Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nopietnās problēmās nonācis uzņēmums pēc reizēm pat vairākkārtējas adreses maiņas beidzot nonāk "laimīgajā" Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur tam bez liekiem jautājumiem tiek sākts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTAP), - vairākus šādus Pietiek zināmus gadījumus apvieno tas, ka par ĀTAP administratoriem ir nozīmēts kāds no advokātu biroja O. Cers un J. Jurkānspartneriem, savukārt paša Jurkāna sieva ir šīs tiesas tiesnese Inga Krīgena-Jurkāne. Taču Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija skaidro – nekādus pārkāpumus mēs nesaskatām, viss ir godīgi, bet to, kas varbūt arī ir aizdomīgi, mēs ietekmēt nevaram.

„Ar viņiem saistītās lietas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek izskatītas ārpus kārtas un vienmēr ar ļoti labiem rezultātiem. Bet tas jau noteikti nav saistīts ar izteikto radniecību, bet ir tikai sagadīšanās. Ir pienācis laiks, kad jāizvēlas juridiskais birojs ar labiem radniecīgiem sakariem tiesās, jo ar profesionalitāti acīmredzami nepietiek,” par šo situāciju kāds Pietiek lasītājs informēja jau 2011. gadā.

Toreiz plašāku uzmanību piesaistīja SIA Sun Re.public, kas 2006. gadā ar plašu vērienu bija sākusi attīstīt dzīvojamo māju projektu Sun Republic Saulkrastos. Ar dzīvokļu pircējiem tika slēgti pirkuma priekšlīgumi, saņemot no pircējiem avansa maksājumus līdz pat 20% apmērā no pirkuma summas. Kvadrātmetra cena bija no 3500 līdz 4500 eiro, un pircēji Sun Re.public avansā iemaksāja lielas naudas summas.

Dzīvojamo māju kompleksu Sun Re.public ar priekšlīgumiem apņēmās nodot ekspluatācijā 2008.gada rudenī, taču solījumi netika pildīti, un daudzi pircēji, beidzoties priekšlīgumā noteiktajam termiņam, no pirkuma atteicās un, kā to paredzēja līgums, prasīja atdot iemaksāto avansu. Samaksāto naudu Sun Re.public neatdeva – un tā līdz pat 2010.gada rudenim, kad pircējiem caur Maksātnespējas reģistru tapa zināms, ka Sun Re.public slepenībā no pircējiem ir panākusi ĀTAP pasludināšanu.

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības plāns paredzēja dzēst pircēju prasījumus pret Sun Re.public par 80%. Atlikušos 20% pircēji varēšot saņemt nākamo divu gadu laikā. Tad starp projekta attīstītāja kreditoriem parādījās kāda Seišelu salās reģistrēta sabiedrība Bonnet GRH Ltd. Savukārt SIA Resort Investment, kura bija reģistrēta tajā pašā juridiskajā adresē, kur Sun Re.public, ieguva no SEB bankas prasījuma tiesības pret Sun Re.public.

Lietu izskatīja advokāta Jāņa Jurkāna sievas kolēģe, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Iveta Krēvica, kura par uzņēmuma administratoru iecēla to pašu Jāni Jurkānu.

Tiesa, par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs iesniedza Senātam protestu. Protests tika apmierināts, lieta nonāca Senātā, kas nonāca pie secinājuma, ka tiesas lēmums nav pamatots un tādēļ atceļams, bet lieta nododama jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Senāts lēmumā norādīja, ka prasījuma samazināšana par 80% ir būtisks kreditora interešu aizskārums. Ja kreditoru intereses tiek būtiski aizskartas, tad jābūt objektīvam un saprātīgam pamatojumam, ka pastāv samērīgums starp pielietotiem līdzekļiem un sasniedzamo mērķi.

Neskatoties uz to, jau cita Krīgenas-Jurkānes kolēģe, Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Anita Moļņika, izskatot lietu no jauna, nosprieda, ka 80% samazinājums ir pamatots, lēmumā pat necenšoties rast argumentus, ar kuriem pamatot, kāpēc 80% samazinājums būtu uzskatāms par pamatotu un saprātīgu dzīvokļu pircēju, pārsvarā privātpersonu, interešu ierobežojumu.

