Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Senajā teikā ir sacīts, ka Rīga nogrimšot, tiklīdz tā būšot gatava. Iespējams, ka pastāv vēl kāda cita noslepenota, atklātībai nepieejama teika, kurā tas pats teikts par Latvijas valstisko uzbūvi. Varbūt tāpēc tiek darīts viss iespējamais, lai par spīti simtkārtējiem visu iespējamo likumu grozījumiem šurpu turpu tiesiskums mūsu valstī paliktu puszaļa ābola līmenī.

Pēc 10. Saeimas atlaišanas daudzi lika cerības uz esošo, 11. Saeimu. Pirms pāris mēnešiem tika publicēts Eurobarometer pētījums par iedzīvotāju uzticību valdībai. Rezultāts? Nepilni 20% iedzīvotāji uzticas Saeimai. Valdība bauda tikpat vai precīzāk 17% iedzīvotāju uzticību. Tātad 80% neuzticas valdībai un Saeimai? Kaut kas te nevar būt pareizi. It kā taču vēlēja pareizi, bet iznākums nekāds. Varbūt ir kādi neatbilstoši un nepārdomāti likumi, kas pieļauj šādu absurdu situāciju? Precīzāk - varbūt kaut kas nav kārtībā ar Saeimas ievēlēšanas kārtību, no kuras tad izriet valdības sastāvs? Bet mēs taču galu galā runājam par tiesiskuma un reformu koalīciju. Tātad, ja šādi nepārdomāti likumi pastāvētu, tad taču Saeimai šo likumu sakārtošanai būtu jābūt tās prioritātei?

Saprotams, ka  nevar visu mainīt uzreiz. Vajag pamazām, visu pēc kārtas. Protams. Tāpēc nerunāsim par sīkām likumu nepilnībām un juridiskām niansēm, bet tikai par galveno un eksistenciāli nozīmīgo – vai vispār pati 11. Saeima  un esošā valdība kā tādas ir likumīgas un tiesiskas? Vai mums maz ir leģitīma valdība un Saeima? Ja nu nē? Varbūt šeit tad arī slēpjas iemesls instinktīvajai neuzticībai, ko izjūt 80% iedzīvotāju?

Lai to noskaidrotu, nav nepieciešams urbties cauri biezām likumu grāmatām. Viss nepieciešamais ir definēts pāris pantos Satversmē un uz tiem balstītajā Saeimas vēlēšanu likumā. Satversmes 6. pantā attiecībā uz Saeimas ievēlēšanu ir teikts:

“Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.”

Vienkārši un skaidri. Nākamais pants paskaidro iepriekšējā pantā  pausto attiecībā uz  proporcionalitātes jēdzienu:

“Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.”

Kā tas jāsaprot? Šo labāk varēs paskaidrot atzīti eksperti. Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks attiecībā uz Satversmes 6. pantu norāda, ka proporcionālas vēlēšanas nozīmējot tikai matemātiski godīgu mandātu sadali, nevis kandidātu pieteikšanas vai balsošanas kārtību un ka Satversmes 7. pants ir kā piezīme pie Satversmes 6. panta. Arī Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits piekrīt, ka Satversmes 6. pants prasot, lai vēlēšanu galarezultāts esot proporcionāls nodoto balsu skaitam.* 

Viss ļoti loģiski un matemātiski pareizi. Tātad, ja kāda partija iegūst vienu vietu Saeimā ar 1000 vēlētāju palīdzību, tad otra partija ar 2000 vēlētāju palīdzību iegūst... cik vietas? Jā, pareizi. Divas vietas. Protams, nevar matemātiski precīzi katru balsi uzskaitīt, jo var jau būt, ka par vienu balso 999 un par otru partiju 2001 vēlētājs. Un ne tikai varbūt, bet tā arī notiek. Tāpēc jau matemātiski pareiza rezultātu noapaļošana saprāta robežās arī pastāv. Līdz šim viss saprotami. Un Saeimas vēlēšanu likumam vajadzētu būt tikpat saprotamam un loģiskam.

Bet diemžēl šeit sākas nepatīkamā un nesaprotamā daļa. Katrs, ja ir tāda vēlme, var ieskatīties esošā Saeimas vēlēšanu likuma 29. - 42. pantos. Vai šis likums nodrošina proporcionalitāti, kura ir uzsvērta Satversmē un ir ne mazāk svarīga kā, piemēram, prasība pēc aizklātas balsošanas? Nemaz.

