Putins gatavs riskēt ar Krievijas iedzīvotāju veselību un dzīvību, bet ne tikai
Kasīklis10.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
COVID-19 ieviesa korekcijas visā pasaulē. Šīs infekcijas dēļ, rūpējoties par cilvēku veselību, tika atcelti daudzi pasākumi, pat Olimpiskās spēles. Tikai viena valsts un viens cilvēks domā vienīgi par sevi un ir gatavs riskēt ar daudzu cilvēku veselību un dzīvību. Kurš tas būtu? Laikam neko jaunu neatklāšu, tā ir Krievija un tās šī brīža lielākā nelaime – V.Putins.
Krievijā līdz 4.jūnijam ar COVID-19 ir saslimuši 440 538 iedzīvotāji, vidēji diennaktī, pēc publiskotiem datiem, saslimst ne mazāk kā 8500 iedzīvotāju. Inficēšanās riski ir augsti, bet tas nesatrauc vietējo vietvaldi Putinu, kuram dižošanās ir svarīgāka par savas valsts iedzīvotāju veselību un dzīvību.
Tamdēļ, neskatoties uz to, ka Krievijā pandēmija ir pašā plaukumā, parāde ir jārīko. Šajā rakstā neskaitīšu ne to, cik tā izmaksā un kādu robu iecērt jau tā paplucinātajā Krievijas valsts budžetā, ne to, cik Krievijas iedzīvotāju vairāk priecātos, ka saņemtu no valsts solītās piemaksas vai sociālo atbalstu.
Kas tad šajā parādē plānots, nu tā, lielos vilcienos. Ir pieņemts lēmums parādi organizēt tādu, kāda tā ir bijusi 1945.gadā. Tiek ziņots, ka Maskavā piedalīsies 14 000 kareivju un virsnieku, 225 tehnikas vienības, 55 lidmašīnas un 20 helikopteri, kā arī it kā militāras vienības no 19 pasaules valstīm (te nu gan būs interesanti paskatīties, kuras būs šīs valstis). Salūtu arī sola tādu, kāds bija 1945.gadā. Protams, ka attiecīgas parādes notiks arī citās Krievijas pilsētās, un tajās kopumā piedalīsies 64 000 kareivju un virsnieku, 1850 tehnikas vienības un 511 lidaparāti.[1]
Uhhhh, skatot parādē iesaistīto cilvēku skaitu, apzinoties, ka realitātē sagatavošanās darbos ir iesaistīti daudz vairāk cilvēku, kā arī, ka parādē būs skatītāji un pēc tam neizbēgami arī svinēšana – izskatās, ka COVID-19 būs, kur ieskrieties ne pa jokam. Tā vietā, kā dara citu valstu valdības, kurām rūp savu iedzīvotāju veselība un tamdēļ tās nepieļauj lielu cilvēku masu pulcēšanos, Putins dara otrādāk – uzdod pulcēties. Šādu Putina rīcību var jau sākt droši pielīdzināt Žukova varoņdarbiem – sūtīt cilvēkus bezjēdzīgās nāvēs.
Bez manis jau minētajiem cilvēkiem parādēs parasti tiek atvēlētas goda vietas cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši kara šausmas. Proti, kara dalībniekiem. Domāju, ka faktiski visi, kuri interesējas par apkārt notiekošo, ir redzējuši vecāka gadagājuma cilvēkus, kuriem pie krūtīm daudz medaļu un ordeņu. Visi viņus apsveic. Hmm, vai tad vecāka gadagājuma cilvēki nav COVID-19 risku grupā? Proti, vai viņiem nav lielāka iespēja saslimt? Laikam Putins to nezina vai arī zina to ļoti labi, bet viņu šis jautājums nesatrauc.
Paga, visu cieņu tiem cilvēkiem, kuri piedzīvoja un izdzīvoja kara šausmas, bet tas jau bija tik sen! Cik veciem tad tagad jābūt karavīriem, kuri karojuši un kurus visi parādēs sveic?
1945.gadā, kad beidzās karš, visjaunākajam karavīram vajadzēja būt 18 gadus vecam, tātad dzimušam 1927.gadā. Līdz ar to sanāk, ka 2020.gadā šiem karavīriem jābūt kā minimums 93 gadi. Turklāt tad kādā veidā 1945.gadā uz fronti nosūtītie puišeļi, spēja sapelnīt tik daudz apbalvojumu? Te nu man šis galvā neiet kopā. Tā arī, paga, vairums saucamo kara dalībnieku nu noteikti nav 93 gadus veci, bet gan daudz jaunāki. Opā, sanāk, apsveic tos, kuri neko nav pelnījuši, visticamāk, karu pat apzinātā vecumā nav piedzīvojuši, vismaz frontē nu noteikti nē.
Nu labi, viltvārži visādi sarosās. Tas jau nenozīmē, ka šajā jomā notiek Krievijas vadības, precīzāk sakot Putina, komandētas akcijas. Loģiski, bet tiktāl, ciktāl Maskavas parādē oficiāli uzaicinātu kara veterānu vidū neredzam, maigi sakot, viltvāržus.