„Cilvēkiem, kuri ir iemaksājuši pirmo iemaksu par dzīvokli Sun Republic projektā, tiks atdoti tikai 20% no visas iemaksātās summas, un dzīvokļi tiks pārdoti vēl vienu reizi. Un tā ir izlēmuši tiesneši Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Cik godīgi ir šie tiesneši, un kā intereses viņi pārstāv?” – tā savu sašutumu par īpatno lēmumu pauda Pietiek lasītājs.

Taču lasītāja rīcībā tobrīd vēl nebija informācijas par to, kādas pūles Sun Re.public (tagad tās nosaukums ir S.R.K.) pielikusi, lai tās lieta tiktu izskatīta tieši Jurkāna sievas darbavietā - Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Līdz pat 2009. gada jūnijam tās juridiskā adrese bija Rīgā, Kuģu ielā, taču tad uzņēmums adresi nomainīja uz Ģertrūdes ielu, 2010. gada jūlijā oficiāli pārcēlās uz Brīvības ielu, bet jau divus mēnešus vēlāk – atkal uz Ģertrūdes ielu.

Raugoties no tiesu piekritības, Sun Re.public no Kurzemes rajona tiesas piekritības aizceļoja uz Centra rajona tiesu, līdz beidzot nonāca „laimīgajā” Vidzemes priekšpilsētas tiesā – un, ja 2009. gada maijā uzņēmuma maksātnespējas procesa pieteikums tika noraidīts, tad pēc adreses maiņas 2010. gada rudenī „laimīgā” Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma sākt uzņēmuma ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. Par administratoru, kā minēts, kļuva Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses vīrs, advokāts Jurkāns.

Viņš pats tagad apgalvo, ka nekādas saspēles neesot, - visā esot vainīgi valsts nelielie izmēri: „Tīri statistiski Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir lielākā teritoriālā ziņā. Nav mums tik daudz tiesu. Tādā mazā valstiņā mēs dzīvojam. Runāt var daudz ko, es nevaru to komentēt. Ja ir konkrēti pārmetumi, tad ir kārtība, kādos tos izskatīt!”

Taču šī nav vienīgā šāda veida „sakritība”, kurā iesaistīts gan Jurkāns, gan Vidzemes priekšpilsētas tiesa, gan „nejauša” uzņēmuma adreses maiņa. Līdzīgi ir noticis arī ar SIA Cobold Eksports, - uzņēmums gandrīz 11 gadus bija mitis Rīgā, Ganību dambī, taču 2009. gada 10. novembrī uz mēnesi adresi nomainījis uz Ģertrūdes ielu.

Jau nākamajā dienā pēc uzņēmuma adreses maiņas tajā pašā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ierosināta lieta par uzņēmumam nepieciešamo ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, un par uzņēmuma administratoru jau atkal iecelts šīs tiesas tiesneses vīrs Jurkāns. Jau 12. novembrī „laimīgajā” tiesā pasludināts spriedums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, un apstiprināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

Pietiek ir zināms par vēl vienu uzņēmumu, kura likteņa pārvērtības tāpat liek domāt par advokātu biroja un tiesas „saspēli”. SIA LASCO Investment no 2006. gada līdz 2010. gada aprīlim bija mitusi Elizabetes ielā, taču tad juridisko adresi pēkšņi nomainīja uz Bērzaunes ielu.

Jau tā paša gada rudenī tajā pašā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sekmīgi tika ierosināts uzņēmuma ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, un jau dažas dienas vēlāk notika ĀTAP procesa īstenošanas pasludināšana, pasākumu plāna apstiprināšana un administratora iecelšana – šo amatu ieņēma Jurkāna partneris Olavs Cers.

Cers ilgāku laiku izvairās no atbilžu sniegšanas uz Pietiek jautājumiem, savukārt Jurkāns skaidro, ka „katrā ziņā par šiem procesiem nekādas sūdzības un iebildumi nav bijuši. Cobold Eksporta ĀTAP nesanāca, nodrošinātais kreditors Swedbank bija apmierināts ar maksātnespējas procesu. Sun Republic atguva maksātspēju, ar visiem kreditoriem ĀTAP plānā paredzētajā kārtībā tika veikts norēķins. Abi bija korekti procesi, par kuriem neviens nesūdzējās”. Tiesa, par adrešu maiņu viņš „nevar komentēt”.