Šī likuma izpratne par proporcionalitāti ir kopsavilkumā tāda – 4 mēnešus (!) pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) apskatās Iedzīvotāju reģistrā, cik balsstiesīgo ir deklarēti (!) tajā vai citā vēlēšanu apgabalā. Izejot no šiem datiem, katrā vēlēšanu apgabalā tiek noteikts nemainīgs (!) ievēlamo deputātu skaits. Nodot savu balsi vēlētājs drīkst jebkurā vēlēšanu apgabalā. Ārzemēs dzīvojošie tiek pieskaitīti Rīgas vēlēšanu apgabalam. Kopsavilkuma beigas.

Viss ir saprotami. Galu galā dzimtbūšana un klaušas ir jau atceltas. Katrs var brīvi pārvietoties un balsot, kur vēlas. Galu galā esam 21. gadsimtā, pārvietošanās ātrums ir liels. Taču – no kurienes gan CVK ir tik precīzas ziņas par patieso balsstiesīgo skaitu ārzemēs? Apšaubāmi. Latvijā vēlētājs ir deklarēts vienā apgabalā, dzīvo faktiski citā, strādā trešajā, varbūt arī atpūšas ceturtajā. Iespēju ir daudz. Nepārtraukti notiek ekonomiskā emigrācija, darbavietu maiņas utt. Nekas nestāv uz vietas. Izņemot vēlēšanu likumu.

Pēc vēlēšanām tiek saskaitītas balsis un attiecinātas uz iepriekš, t.i. pirms 4 mēnešiem noteiktajām deputātu vietām. Tātad vienalga, vai deklarētais iedzīvotāju skaits atbilst reālajam vai neatbilst vai iedzīvotāji šo 4 mēnešu laikā ir pārvietojušies uz citiem vēlēšanu apgabaliem jeb vispār ir emigrējuši, – tas netiek ņemts vērā. Cik balsstiesīgie ir balsojuši savā vēlēšanu apgabalā un cik ne – no tā nekas nemainās. Iepriekš noteiktās deputātu vietas ir kā akmenī iekaltas.

Līdz ar to, neveicot reālu deputātu vietu pārrēķinu atbilstoši jeb proporcionāli nodotajām balsīm, tiek klaji pārkāpts Satversmes 6. un 7. pantu proporcionalitātes jēdziens, un Saeimas vēlēšanas atbilstoši šim Vēlēšanu likumam nav demokrātiskas un tiesiskas, jo nenodrošina deputātu vietu sadali atbilstoši reālajam vēlētāju skaitam un nenodrošina matemātiski godīgu mandātu sadali.

Izveidojas paradoksāla situācija, ko ilustrē nākamais piemērs, kurš gan ir apzināti pārspīlēts, bet ilustrē vien to, ko pašreizējais Saeimas vēlēšanu likums pieļauj.

Apgabalā A ir pēc Iedzīvotāju reģistra datiem 50 000 iedzīvotāju un apgabalā B arī 50 000. Tātad apgabalā A būs tikpat deputātu vietu, cik apgabalā B. Ja reāli no B ir emigrējuši uz ārvalstīm 20 000 iedzīvotāju, bet ir deklarējušies joprojām Latvijā, un vēl 20 000 iedzīvotāju no B apgabala strādā, atpūšas un uzturas blakus esošajā A apgabalā un tur arī piedalās vēlēšanās, tad rodas šāda situācija: A maksimālais vēlētāju skaits ir 70 000 vēlētāju, bet B 10 000 vēlētāju. Ar 7 reizes atšķirīgu vēlētāju skaitu tiek ievēlēts vienāds skaits deputātu.

Ļaunākais ir tas, ka CVK ignorē šādu scenāriju vai tam līdzīgu. Visas novirzes no normas pašlaik tiek skaidrotas ar terminu “vēlētāju aktivitāte”. Tajā un tajā apgabalā ir, piemēram, 64% vēlētāju aktivitāte. Bet varbūt patiesībā aktivitāte tur ir 99% un vienkārši trešdaļa iedzīvotāju ir aizbraukuši vai balso citur? CVK to nezina, bet saskaita balsis, izdala “proporcionāli” uz iepriekš noteikto deputātu skaitu, nerēķinoties ar to, cik tad patiesībā tajā apgabalā reāli dzīvo vēlētāju, salīdzinot ar “plānoto”, un pasludina Saeimu par likumīgi ievēlētu.

Te varētu teikt – nu, labi, kas tur, mazas kļūdiņas varētu varbūt būt, bet nekas jau traks. Tad paskatīsimies uz 11. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, kas publicēti CVK mājaslapā un aplūkosim reālu piemēru.

