Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Literātei Evai Mārtužai, kura publiski bija sākusi runāt par Valsts Kultūrkapitāla fonda naudas dīvainajiem piešķiršanas principiem, radot priekšstatu par „radu un draugu” būšanu naudas sadalē, nācies pārliecināties, ka padomju laiku tikumi vēl nav miruši: kā rāda Pietiek rīcībā nonākušais Latvijas Rakstnieku savienības valdes sēdes protokols, labākajās „tautas ienaidnieku” meklēšanas tradīcijās rakstniecei pārmesta gan „visas nozares” apspļaudīšana, gan „nozares sašmucēšana”, gan „jau tā sliktā situācija literatūras nozarē padarīta vēl ļaunāka”.

Šā gada augusta beigu publikācijā Latvijas Avīzē Mārtuža bija atklājusi gan to, kas ir Kultūrkapitāla fonda (VKKF) vērtētāju iecienītās izdevniecības un autori, kam „VKKF namā automātiski ieslēgta zaļā gaisma”, gan to, ka fonds „bijis vēlīgs arī pret dažiem mākoņos balstītiem projektiem”.

Mārtuža norādīja arī uz to, ka jau tā nelielā nauda bieži vien tiek piešķirta gan tā arī nerealizētiem projektiem, gan uz to, ka līdzekļi tiek piešķirti darbiem, kuriem patiesībā būtu vajadzējis startēt citā projektu sadaļā (literatūras pabalsti tiek piešķirti filmām), gan uz to, ka reizēm summas ir vienkārši „kliedzoši neatbilstošas”.

Tā, piemēram, „Laura Laurušaite par rubrikas Avīžu kiosks sagatavošanu Lietuvas kultūras avīzē Šiaures atenai palaikam saņem no Ls 600 – 1200. Īsas informācijas par Latvijas rakstniekiem plānajā mazizmēra avīzē ieraugāmas reti, un piešķirtā summa ir kliedzoši neatbilstoša”.

Publikācijā bija norādīts arī uz to, ka savulaik „ar troksni” no Kultūrkapitāla fonda literatūras nozares ekspertu komisijas aizgāja dzejniece Dagnija Dreika un rakstnieks Andris Kolbergs – abi neesot vēlējušies noklusēt, ka fonda pamatprincipos sludinātā demokrātiskā līdzekļu sadale neatbilst patiesībai. „Ja piešķir tikai divām izdevniecībām un pieciem autoriem (tiem pašiem) gadu no gada un katru reizi, tāds īss pētījums sanāk…” – tā Dreika komentējusi Mārtužas nodomu analizēt naudas piešķīrumus no fonda līdzekļiem.

Mārtuža bija minējusi arī konkrētus „radu būšanas” piemērus: „VKKF direktora Edgara Vērpes dzīvesbiedre ir galvenā redaktore žurnālam Dizaina studija, kuru izdod fonda dāsni atbalstītais Neputns. Intereses pēc mēģināju no pieejamiem cipariem iegūt summas, ko gada laikā no VKKF saņem SIA Neputns. Programmā Vizuālā māksla sanāk apmēram Ls 150 000, starpnozarē – Ls 100 000 plus ieguvums izdevējdarbības atbalstam. E. Vērpes dēls publicējas žurnālā Mūzikas Saule un interneta portālā Satori.lv, kuri arī tiek pie dāsna finansējuma, līdzīgi kā Jauno mediju kultūras centrs RIX – C, ar ko saistīta fonda direktora ģimene.”

„VKKF lēnām pārtop tādā kā paradīzes dārza atslēgu turētājā. Tāpēc arī literārajā vidē milst skepse (diemžēl skaļi to paust nebija piedabūjams neviens pazīstams rakstnieks – viegli prognozēt, kā tas atbalsosies projektu vērtēšanā…). Skepse un arvien lielāka milst par to, vai visi VKKF maizē uzturētie tiešām būs visas tautas rakstnieki vai paliks vien dižums fondam pietuvināto recenzentu vērtējumos,” – tādu secinājumu savā publikācijā bija izteikusi Mārtuža.

Kā rāda Pietiek rīcībā nonākušais Latvijas Rakstnieku savienības šā gada 31. augusta valdes sēdes protokola izraksts, par šiem izteikumiem Mārtužai nācās organizācijas vadības priekšā atbildēt jau piecas dienas pēc publikācijas. Lai izraksts neko nezaudētu no izteiksmīguma, to publicējam pilnībā.

Izraksts no protokola: LRS Valdes sēde 31.08.2010, plkst.17

 

Piedalās:

Valde: L.Silova, V.Rūmnieks, J.Jurkāns, I.Kolmane, R.Briedis, M.Bērziņš, S.Vensko, D.Dreika, M.Treimane, L.Muktupāvela.

Revīzijas komisija: V.Rūja, D.Grīnvalds, J.Zvirgzdiņš, A.Jundze.

