Iesaki rakstu: 
„Es neuzskatu, ka katram politiķim jāatskaitās par katru savu personisko darījumu, izņemot amatpersonas deklarācijā un arī Valsts ieņēmumu dienestam, un to Kampars arī dara,” apmierinātību ar ekonomikas ministra Arta Kampara sniegtajiem skaidrojumiem par nesakritībām savā valsts amatpersonas deklarācijā pirmdien pēc viņa uzklausīšanas apvienības Vienotība Saeimas frakcijas sēdē Pietiek pauda viņa kolēģe Vienotībā Rasma Kārkliņa. Par spīti tam, ka atbildes par neskaidrībām Kampars deputātiem nav sniedzis, – tās nemaz neesot prasītas. Politoloģe, kura pirms iesaistīšanās politikā bija pazīstama kā korupcijas pētniece, uzskata, ka galvenais šoreiz ir procedūras un formālās puses ievērošana. Uz jautājumu, vai tāpat kā Kamparam viņa bez faktiem uzticētos arī, piemēram, ekspremjeram Kalvītim, Kārkliņa uz brīdi samulst, bet tad saka – jā, jo esot jāņem vērā kopbilde un attiecībā uz Kamparu viņai jautājumi nerodoties.
Kā Kampars Vienotības frakcijai skaidroja nesakritības savā amatpersonas deklarācijā?
Ļoti svarīgi, ka ir tāda vispusīga izskatīšana frakcijā un Ētikas komisijā. Es domāju, vienmēr vajag turēties pie procedūras, jo mēs šobrīd spriežam no kaut kādiem atsevišķiem izteikumiem presē jeb arī no viņa. Man personīgi liekas pārliecinoši, ko viņš saka.
Kampars sniedza jums atbildes, no kā viņa firma ir saņēmusi bezprocentu aizdevumu vai to, kas ir anonīmais investors, no kura viņš saņēmis avansa maksājumu par firmas kapitāldaļām? Jūs saņēmāt atbildes uz šiem jautājumiem?
Jā, mēs saņēmām atbildes. Piemēram, tas investors ir minēts viņa amatpersonas deklarācijā tai slēgtajā daļā.
Kampars jums nenosauca viņa vārdu?
Nē, nu, viņš saka, tas darījums vispār šobrīd ir apdraudēts, jo ar visu šito ažiotāžu ļoti iespējams, ka tas investors vispār atkāpsies. Tā ka, es domāju, to visu var saprast – viņš to ir uzrādījis attiecīgām iestādēm, tās to var pārbaudīt, un tad redzēs.
Bet, kamēr sabiedrība šo vārdu nezina, paliek atklāts jautājums, vai Kampars kā ekonomikas ministrs nav pieņēmis lēmumus, kas saistīti ar šo anonīmo investoru.
Jā, to es saprotu. To viņš ļoti skaidri pateica, ka tāda nav tā situācija un ka to attiecīgā brīdī var pārbaudīt attiecīgās tiesībsargājošās iestādes, kas tās lietas pārbauda.
Sanāk tā, ka mums ir jāpaļaujas tikai uz Kampara kunga apgalvojumiem, kurus mēs nevaram pārbaudīt, jo nesaņemam no viņa konkrētu informāciju, konkrētus datus?
Nē, nu, kas ir „mēs”?
Sabiedrība, mediji.
Nu, es jau minēju, ka ir procedūras valstī, kā to var pārbaudīt, un attiecīgā brīdī to tad varēs mediji skatīties, ja tas darījums būs nobeigts. Arī Vienotības Ētikas komisija to jautājumu skata vispusīgi.
Vai tā procedūra nav tikai formāla, lai varētu pievilkt ķeksīti, ka tas ir skatīts Ētikas komisijā un nekas nav atklāts?
Nē, nu, es tā nedomāju, es pieņemu, ka kolēģi to ņem nopietni, jo mēs saprotam, ka visa šī rīcība ietekmē mūsu partijas tēlu, un, man liekas, visi partijas cilvēki ir ļoti nobažījušies, ka tas rada nevajadzīgu ažiotāžu. Kā to mīkstināt – tieši ar to, ka noskaidro faktus, vispusīgi apskata un parāda.
