Putins plāno ierasties Minskā kā baltkrievu tautas atbrīvotājs no Lukašenko režīma
Kasīklis22.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad Aleksandrs Lukašenko atkal bija izdarījis visu, lai prezidenta vēlēšanas kļūtu par farsu, un atkārtoti sevi pasludināja par valsts galvu, līdz ar to nelikumīgi sagrāba varu, daudzi uzskatīja, ka sakarā ar plašajiem nemieriem tas ilgi neturpināsies. Jāatzīst, es arī tā kādu laiku domāju. Tomēr, Lukašenko, pateicoties Vladimira Putina atbalstam, izdevās noturēties pie varas, – tajā skaitā ar diezgan nežēlīgām metodēm apspiežot miermīlīgos protestētājus.
Vienu brīdi izskatījās, ka Lukašenko ir tikai Baltkrievijas iedzīvotāju problēmas, jo kā gan tur kaut kāds Lukašenko var ietekmēt citu valstu iedzīvotājus? Tomēr visiem nācās vilties.
Nelielai atkāpītei – iesākumā Lukašenko izdarīja visu, lai nomāktu jebkādas protesta akcijas. Šī mērķa sasniegšanai netika smādēta ne jau tā īsti nepastāvošās vārda brīvības ierobežošana, ne arī varai nelojālo plašsaziņas līdzekļu un organizāciju likvidēšana, vai, kā minimums iebiedēšana.
Tālāk notiekošais jau izgāja ārpus visām sākotnējām prognozēm vai pieņēmumiem. Piekritīsiet, neviens nespēja iedomāties, ka Lukašenko uzdrīkstēsies, izmantojot militārās lidmašīnas, piespiest nolaisties Minskā “Ryanair” lidmašīnu, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu, lai Baltkrievijas režīms varētu aizturēt “Telegram” kanāla “Nexta” dibinātāju Romānu Protaseviču.
Ko Lukašenko ar šo panāca – pirmkārt, skaidru signālu Baltkrievijas iedzīvotājiem, ka viņš ir liels un varens un var darīt jebko un ka “Batjas” garās rokas aizsniegsies līdz visiem protestētāju līderiem pat tad, ja viņi neatrodas tieši uz Baltkrievijas zemes. Otrs un manā skatījumā pat bīstamākais signāls ir tāds, ka tiek izkliedētas visas šaubas par to, vai Lukašenko rūp, kāds ir viņa tēls Rietumos, un viņš ir gatavs arī tālāk vest Baltkrieviju pa ceļu, kas to pārvērtīs par izstumto valsti. Līdz ar to gaidāma viņa saiknes stiprināšanās ar Kremli.[1]
Tiesa, saiknes stiprināšana ar Kremli bija arī jau pirms lidmašīnas nolaupīšanas, - jo citādāk to nosaukt nevar. Tā pavasarī abu valstu aizsardzības ministri Maskavā apsprieda stratēģiskās partnerības programmas īstenošanu 2021.-2025.g. un secināja: jāveido trīs mācību centri bruņoto spēku kopīgām apmācībām: Grodņas apgabalā Baltkrievijā, kā arī Ņižegorodskas un Kaļiņingradas apgabalos Krievijā.
Vienlaikus turpinās Baltkrievijas Bruņoto spēku cīņas gatavības kompleksa pārbaude. Saskaņā ar plānu tiek audzēts karavīru skaits (daļēja mobilizācija), kam tuvākajā laikā tiks izsniegti ieroči, munīcija un nosprausti uzdevumi. Notiek sakaru spēku taktiski speciālās apmācības kontrolnodarbība. Visi šie pasākumi iekļauti plānveida programmā, kas sekmē sagatavošanos Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku kopīgajām stratēģiskajām mācībām "Rietumi 2021".[2]
Aktivitātes Baltkrievijā ir jāskata kopsakarībā arī ar Krievijas plāniem. Proti, Krievijas mediji ziņoja, ka Rietumu kara apgabalā līdz gada beigām tiks izvietoti 20 jauni armijas formējumi ar 2000 militārās tehnikas vienībām bruņojumā. Kas tie būs – tanki, bruņumašīnas vai lielgabali – netiek precizēts.
Esošajās Rietumu kara apgabala vienībās jau pašlaik ievērojami palielināta kaujas uzdevumu intensitāte. Baltijas jūras flotē – par 30%, bet kara apgabala aviācijas lidojumu intensitāte par 4%.[3] Jau agrāk Lukašenko bija paziņojis par Baltkrievijas armijas vienību pārdislokāciju Rietumu virzienā. Tādējādi kā Krievija, tā arī Baltkrievija ir palielinājušas militāro kontingentu pierobežā.
