijā, pilnībā atbilst realitātei – jeb arī tā ir nedaudz cita? Pietiek publicē vēl vienu vēstuli no portāla rīcībā nonākušās apjomīgās partijas biedru iekšējās sarakstes.
Nosūtu informāciju un pārdomas tavai personīgai lietošanai. (Vari arī sūtīt sev uzticamiem biedriem.)
Frakcijas cilvēki, kas ir tuvāk kodolam, brīnās, ka Zatlers, Kukule, Rinkevičs joprojām ir saglabājuši labas attiecības ar Mārtiņu Tenbergu (ar Kukuli pusdieno regulāri). Lai gan Rinkevičs par Tenbergu arvien izplata dažādas baumas, notiek personīgas tikšanās ar Tenbergu un „šķeltniekiem”, vienatnē tiekas arī Rusiņš ar Zatleru. Nav īsti saprotams, par ko tiek runāts, un neviens arī neko nepaskaidro. Ja runa būtu par sadarbību koalīcijā, tas notiktu mazāk vai vairāk oficiāli un partijas biedri tiktu informēti, bet nekas tāds nenotiek.
Frakcija ir nogriezta no informācijas, tāpēc ir nemierā un vērpj kaut kādas teorijas. Eļļu ugunī pielej tas, ka ne tikai Rinkevičs baumo par Tenbergu, bet arī viss zatleriešu kodols, trešo personu klātbūtnē minot „šķeltniekus”, pārlieku demonstratīvi no tiem norobežojas. Izskatās tā, it kā publiskajā telpā (sabiedrībai un žurnālistiem) tiek pasniegts pilnīgi cits pīrāgs, kuram maz sakar ar īstenību.
Lai gan esmu distancējies no partijas „virsotnes” un varētu nelikties zinis par biedru „nervozitāti”, tomēr kaut kāda solidaritāte ir saglabājusies un tāpēc domāju par „šķeltnieku” un „zatleriešu” jocīgajām attiecībām.
Avīzēs raksta, ka gan vieni gan otri ir švaki politiķi, un varbūt tas viss no tā, ka nejēdz ko dara? Man pašam ir neatbildēts jautājums, kā faktiski viņi šķīrās? (Es nerunāju par deklaratīvo pusi, ko tu arī zini un kas vazāta pa ķengu lapelēm.)
Daži frakcijas biedri tagad metušies spriest par to, ka „škeltniekus” pārvilinot Vienotība, bet šie spriedumi ir nebaudāmu minējumu līmenī, kuriem paši runātāji gan stingri tic. No šī informācijas bada var sanākt liela tinte.
Nekad nevar izslēgt, ka šķelšanās bija inscenējums. Kā citādi skaidrot divējādās attiecības un to, ka ziņas par sarunām kļūst gandrīz par ierobežotas pieejamības informāciju? Tie, kas saprot, tie tāpat saprot, ka „šķeltnieki” kļuvuši par „zelta akcijas” turētājiem. Kādi tur lieli noslēpumi! Informācijas ierobežošana savējiem? Tas vairos skepsi pret Zatlera partiju, kura nav tai spožākā stāvoklī.
Tādas manas pārdomas. Tikai uz tiem faktiem, ko zinu un ieklausoties tajos biedros, kuru teiktajām uzticos. Ja ir kaut kas jauns, uzraksti, sirds tomēr nemierīga aiz tā, ka labi iecerētais nonāk purvā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