Tos faktus mēs nevaram noskaidrot, jo Kampara kungs tos nesniedz. Piemēram, par 22 000 eiro bezprocentu aizdevumu, ko 2009. gadā, kad jau bija krīzes kulminācija un kredītus nevarēja dabūt, Kampara uzņēmums saņēmis. Kampars nesniedz medijiem skaidrojumu, kas ir šī aizdevuma devējs, līdz ar to nevar pārbaudīt, vai aizdevējs nav saistīts ar kādiem ekonomikas ministra lēmumiem. Kur tad jūs saredzat sabiedrības kontroles iespējas?
Es tikai varu atkārtot to, ko teicu, ka sabiedrības kontroles iespējas ir arī valstiskās procedūrās. Es neuzskatu, ka katram politiķim jāatskaitās par katru savu personisko darījumu, izņemot amatpersonas deklarācijā un arī Valsts ieņēmumu dienestam, un to Kampars arī dara.
Jūs tik šauri traktējat sabiedrības kontroli pār politiķiem?
Nē, jums arī ir tiesības prasīt jautājumus, viņš arī jums ir atbildējis...
Nē, viņš nav atbildējis.
Nu tad jūs prasiet viņam. Tas, ko viņš man ir teicis, mani pārliecina, un otrs – es paļaujos uz pastāvošām procedūrām.
Ja jautājums nebūtu par jūsu kolēģi apvienībā Vienotība, bet, nu, teiksim, Kalvīša kungu, jūs viņam ticētu?
Redziet, tas ir labs jautājums... jāskatās arī uz kopbildi, un ir tādi cilvēki kā, piemēram, Kalvīša kungs, kur, es domāju, ir daudz nopietnākas jautājuma zīmes. Par Kamparu šī ir pirmā reize, kad es dzirdu kaut kādas vispār it kā problēmas, ja. Ir jāskatās arī uz to kopbildi, vai tas cilvēks pārliecina jeb ne.
Jums nav radušies iepriekš jautājumi par Kampara kungu?
Nē, galīgi nē.
Piemēram, ka ar Ekonomikas ministriju saistītos uzņēmumos un iestādēs uzvar ar Vienotību saistītas firmas, piemēram, Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotāja Ščipčinska reklāmas firmas?
To Kampara kungs arī ir ļoti racionāli paskaidrojis, ka šajā iepirkumā bija konkurss, tur bija vairākas firmas pretendentos un viņš nebija iesaistīts iepirkuma komisijas darbā. Šādu firmu Latvijā nav daudz, un pēc viņa skaidrojuma man liekas ticami, ka firma leģitīmi uzvarēja šo iepirkumu.
Tas, ka Vienotība ir parādā šai firmai par kampaņu...
Nu, man ir žēl, ka ir parāds...
Jūsuprāt, tas nerada interešu konflikta situāciju?
Es atkal atkārtošu – konflikta situācija ir tikai tai brīdī, ja vien persona ir tieši iesaistīta lēmuma pieņemšanā. Šajā lēmumā Kampara kungs nebija iesaistīts, tur bija iepirkuma komisija.
Tad, jūsuprāt, ministrijas politiskajai vadībai nav ietekme uz šādiem lēmumiem? Jūs neskatāties tā formalizēti? Tad jau var teikt, ka, piemēram, ministram Augulim nebija nekādas ietekmes uz to, ka viņa māsa, svainis, māsīca ieguva amatus viņa vadītās Satiksmes ministrijas struktūrās? Jo formāli jau viņa paraksta zem tiem lēmumiem nav.
Es nezinu par tiem konkrētajiem gadījumiem. Redziet, mums tomēr jāskatās uz formālo pusi, – kas tur ir bijis ietekmēts jeb nav.
No formālās puses jāraugās, ja?
Nē, nu, kā nu citādi? Mums jāskatās no tiesiskā, procedurālā viedokļa. Jums var būt kaut kādas aizdomas, bet jūs nevarat izslēgt, ka Latvijā ir maz cilvēku, ir maz visādu uzņēmumu un ka tāpēc vien, ja kādam ir kaut kur kāda māsīca, viņš nevarēs piedalīties konkursos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
