Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Senajā teikā ir sacīts, ka Rīga nogrimšot, tiklīdz tā būšot gatava. Iespējams, ka pastāv vēl kāda cita noslepenota, atklātībai nepieejama teika, kurā tas pats teikts par Latvijas valstisko uzbūvi. Varbūt tāpēc tiek darīts viss iespējamais, lai par spīti simtkārtējiem visu iespējamo likumu grozījumiem šurpu turpu tiesiskums mūsu valstī paliktu puszaļa ābola līmenī.

Pēc 10. Saeimas atlaišanas daudzi lika cerības uz esošo, 11. Saeimu. Pirms pāris mēnešiem tika publicēts Eurobarometer pētījums par iedzīvotāju uzticību valdībai. Rezultāts? Nepilni 20% iedzīvotāji uzticas Saeimai. Valdība bauda tikpat vai precīzāk 17% iedzīvotāju uzticību. Tātad 80% neuzticas valdībai un Saeimai? Kaut kas te nevar būt pareizi. It kā taču vēlēja pareizi, bet iznākums nekāds. Varbūt ir kādi neatbilstoši un nepārdomāti likumi, kas pieļauj šādu absurdu situāciju? Precīzāk - varbūt kaut kas nav kārtībā ar Saeimas ievēlēšanas kārtību, no kuras tad izriet valdības sastāvs? Bet mēs taču galu galā runājam par tiesiskuma un reformu koalīciju. Tātad, ja šādi nepārdomāti likumi pastāvētu, tad taču Saeimai šo likumu sakārtošanai būtu jābūt tās prioritātei?

Saprotams, ka  nevar visu mainīt uzreiz. Vajag pamazām, visu pēc kārtas. Protams. Tāpēc nerunāsim par sīkām likumu nepilnībām un juridiskām niansēm, bet tikai par galveno un eksistenciāli nozīmīgo – vai vispār pati 11. Saeima  un esošā valdība kā tādas ir likumīgas un tiesiskas? Vai mums maz ir leģitīma valdība un Saeima? Ja nu nē? Varbūt šeit tad arī slēpjas iemesls instinktīvajai neuzticībai, ko izjūt 80% iedzīvotāju?

Lai to noskaidrotu, nav nepieciešams urbties cauri biezām likumu grāmatām. Viss nepieciešamais ir definēts pāris pantos Satversmē un uz tiem balstītajā Saeimas vēlēšanu likumā. Satversmes 6. pantā attiecībā uz Saeimas ievēlēšanu ir teikts:

“Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.”

Vienkārši un skaidri. Nākamais pants paskaidro iepriekšējā pantā  pausto attiecībā uz  proporcionalitātes jēdzienu:

“Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.”

Kā tas jāsaprot? Šo labāk varēs paskaidrot atzīti eksperti. Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks attiecībā uz Satversmes 6. pantu norāda, ka proporcionālas vēlēšanas nozīmējot tikai matemātiski godīgu mandātu sadali, nevis kandidātu pieteikšanas vai balsošanas kārtību un ka Satversmes 7. pants ir kā piezīme pie Satversmes 6. panta. Arī Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits piekrīt, ka Satversmes 6. pants prasot, lai vēlēšanu galarezultāts esot proporcionāls nodoto balsu skaitam.* 

Viss ļoti loģiski un matemātiski pareizi. Tātad, ja kāda partija iegūst vienu vietu Saeimā ar 1000 vēlētāju palīdzību, tad otra partija ar 2000 vēlētāju palīdzību iegūst... cik vietas? Jā, pareizi. Divas vietas. Protams, nevar matemātiski precīzi katru balsi uzskaitīt, jo var jau būt, ka par vienu balso 999 un par otru partiju 2001 vēlētājs. Un ne tikai varbūt, bet tā arī notiek. Tāpēc jau matemātiski pareiza rezultātu noapaļošana saprāta robežās arī pastāv. Līdz šim viss saprotami. Un Saeimas vēlēšanu likumam vajadzētu būt tikpat saprotamam un loģiskam.

Bet diemžēl šeit sākas nepatīkamā un nesaprotamā daļa. Katrs, ja ir tāda vēlme, var ieskatīties esošā Saeimas vēlēšanu likuma 29. - 42. pantos. Vai šis likums nodrošina proporcionalitāti, kura ir uzsvērta Satversmē un ir ne mazāk svarīga kā, piemēram, prasība pēc aizklātas balsošanas? Nemaz.