Uzaicināta – Eva Mārtuža (sēdei sākoties, ieslēdz diktofonu).

 

Darba kārtībā:

Evas Mārtužas publikācijas Paradīzes atslēgu turētāji (Latvijas Avīze 26.08.2010) apspriešana (sk.pielikumā).

 

I.Kolmane: piedāvā īsu rezumējumu viedoklim par E.Mārtužas publikāciju. Kopš 26.08.2010. nācies uzklausīt gan sašutušus rakstniekus, gan izdevējus (LGA). Vienojamies neizplūst sīkumos, bet domāt, ar kādu lēmumu apspriešanai der vainagoties – vai un kāda ir LRS reakcija.

1) Publikācijas pamatā būtībā ir diskusija par literatūru – kuri darbi/autori būtu vērtīgi un tāpēc no valsts (VKKF personā) puses atbalstāmi. Implicītais pieņēmums – darba vērtību nosaka tā lasītāju skaits (šeit – vienā vienīgā Talsu bibliotēkā) un VKKF pienākums ir atbalstīt darbus, kam ir daudz lasītāju. Tā vietā, lai kolēģus un sabiedrību rosinātu diskutēt par elitārās/populārās literatūras attiecībām un pareizāko valsts atbalstu kultūrai, autore nākusi klajā ar VKKF mājaslapā atrodamu ierakstu šauri vienpusīgu traktējumu, kas:

- liek apšaubīt VKKF pastāvēšanas lietderību brīdī, kad visa kultūras nozare daudz maz vienoti cīnās par tā saglabāšanu, stiprināšanu un budžetu;

- sarīda LRS biedrus citu pret citu – VKKF atbalstītie pret atraidītajiem (ignorējot daudzkārtējus nepiešķīrumus atbalstītajiem);

- aizskar konkrētas privātpersonas un izdevniecības (tiesu darbi garantēti);

- aizskar ļoti daudzus kolēģus, kas gadu gaitā rotācijas kārtībā strādājuši VKKF ekspertu statusā;

2) Raksts uzdots par pētniecisko žurnālistiku – it kā kaut kas izpētīts, bet nesaprotamas izlases kārtībā, tabulas, cipari. Arī tabulās un ciparos kļūdas, aplamības (Dienas Grāmatai pierakstīts 2010. gada piešķīrums Dienas medijiem, Gundaram Ignatam pierakstīts Ulža Bērziņa dz.krājums Saruna ar Pastnieku u.tml.)

3) Attaisnojums – VKKF vājās sabiedriskās attiecības, plašai publikai netiek skaidrots, kā un kāpēc fondā viss notiek tā, kā notiek. Tas, kas tiek publicēts VKKF mājaslapā, tiešām atstāj vietu aizdomām, neskaidrībām, insinuācijām. Taču – korekti būtu, ja Eva Mārtuža savu pētījumu godīgi nosauktu par VKKF mājaslapas kritiku, nevis uzdotu par objektīvu īstenības atspoguļojumu. Jāatgādina, ka arī klātesošie pārstāv ne tikai rakstniekus, bet arī izdevējus, žurnālistus un bibliotekārus, apspļaudīta ir visa nozare.

I.Kolmane aicina Evu Mārtužu izskaidrot savu darbu, pēc tam – lai klātesošie pauž visu, kas paužams, līdztekus – domājam, kāds būs lēmums. (Litas Silovas rakstisks viedoklis – pielikumā.)

E.Mārtuža: esmu darījusi savu darbu, man līdzi ir visas izdrukas, lūdzu! Kad sāku skatīties, pati biju satriekta – par mīluļu būšanu, kas piešķīrumos skaidri redzama. Pētījumu turpināšu, literatūras nozare vēl nav nekas salīdzinājumā ar citām. LRS jāsāk ar to, lai attīrītu literatūras nozari – kāpēc tur filmas, muzeji?

I.Kolmane: jāsaprot, ka šogad likvidēta starpnozare, tās projekti sadalīti pa piekritīgajām nozarēm līdz ar finansējumu. Attīrot nozari, kā tu saki, naudas tajā paliks mazāk, nevis vairāk, finansējums seko projektam. Un raksta sakarā – izskatās viens no diviem: vai nu tas tapis pēc pasūtījuma („atmaskot” VKKF), vai arī ir klaji neprofesionāls pētījums, žurnālista brāķis.

E.Mārtuža: tas ir mans skatījums, mans redzējums, un šajos laikos darbu arī negribu pazaudēt.

D.Grīnvalds: lai Eva atbild tikai uz diviem jautājumiem, ar to pietiktu. Viens – kāda ir tava pozitīvā programma? Ja viss ir tik slikti, ko tu piedāvā vietā? Rakstā par to nav ne vārda. Otrs – VKKF ir vajadzīgs vai nav?

E.Mārtuža: kāpēc man tas būtu jāsaka? Piemērs – Vītola fonds, tur 3 cilvēki izskata daudz vairāk projektu nekā VKKF, tiek galā.