Latgalē balsoja 115 tūkstoši vēlētāju un Vidzemē 260 tūkstoši. No Latgales tika izvirzīti Saeimai 15 deputāti, bet no Vidzemes – 27. Tātad Latgalē katru deputātu ievēlēja ar 7,7 tūkst. balsu palīdzību, bet Vidzemē ar 9,6 tūkst. Kāpēc vidzemniekiem vajag 25% vairāk balsu par katru deputātu, lai izvirzītu to no sava apgabala Saeimai? Acīmredzams, ka deklarēto iedzīvotāju skaits Latgalē pilnībā neatbilst reālajai situācijai. Iedzīvotāji emigrē, bet CVK ietiepīgi turpina tos uzskaitīt nu gluži kā Gogoļa “Mirušās dvēseles” un piedēvēt šim apgabalam mistisku “proporcionālu” deputātu vietu skaitu Saeimai.  Kā šeit ar vienlīdzību? Nekā.

Tas atgādina pirms pāris gadsimtiem pastāvošo monarhijas un demokrātijas krustojuma modeli pilsoņu kara laika Francijā, kad katram augstmanim piederēja 2 balsis, bet “vienkāršajai tautai” 1 balss. Piedodiet, bet jūs, “Vidzemes prastā tauta”, ar savām balsīm esat par 25% nevērtīgāki kā Latgales “zilās asinis”. Un šis paradokss veidojas tieši šī nepilnīgā Saeimas vēlēšanu likuma dēļ, kurā ir ignorēta proporcionalitātes jēga un Satversme.

Ja vēlēšanas nebūtu nodrošinātas kā aizklātas, tad it kā uzreiz būtu skaidrs, ka ir pārkāpti jebkuri demokrātijas pamati. Bet proporcionalitāte? Tā ir ierakstīta Satversmes 6. panta blakus vārdiem – vienlīdzīgs un aizklāts.

Tātad vai varam uzskatīt, ka 11. Saeima un valdība ir leģitīmas un atbilstošas Satversmei? Varētu jau teikt – nu kas tur tāds, sīkums vien ir, un nekas jau liels nemainītos no tā, vai proporcionalitāti ievēro vai ne, un plus mīnus jau nekas dižs nemainītos. Dzīve nav matemātika un iespējams ir gan viens, gan otrs variants.

Šoreiz gan attiecībā uz pēdējām 11. Saeimas vēlēšanām, tikai apskatot Latgales un Vidzemes piemēru vien, ir acīmredzams, ka iznākums būtu citādāks, nekā tas ir pašlaik.

It kā nekas liels – plus mīnus pa kādai vietai Saeimā kādai partijai. Tad vēl arī nedaudz citi deputāti nekā patlaban. Ne jau visi, bet tikai daži. Nu labi, būtu viss tagad nedaudz savādāk. Būtu varbūt kāds cits ministrs, nedaudz cits portfeļu sadalījums. Tā ka plus mīnus viss kārtībā.

Taču, uztverot Satversmi un valsts pamatus kā plus mīnus, akceptējot Satversmei neatbilstoši ievēlētu Saeimu un valdību, kuras tiesiskais pamats ir plus mīnus, respektīvi šī pamata nav,  tā arī turpināsim dzīvot – plus mīnus.

Saeimā pirmajā lasījumā patlaban ir pieņemti kārtējie grozījumi, kas attieksies uz Saeimas vēlēšanu likumu. Izmaiņas paredz, ka balsot varēs tikai tajā vēlēšanu apgabalā, kurā vēlētājs ir pierakstīts. Tas nozīmē, ka tiks piemēroti pārvietošanās brīvības ierobežojumi. Citas izmaiņas nav paredzētas. Tas nozīmē, ka deputātu vietas joprojām netiks pārrēķinātas atbilstoši reālajai situācijai. Paliekam atkal pie tā paša puszaļā ābola, bez tiesiskas Saeimas un bez tiesiskas valdības.

* (Latvijas Vēstnesis, Jurista Vārds Nr.31 (574) Otrdiena, 2009. gada 4. augusts, “Valststiesību aktualitātes Bīriņu seminārā”).

Novērtē šo rakstu:

35
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Latvija ir atguvusi neatkarību?

FotoBarikāžu laiks 1991.gada janvārī deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. 1991. gada 3. marta aptaujā piedalījās 87,6% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku nobalsoja 73,7%, bet pret – 24,7% iedzīvotāju. Tā rezultātā 1991. gada 18. martā Dānijas valdība parakstīja protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, apstiprinot Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti, pagaidām gan neatjaunojot oficiālas diplomātiskās attiecības.
Lasīt visu...

21

Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādes nepieļaušanu

FotoBiedrībai "Ikšķiles novada uzņēmēju biedrība" tapis zināms, ka uz Ikšķiles novada domes aprīļa sēdi tiek gatavots jautājums par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādi par nesamērīgi augstu pirkuma maksu EUR 325 100 apmērā.
Lasīt visu...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

Vēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda...

Foto

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

Nesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar...

Foto

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai...

Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...