Šī likuma izpratne par proporcionalitāti ir kopsavilkumā tāda – 4 mēnešus (!) pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) apskatās Iedzīvotāju reģistrā, cik balsstiesīgo ir deklarēti (!) tajā vai citā vēlēšanu apgabalā. Izejot no šiem datiem, katrā vēlēšanu apgabalā tiek noteikts nemainīgs (!) ievēlamo deputātu skaits. Nodot savu balsi vēlētājs drīkst jebkurā vēlēšanu apgabalā. Ārzemēs dzīvojošie tiek pieskaitīti Rīgas vēlēšanu apgabalam. Kopsavilkuma beigas.

Viss ir saprotami. Galu galā dzimtbūšana un klaušas ir jau atceltas. Katrs var brīvi pārvietoties un balsot, kur vēlas. Galu galā esam 21. gadsimtā, pārvietošanās ātrums ir liels. Taču – no kurienes gan CVK ir tik precīzas ziņas par patieso balsstiesīgo skaitu ārzemēs? Apšaubāmi. Latvijā vēlētājs ir deklarēts vienā apgabalā, dzīvo faktiski citā, strādā trešajā, varbūt arī atpūšas ceturtajā. Iespēju ir daudz. Nepārtraukti notiek ekonomiskā emigrācija, darbavietu maiņas utt. Nekas nestāv uz vietas. Izņemot vēlēšanu likumu.

Pēc vēlēšanām tiek saskaitītas balsis un attiecinātas uz iepriekš, t.i. pirms 4 mēnešiem noteiktajām deputātu vietām. Tātad vienalga, vai deklarētais iedzīvotāju skaits atbilst reālajam vai neatbilst vai iedzīvotāji šo 4 mēnešu laikā ir pārvietojušies uz citiem vēlēšanu apgabaliem jeb vispār ir emigrējuši, – tas netiek ņemts vērā. Cik balsstiesīgie ir balsojuši savā vēlēšanu apgabalā un cik ne – no tā nekas nemainās. Iepriekš noteiktās deputātu vietas ir kā akmenī iekaltas.

Līdz ar to, neveicot reālu deputātu vietu pārrēķinu atbilstoši jeb proporcionāli nodotajām balsīm, tiek klaji pārkāpts Satversmes 6. un 7. pantu proporcionalitātes jēdziens, un Saeimas vēlēšanas atbilstoši šim Vēlēšanu likumam nav demokrātiskas un tiesiskas, jo nenodrošina deputātu vietu sadali atbilstoši reālajam vēlētāju skaitam un nenodrošina matemātiski godīgu mandātu sadali.

Izveidojas paradoksāla situācija, ko ilustrē nākamais piemērs, kurš gan ir apzināti pārspīlēts, bet ilustrē vien to, ko pašreizējais Saeimas vēlēšanu likums pieļauj.

Apgabalā A ir pēc Iedzīvotāju reģistra datiem 50 000 iedzīvotāju un apgabalā B arī 50 000. Tātad apgabalā A būs tikpat deputātu vietu, cik apgabalā B. Ja reāli no B ir emigrējuši uz ārvalstīm 20 000 iedzīvotāju, bet ir deklarējušies joprojām Latvijā, un vēl 20 000 iedzīvotāju no B apgabala strādā, atpūšas un uzturas blakus esošajā A apgabalā un tur arī piedalās vēlēšanās, tad rodas šāda situācija: A maksimālais vēlētāju skaits ir 70 000 vēlētāju, bet B 10 000 vēlētāju. Ar 7 reizes atšķirīgu vēlētāju skaitu tiek ievēlēts vienāds skaits deputātu.

Ļaunākais ir tas, ka CVK ignorē šādu scenāriju vai tam līdzīgu. Visas novirzes no normas pašlaik tiek skaidrotas ar terminu “vēlētāju aktivitāte”. Tajā un tajā apgabalā ir, piemēram, 64% vēlētāju aktivitāte. Bet varbūt patiesībā aktivitāte tur ir 99% un vienkārši trešdaļa iedzīvotāju ir aizbraukuši vai balso citur? CVK to nezina, bet saskaita balsis, izdala “proporcionāli” uz iepriekš noteikto deputātu skaitu, nerēķinoties ar to, cik tad patiesībā tajā apgabalā reāli dzīvo vēlētāju, salīdzinot ar “plānoto”, un pasludina Saeimu par likumīgi ievēlētu.