Nu Pietiek ir saņēmis Rasnača vadītās Tieslietu ministrijas oficiālo skaidrojumu, kura būtība ir – nekādus pārkāpumus mēs nesaskatām, viss ir godīgi, bet to, kas varbūt arī ir aizdomīgi, mēs ietekmēt nevaram. Publicējam šo izteiksmīgo dokumentu pilnībā:

„Tieslietu ministrijā 2016. gada 18. aprīlī saņemts Jūsu 2016. gada 14. aprīļa iesniegums (TM reģ. Nr. 682-L). kurā lūgts Tieslietu ministriju veikt vai organizēt pārbaudi par internēta vietnē pietiek.com publikācijā „„Sakritību ķēde" liek domāt par tiesas un advokātu biroja „saspēli", Rasnačs izvairīgs” minēto lietu ienākšanas elektroniskās sadales sistēmas korektu izmantošanu un to, vai šajā sadalē nav notikuši pārkāpumi, un informēt Jūs par pārbaudes rezultātiem.

Informējam, ka atbilstoši Iesniegumu likuma 2. panta pirmajai daļai, 3. panta pirmajai daļai un 5. panta pirmajai daļai iestāde privātpersonas sūdzību izskata savas kompetences ietvaros, vadoties pēc tās satura.

Attiecībā uz Jūsu iesniegumā norādītajām sakritībām par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības lietu izskatīšanu ārpuskārtas Jūsu iesniegumā norādītajās lietās, skaidrojam, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 348. panta pirmo daļu (šeit un turpmāk likuma normas redakcijā laikā, kad tika izskatīti SIA „Sun Re.Public", SIA ,.Cobold Eksports" un SIA ,.LASCO Investment" pieteikumi par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu) tiesiskās aizsardzības procesa lietu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā tiesa izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi. I5 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Minētā tiesību norma noteic maksimālo termiņu, kurā jāizskata pieteikums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, taču tas neliedz pieteikumu izskatīt ātrāk.

Turklāt, pārbaudot tiesu informatīvajā sistēmā pieejamos datus par ciliem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses I. Krēvicas tiesvedībā esošajiem pieteikumiem par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu laika periodā, kad viņas tiesvedībā tika nodoti izskatīšanai SIA „Sun Re.Public”, SIA „Cobold Eksports” un SIA „LASCO Investment” pieteikumi, konstatējams, ka citi pieteikumi par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses I. Krēvicas tiesvedībā neatradās.

Savukārt attiecībā uz Jūsu norādi par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas iespējamu sadarbību ar zvērinātu advokātu birojā „O. Cers un J. Jurkāns" praktizējošiem maksātnespējas administratoriem, norādām, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 348.' panta trešo daļu tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, ja pastāv Maksātnespējas likuma 46.1 panta pirmajā daļā minētie nosacījumi. Savukārt saskaņā ar šā paša panta ceturto daļu, lemjot par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, tiesa apstiprina ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, nosaka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu, kā arī vienlaikus ieceļ komercsabiedrības ieteikto administratoru. Informējam, ka, pieņemot lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, tiesa vērtē komercsabiedrības ieteiktā administratora atbilstību Maksātnespējas likuma 13., 20. un 21. panta nosacījumiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums”, likumu „Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību politikas un tiesu administrēšanas) nozarēs un tā veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošina tieslietu ministra tiesību - ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi - realizēšanu. Vienlaikus norādām, ka minētās kompetences ietvaros Tieslietu ministrijai (tieslietu ministram) jāievēro Latvijas Republikas Satversmes 83. pantā, likuma „Par tiesu varu” 1., 10. un 11. pantā nostiprinātais tiesas (tiesnešu) neatkarības princips. Līdz ar to Tieslietu ministrija nav tiesīga izvērtēt tiesas pieņemto nolēmumu pamatotību, tostarp, vai tiesa pareizi ir izvērtējusi komercsabiedrības ieteiktā administratora atbilstību amata veikšanai konkrētajos ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesos.