Kaut kā negribētos ticēt, ka tā ir tikai sagadīšanās.
Kamdēļ Lukašenko tagad iet tik vienotā solī ar Putinu, ja agrāk viņš nepiekrita tā aicinājumam attiecībā uz Krievijas militāro bāžu skaitu palielināšanu Baltkrievijā? Atbilde vienkārša – varam domāt, ko vēlamies, bet Lukašenko apzinās, ka viņa dienas ir pagājušas, taču viņam maksimāli jācenšas noturēties pie varas pēc iespējas ilgāk, un to viņš var panākt tikai un vienīgi, piekāpjoties Putinam.
Ar šo piekāpšanos viņš sasniedz vēl vienu mērķi – savas drošības garantēšanai viņš ar Krievijas armijas palīdzību rada sev drošības vairogu. Proti, atraisījis sev rokas jebkādām izdarībām, lai radītu sarežģījumus kaimiņvalstīm. Piebildīšu, ka arī šeit sakrīt Lukašenko un Putina mērķi. Tiesa, pēdējais savu melno darbiņu paveic ar pirmā rokām.
Šādā griezumā būtu arī jāskata situācija Lietuvā, kad liels migrantu skaits šķērso Baltkrievijas – Lietuvas robežu. Lietuvas izlūkdienestiem esot zināms, kā migranti no Minskas tiekot nogādāti līdz Lietuvas robežai.
Viens no pazīstamākajiem Lukašenko oponentiem, trimdā dzīvojošais Pāvels Latuško apgalvo, ka Minska izvērš īpašu operāciju pret Lietuvu un ES. “Operācija ir šāda: Irākā tiek organizētas Irākas un citu Tuvo Austrumu valstu pilsoņu grupas, kuras ar lidmašīnām nogādā Minskas lidostā. Tur viņi ārpus rindas saņem tūristu vīzas. Pēc tam viņus izmitina viesnīcās un noteiktā laikā aizved uz Lietuvas robežu,” stāsta Latuško. “Šajā periodā Valsts robežsardzes komiteja nodrošina nosacītu valsts robežas atvēršanu, noņemot vairākus robežsardzes posteņus tajās vietās, kur robeža ir visneaizsargātākā no Lietuvas puses. Tādējādi nelegālajiem migrantiem ir iespēja organizēti iekļūt Lietuvas teritorijā un pieprasīt bēgļu statusu.” Latuško prognozē, ka operācijas nākamajā posmā Baltkrievijas varasiestādes organizēs narkotiku un, iespējams, arī kodolmateriālu ievešanu ES teritorijā. [4]
Šādai tālākas notikumu attīstības prognozei var tikai piekrist un diemžēl izklausās visnotaļ reāla. Tikpat reāli izklausās arī iespējamība, ka attiecīga problemātika var tuvākajā laikā skart arī Latvijas robežu.
Tieši šādu provokatīvu darbību dēļ Lukašenko arī ir ieinteresēts Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšanai Baltkrievijā. Šī brīža situācija arī parāda, ka Lukašenko arvien aktīvāk sāk ieņemt huligāna vietu, kurš pēc izlēcieniem apdraudējumu gadījumā var noslēpties vai vismaz aizsegties aiz Krievijas muguras.
Putinam šāda situācija arī izdevīga, jo militārā kontingenta palielināšana Baltkrievijā ļauj viņam nepieciešamības gadījumā ātrāk tikt galā ar Lukašenko, otrs, kamēr tas nav noticis, Lukašenko ir noderīgs, jo rada sarežģījumus Rietumiem. Īsāk sakot, Putins ir pārvērtis Lukašenko par savu pakalpiņu, kuru bez problēmām “nocels no trases”, ja viņš vairs nebūs vajadzīgs. Vai pat ticamāk – noziedojot Lukašenko, Putins cer, ka Baltkrievijas iedzīvotāji viņu iemīļos ātrāk un spēcīgāk.
[2]https://sputniknewslv.com/20210319/Bez-liekam-runam-Krievija-Baltkrievija-strauji-stiprina-militaro-sadarbibu-15354091.html
[3] https://neatkariga.nra.lv/izpete/348805-pie-latvijas-robezas-veidojas-militars-sabiezejums
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