Te varētu teikt – nu, labi, kas tur, mazas kļūdiņas varētu varbūt būt, bet nekas jau traks. Tad paskatīsimies uz 11. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, kas publicēti CVK mājaslapā un aplūkosim reālu piemēru.

Latgalē balsoja 115 tūkstoši vēlētāju un Vidzemē 260 tūkstoši. No Latgales tika izvirzīti Saeimai 15 deputāti, bet no Vidzemes – 27. Tātad Latgalē katru deputātu ievēlēja ar 7,7 tūkst. balsu palīdzību, bet Vidzemē ar 9,6 tūkst. Kāpēc vidzemniekiem vajag 25% vairāk balsu par katru deputātu, lai izvirzītu to no sava apgabala Saeimai? Acīmredzams, ka deklarēto iedzīvotāju skaits Latgalē pilnībā neatbilst reālajai situācijai. Iedzīvotāji emigrē, bet CVK ietiepīgi turpina tos uzskaitīt nu gluži kā Gogoļa “Mirušās dvēseles” un piedēvēt šim apgabalam mistisku “proporcionālu” deputātu vietu skaitu Saeimai.  Kā šeit ar vienlīdzību? Nekā.

Tas atgādina pirms pāris gadsimtiem pastāvošo monarhijas un demokrātijas krustojuma modeli pilsoņu kara laika Francijā, kad katram augstmanim piederēja 2 balsis, bet “vienkāršajai tautai” 1 balss. Piedodiet, bet jūs, “Vidzemes prastā tauta”, ar savām balsīm esat par 25% nevērtīgāki kā Latgales “zilās asinis”. Un šis paradokss veidojas tieši šī nepilnīgā Saeimas vēlēšanu likuma dēļ, kurā ir ignorēta proporcionalitātes jēga un Satversme.

Ja vēlēšanas nebūtu nodrošinātas kā aizklātas, tad it kā uzreiz būtu skaidrs, ka ir pārkāpti jebkuri demokrātijas pamati. Bet proporcionalitāte? Tā ir ierakstīta Satversmes 6. panta blakus vārdiem – vienlīdzīgs un aizklāts.

Tātad vai varam uzskatīt, ka 11. Saeima un valdība ir leģitīmas un atbilstošas Satversmei? Varētu jau teikt – nu kas tur tāds, sīkums vien ir, un nekas jau liels nemainītos no tā, vai proporcionalitāti ievēro vai ne, un plus mīnus jau nekas dižs nemainītos. Dzīve nav matemātika un iespējams ir gan viens, gan otrs variants.

Šoreiz gan attiecībā uz pēdējām 11. Saeimas vēlēšanām, tikai apskatot Latgales un Vidzemes piemēru vien, ir acīmredzams, ka iznākums būtu citādāks, nekā tas ir pašlaik.

It kā nekas liels – plus mīnus pa kādai vietai Saeimā kādai partijai. Tad vēl arī nedaudz citi deputāti nekā patlaban. Ne jau visi, bet tikai daži. Nu labi, būtu viss tagad nedaudz savādāk. Būtu varbūt kāds cits ministrs, nedaudz cits portfeļu sadalījums. Tā ka plus mīnus viss kārtībā.

Taču, uztverot Satversmi un valsts pamatus kā plus mīnus, akceptējot Satversmei neatbilstoši ievēlētu Saeimu un valdību, kuras tiesiskais pamats ir plus mīnus, respektīvi šī pamata nav,  tā arī turpināsim dzīvot – plus mīnus.

Saeimā pirmajā lasījumā patlaban ir pieņemti kārtējie grozījumi, kas attieksies uz Saeimas vēlēšanu likumu. Izmaiņas paredz, ka balsot varēs tikai tajā vēlēšanu apgabalā, kurā vēlētājs ir pierakstīts. Tas nozīmē, ka tiks piemēroti pārvietošanās brīvības ierobežojumi. Citas izmaiņas nav paredzētas. Tas nozīmē, ka deputātu vietas joprojām netiks pārrēķinātas atbilstoši reālajai situācijai. Paliekam atkal pie tā paša puszaļā ābola, bez tiesiskas Saeimas un bez tiesiskas valdības.

* (Latvijas Vēstnesis, Jurista Vārds Nr.31 (574) Otrdiena, 2009. gada 4. augusts, “Valststiesību aktualitātes Bīriņu seminārā”).

Novērtē šo rakstu:

35
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...