I.Kolmane: tad tu gribētu, lai fonda vietā finansējumu dalītu viens Kultūras ministrijas ierēdnis?

E.Mārtuža: to naudu, kas VKKF ir gadā, var sadalīt neliela grupa ekspertu, pa vienam no katras nozares.

D.Grīnvalds: lūdzu to ieprotokolēt.

M.Bērziņš: iebilstu pret insinuācijām, kas rakstā vērstas pret literatūras nozares kuratori Janu Rudzīti. Kāpēc tas bija vajadzīgs? Esmu stāvējis pie VKKF pirmsākumiem (pirmais fonda direktors), kuratori ir tehniski darbinieki, kam nav tiesību piedalīties lemšanā un kas ekspertu lēmumus neiespaido. Savāc projektus un atskaites, sasauc un protokolē sēdes. Tas pats attiecas uz E.Vērpi. Direktors finansējumu nedala – vada iestādes darbu.

A.Jundze: ļoti smags trieciens, raksta dēļ jau tā sliktā situācija literatūras nozarē padarīta vēl ļaunāka.

D.Grīnvalds: nozare sašmucēta – tagad esam to nodemonstrējuši.

A.Jundze: rakstnieki jau nekad nav bijuši sevišķi vienoti, un pie tā paši esam vainīgi. Bet tagad visi LRS sarīdīti kā nekad. Stulba sašķeltība.

I.Kolmane atgādina, ka LRS statūtos ir punkts 5.12.3. – [biedru var izslēgt, ja viņš] ar savu rīcību kaitē LRS godam vai kavē statūtos paredzēto mērķu īstenošanu.

E.Mārtuža: ak tad te ir partkoms? Rakstnieku savienības vārds rakstā nav minēts, tikai atsevišķi rakstnieki.

I.Kolmane: arī tu esi Rakstnieku savienība – LRS ir rakstnieki! Un kāpēc LRS vārds nav minēts? Arī LRS ir starp tiem, kam piešķīrumi regulāri. Piemēram, Dzejas dienām.

E.Mārtuža: par Dzejas dienām – tas ir atsevišķs stāsts.

I.Kolmane aicina D.Dreiku paskaidrot, vai viņa tiešām savulaik aizgājusi no VKKF literatūras nozares ekspertu komisijas tāpēc, ka nevēlējusies „noklusēt, ka VKKF pamatprincipos sludinātā demokrātiskā līdzekļu sadale neatbilst patiesībai”.

D.Dreika min vairākus piemērus: piešķīrumu Ojāra Kalniņa dēla braucienam uz ASV, kur dibināmi sakari ar izdevējiem. Nav dzirdēts, ka tas ar kaut ko būtu vainagojies. Ir cūcības. Pastāvīgi kauns ārzemēs – par smieklīgi mazajiem piešķīrumiem latviešu autoru izdevumiem. Jāatbild, vai N.Ikstena esot četrreiz lielāka klasiķe par Z.Skujiņu, kura grāmatai no Latvijas puses atvēlēti 200 eiro. Vai vācu izdevējam, kurš saņēmis atbildi, ka viņa pieteikums „nav prioritāte”. Cilvēki nesaprot.

E.Mārtuža: Berelim par Volkovas grāmatu tūkstoši, bet I.Baueres grāmata par Skalbes Lizeti noraidīta kā neaktuāla.

I.Kolmane: zinu, ko Berelis teiktu, ja būtu klāt – Volkovas grāmata ir daudz labāka.

L.Silova: taisnība – Volkovai unikāls pētījums, Bauerei lektīra ar pārrakstītiem tekstiem.

R.Briedis norāda, ka raksta autore nekorekti uzbrukusi apgādam Neputns, kas dzeju izdod nepavisam ne tāpēc, ka tas būtu rentabli. Laima Slava vienkārši mīl dzeju, un, nez, kas no Latvijas dzejas ainas paliktu pāri, ja Neputnu no tās izsvītrotu.

I.Kolmane aicina valdi rezumēt LRS reakciju. Daudzi tādu gaida. Jāizšķiras – vai reaģējam publiskā telpā?

A.Jundze: publiskai reakcijai jānāk no VKKF. Evai rakstīt nevaram aizliegt. No mūsu viedokļa šī vispirmām kārtām ir LRS iekšējā lieta.

Valde nolemj:

iepazinušies ar E.Mārtužas publikāciju Paradīzes atslēgu turētāji (Latvijas Avīze 26.08.2010), aicinām raksta autori turpmāk atturēties no LRS biedru savstarpējas sarīdīšanas, jo sevišķi publiskajā telpā. Vienlīdz aicinām VKKF strādāt pie fonda attiecībām ar sabiedrību, skaidrojot savu darbību publiskajā telpā un savus lēmumus, sevišķi noraidījumus, projektu pieteicējiem, rūpīgi izvērtējot formulējumus.

Novērtē šo rakstu:

31
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...