Priecē tas, ka Krievijas iedzīvotāji paši cenšas cīnīties ar šiem viltvāržiem, bet nesekmīgi, jo tos atbalsta valdība. Kādēļ šāds apgalvojums? Par to nedaudz vēlāk, bet paskatīsim, kuri tad sevi “pasniedz” kā kara veterānus.
Sāksim ar Rīgu, kā redzams bildē Nr.1, tad kazaku formā ģērbtajam “veterānam” pie krūtīm ir vairāki apbalvojumi. Tiesa, to autentiskumu pagrūti pārbaudīt, bet nu nekādi viņš, tērpies šādā formas ietērpā, nevarēja saņemt gvardes nozīmīti. Turklāt viņam vēl ir arī barikāžu dalībnieku piemiņas medaļa. Savdabīgs salikums.
Tas piemērs Latvijā, paskatīsim, kas tad plašajā Krievijā darās. Kā minēju, Krievijā ir aktīvisti, kuri atmasko viltus veterānus. Viņi pat veido rakstu sērijas un video blogus, kuros atmasko šos viltus veterānus.[2] Turklāt, skatot, kā valsts šos viltvāržus atbalsta un cildina – nav šaubu, ka pati valsts viņus arī rada.
Bildē Nr.2 redzams viens un tas pats cilvēks, tik atšķirīgos laikos – pirmā bilde uzreiz pēc kara, otrā jau mūsdienās. Te bez komentāriem viss labi redzams. Bildē Nr.3 redzams cilvēks apkāries ar ordeņiem. Viss būtu labi, tikai viņam ir Uzvaras ordenis, kurš izgatavots tikai 20 eksemplāros, un bildes tapšanas brīdī vienīgais dzīvais cilvēks, kam šis apbalvojums piešķirts, bija Rumānijas karalis. Bildē tas noteikti nav viņš.
Bildē Nr.4 redzams cilvēks, kuram ir KGB apbalvojumi. Vienlaikus viņam ir divi PSRS varoņa apbalvojumi (bildes tapšanas brīdī dzīvi bija 27 divkārtējie varoņi. 24 kosmonauti un 3 aviatori. Neviena KGB darbinieka), Darba varoņa un PSRS varoņa (vienkārtēja) nosaukumi ir tikai vienam cilvēkam – sovhoza direktoram. Septiņi Ļeņina ordeņi ir bijuši tikai trīs cilvēkiem – Budjonijam, Bagrjamanam un Afanasjevam. Ar Ņevska ordeni KGB darbinieki pat netika apbalvoti. Bildē redzami arī trīs Oktobra revolūcijas ordeņi. Jāatzīmē, ka šo ordeņu trīskārtēja kavaliera nemaz nav. Ak, jā, bildē redzamā cilvēka vecums jau pats par sevi liecina, ka šādus apbalvojumus viņš nemaz nevarēja saņemt.
Savukārt arī bildē Nr.5 un Nr.6 redzams viens un tas pats cilvēks. Starp bildes Nr.5 un Nr.6 vērojama nozīmīga atšķirība pakāpēs, un arī bildē Nr.5 redzamais apbalvojumu izkārtojums ir pilnīgi neatbilstošs.
Tālāk ievērības cienīga ir bilde Nr.7. Kādēļ? Pavisam vienkārši – tā bildēta Maskavā parādes laikā, speciāli veterāniem paredzētās sēdvietas pie Kremļa sienas. Lai tur nonāktu, nepieciešami speciāli ielūgumi. Visus uzaicinātos pārbauda drošības dienests. Jautāsiet, kas tur tāds dīvains? Nu, ja nav norādījumu no augšas, tad šādi cilvēki tur nevarētu atrasties. Kāds ļoti ieinteresēts, lai Kremļa pakājē sēdētu “saucamie veterāni”. Kurš tas varētu būt? Hmm, varbūt Putins, kuram ārišķības vajadzīgas vairāk nekā ēst.
Bet labi, kas tad šajā bildē ne tā. Nu, sāksim ar vienkāršāko, neviens vai neviena, kuri ir dienējuši, neliks roku pie galvas, ja uz tās nav cepure. Arī apbalvojumos – PSRS varone un darba varone visā PSRS pastāvēšanas laikā ir bijusi tikai viena sieviete – lidotāja Grizodubova. Tiesa, viņa jau ir mirusi 1993.gadā. Pilnīgākai ilustrācijai ir vērts apskatīt bildi Nr.8, kurā redzama tā pati sieviete, tikai formā ar citu dienesta pakāpi un arī apbalvojumi jau citi.
Jāatzīmē, ka pēc speciālistu atzinumiem vairums šo “veterānu” apbalvojumu ir īsti. Tas liek izdarīt secinājumu, ka bez valsts iestāžu atbalsta tos viņiem nedabūt. Savukārt valsts iestādes neko tamlīdzīgu nedarīs – kamēr nav saņemti norādījumi no augšas. Un kas mums sēž augšā – pareizi, Putins.
[1] https://iz.ru/1019515/2020-06-04/parad-pobedy-na-krasnoi-ploshchadi-24-iiunia-proidet-po-obraztcu-1945-goda
[2] https://vk.com/@250683747-nou-hau-poslednih-let-falshivye-veterany
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