Administratora iecelšana ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā ir vērtējama kā tiesas spriešana, jo vienīgi tiesa var izvērtēt, vai ir pamats iecelt komercsabiedrības ieteikto administratoru. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija nevar izvērtēt, vai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I. Krēvica ir pamatoti iecēlusi SIA „Sun Re.Public”, SIA „Cobold Eksports” un SIA „LASCO Investment” ieteikto administratoru.

Iesniegumā Jūs norādāt, ka zvērinātu advokātu biroja „O. Cers un J. Jurkāns” partnera J. Jurkāna sieva ir Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I. Krīgena-Jurkāne. Minētais apstāklis, Jūsuprāt, arī varētu būt par pamatu zvērinātu advokātu biroja „O. Cers un J. Jurkāns” un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sadarbībai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa lietās. Norādām, ka konkrētajā gadījumā SIA „Sun Re.Public”, SIA „Cobold Eksports” un SIA „LASCO Investment” pieteikumi par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu tika nodoti tiesneses I. Krēvicas tiesvedībā. Apstāklis, ka zvērināta advokāta sieva ir konkrētas tiesas tiesnese, pats par sevi nerada pamatotas šaubas par citu tiesnešu objektivitāti kādas lietas izskatīšanā, kurā kā viens no lietas dalībniekiem ir šis tiesneses vīrs, un nav pamats uzskatam, ka tiesnesis nav neatkarīgs un objektīvs.

Attiecībā uz Jūsu iesniegumā norādītajiem pārkāpumiem lietās, izskatot SIA „Sun Re.Public”, SIA „Cobold Eksports” un SIA „LASCO Investment” pieteikumus par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, norādām, ka Tieslietu ministrija, realizējot tiesu organizatorisko vadību, minētās funkcijas izpildē nav tiesīga iejaukties tiesas spriešanā pēc būtības, izvērtēt tiesu (tiesnešu) pieņemtos nolēmumus, atcelt tos vai pārvērtēt to, kā tiesa izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus, analizējusi pierādījumus lietā un motivējusi pieņemto nolēmumu. Turklāt saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta otro daļu tiesas nolēmuma atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav iemesls tam, lai sauktu pie atbildības tiesnesi, kas piedalījies tā pieņemšanā, ja vien viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību lietas izskatīšanā.

Vērtējot Jūsu lūgumu veikt vai organizēt pārbaudi par interneta vietnē pietiek.com publikācijā „„Sakritību ķēde” liek domāt par tiesas un advokātu biroja „saspēli”. Rasnačs izvairīgs” minēto lietu ienākšanas elektroniskās sadales sistēmas korektu izmantošanu un to, vai šajā sadalē nav notikuši pārkāpumi, norādām, ka Tieslietu ministrija kompetences ietvaros ir veikusi pārbaudi un konstatējusi, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemto civillietu un pieteikuma sadale tiek veikta automatizēti, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas lietu elektroniskās sadales režīmu, kā to nosaka Tieslietu ministrijas 2011. gada 15. marta noteikumi Nr. 1-2/6 „Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu lietvedības organizēšanas noteikumi”. Ņemot vērā minēto, pārkāpumi lietu sadalē nav konstatēti.”

Dokumenti

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

46
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

FotoVēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā finansējumu sadala un ik gadu saņem visādas zaļas „kabatas” iestādes un organizācijas, piemēram, Medību saimniecības attīstības fonds; Zemnieku federācija; LOSP; LPUF; Zemnieku Saeima. Uzskatām, ka līdzšinējā Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale „savējiem” ir jāizbeidz un jāsāk rūpēties arī par Latvijas reģionos esošajiem lauksaimniekiem un ražotājiem, kuriem nav tiešās piekļuves Republikas laukumam 2.
Lasīt visu...

21

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

FotoPārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.
Lasīt visu...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas...

Foto

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana,...

Foto

Gaļas stulbums

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...