PVN pārtikai samazināšana – veids, kā glābt ražotājus un mazāk turīgos
Ivars Jakovels, Jelgavas domes deputāts08.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir saprotama valdošo partiju nevēlēšanās būtiski mazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai, jo tas var radīt robu valsts budžetā par vismaz 200 miljoniem eiro, kas nav maza summa, un ar pašreizējiem tēriņiem tiek uzskatīts, ka būtu grūti atrast, kur šos papildu līdzekļus ņemt. Taču brīdī, kad Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumiem plašais Krievijas tirgus īsti vairs nav pieejams, valstij ir jāpalīdz ražotājiem un pārstrādātājiem, un vienlaikus arī mazāk nodrošinātajai sabiedrības daļai, dodot iespēju ja ne par pārtiku tērēt mazāk, tad vismaz izvēlēties veselīgākus produktus.
Tas, ka PVN pārtikai samazināšana līdz 5% dos pozitīvu efektu visiem, domāju, vairs nav jāpierāda – piemērs ar cenu samazināšanu piena produktiem par 30% uzņēmumam Food Union deva realizācijas pieaugumu par 20%, kas nozīmē tikai to, ka daļa Latvijas iedzīvotāju tos ikdienā vienkārši nevar atļauties. Statistika ir skarba - patlaban Latvijas iedzīvotāji aptuveni 1/3 savu ienākumu tērē pārtikas iegādei, kamēr Eiropā vidēji pārtikas iegādei atvēlē tikai 13% no saviem ienākumiem.
Lielu daļu no izdevumiem par pārtiku veido tieši nodokļu daļa. Patlaban Latvijā ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai visā Eiropas Savienībā - atbilstoši Eurostat datiem Eiropas valstu vidū tikai Ungārijā un Dānijā ir augstāka PVN likme nekā Latvijā. Turklāt 13 Eiropas valstīs PVN pārtikai ir mazāk par desmit procentiem, četrās valstīs – Kiprā, Maltā Īrijā un Apvienotajā karalistē - tā vispār ir 0%, kamēr Latvijā tas ir 21%!
PVN samazināšana pārtikai atbalstītu arī Latvijas ražotājus, jo līdzsvarotu mūsu pozīcijas attiecībā pret importu, kas jau tagad Krievijas embargo dēļ ir pārpludinājis Latviju. Protams, nevar noliegt, ka daudzas zemnieku saimniecības darbojas tā sauktajā pelēkajā zonā un visbiežāk par nodokļu maksājumiem piemirst, un arī Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāte ir par vāju, lai kontrolētu visas zemnieku saimniecības, taču visvairāk cieš tie, kas vēlas būt godīgi pret savu valsti. Tā, piemēram, ja uz Latvijas tirgu ar savu produkciju atbrauc kaimiņvalsts zemnieki, viņiem PVN saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu nav jāmaksā, un tādējādi viņu produkcija jau ir par 21% lētāka. Un pircējam, kas apmeklē mūsu tirgus, nevis iepērkas lielveikalos, šī starpība ir ļoti svarīga, tāpēc nereti tiek izvēlēti kaimiņvalsts produkti.
Uzskatu, ka PVN maksāšana un kases aparātu lietošana tirgos tirdzniecībai ar pārtikas produktiem būtu vispār jāatceļ, tā vietā nosakot saprātīgu tirdzniecības nodevu. Rezultātā importa un vietējo preču pārtikas cenas izlīdzinātos, savukārt mūsu iedzīvotājiem vietējā produkcija kļūtu pieejamāka. Jāatzīmē, ka arī Igaunijas un Lietuvas tirgos kases aprāti pārtikas preču tirdzniecībai nav nepieciešami un jaunas nodevas ieviešana PVN un kases aparātu vietā izlīdzinātu visiem tirdzniecības apstākļus Latvijas tirgos, samazinātu maksājumus un vienkāršotu iekasēšanu, jo jāatzīst, ka daļa nodokļus maksāt izvairās - pašreizējā VID kapacitāte tos pat īpaši neaizskar.
Patlaban vairāk nekā 13,6 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju iniciatīva samazināt PVN pārtikai ar portāla Manabalss.lv starpniecību ir iesniegta Saeimā, diemžēl Finanšu ministrija ir jau paudusi savu negatavo nostāju pret to. Ticamāk, ka pašreizējais Saeimas sastāvs to nespēs izskatīt un pieņemt, jo jūnijā Saeima nolēma uzdot valdībai līdz gada beigām izvērtēt iespējas samazināt PVN likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām un iesniegt Saeimai atbilstošus grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā vai atzinumu par šādas likmes samazinājuma neiespējamību, vienlaikus sniedzot aprēķinu par šāda samazinājuma fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.
Diemžēl no pārtikas mūsu valsts iedzīvotāji nevar atteikties, tiesa, var lietot neveselīgākus un lētākus produktus – gadījums ar piena produktu cenu samazinājumu uzskatāmi pierādīja, ka iedzīvotāji labprāt tos patērētu, ja vien varētu atļauties, un PVN likmes samazināšana pārtikai to var nodrošināt. Savukārt papildu patēriņš radīs labvēlīgu fiskālo efektu – Latvijas zemnieki un pārtikas ražotāji varēs pārdzīvot šo smago posmu, būs vairāk naudas nodokļu ieņēmumu veidā un Latvijas iedzīvotājiem būs darbs.
Jāatceras, kas mums valstī ir svarīgāks – vesela un maksātspējīga sabiedrība vai arī valsts kases piepildīšana ierēdņu algu nodrošināšanai? Valdības bieži ar vieglu roku mētājas ar daudziem desmitiem miljoniem eiro, kam vispār nav saprotama jēga, taču, tiklīdz runa ir par sabiedrības interesēm, pēkšņi sākas augsta moralizēšana par budžeta spiedīgo stāvokli. Jāatceras, ka valsts nav tikai tās budžets, jebkurai valstij ir arī sociālā dimensija, kas liek darīt arī ekonomiski neizdevīgo.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
