Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija, kas pērn iepirkumu par komunikācijas stratēģijas izstrādi pārtrauca pēc ministra "līgavaiņa skapja" pārvadāšanas skandāla sākuma, tagad izsludinājusi jaunu, līdzīgu iepirkumu. Iepirkuma nolikums gan uzrakstīts diezgan īpatni: pretendentiem tiek piedāvāts nevis sacensties par iespēju izstrādāt komunikācijas stratēģiju, bet gan faktiski to uzrakstīt, lai tad ministrija starp piedāvātajām varētu izvēlēties vienu – vai arī iepirkumu atkal pārtraukt.

Pērnvasar skandāls ap Rasnača „līgavaiņa skapi” lika ministrijai nonākt pie oficiāla secinājuma, ka tās izsludinātā komunikācijas stratēģijas iepirkuma instrukcijā nepieciešami nopietni uzlabojumi, līdz ar ko iepirkums nedēļu pēc „līgavaiņa skapja” skandāla sākuma ir uz nenoteiktu laiku pārtraukts.

Ne pats Rasnačs, ne viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs toreiz nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumiem – vai Tieslietu ministrijas iepirkums par komunikācijas stratēģijas izstrādi ir pārtraukts pēc ministra iniciatīvas vai rīkojuma un vai iepirkuma pārtraukšana ir tieši vai netieši saistīta ar ministra "līgavaiņa skapja" pārvadāšanas skandālu.

Jaunā iepirkuma nosaukums ir „Komunikācijas stratēģijas izstrāde, tajā skaitā vizuālā risinājuma izstrāde publicitātes materiāliem”, un tās ietvaros jau atkal paredzēts apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus „specifiskā atbalsta mērķa projekta “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā”” ietvaros.

Pietiek šodien publicē interesantākos fragmentus no jaunā iepirkuma instrukcijas:

„Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes pārziņā 2014. - 2020. gada plānošanas periodā ir trīs specifiskā atbalsta mērķi:

- 3.4.1. specifiskā atbalsta mērķis “Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai”,

- 9.1.2. specifiskā atbalsta mērķis “Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū”,

- 9.1.3. specifiskā atbalsta mērķis “Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti”, kuru īstenošana plānota līdz 2022. gada 31. decembrim.

2.1. Specifiskā atbalsta mērķa 3.4.1. “Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai” apraksts:

2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotā projekta mērķis ir paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Projektā īstenotie pasākumi nodrošinās visaptverošu tieslietu jomas ieguldījumu investīciju piesaistei Latvijā;

2.1.2. projekta mērķa grupas ir tiesu sistēmas darbinieki un tiesu sistēmai piederīgās personas - tiesneši, tiesu darbinieki, tiesu eksperti, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, kā arī politikas veidotāji un politikas īstenotāji. Starpdisciplināro mācību plānošanā un īstenošanā atbilstoši mācību saturam tiks piesaistīti brīvo juridisko profesiju pārstāvji, šķīrējtiesneši, mediatori, maksātnespējas administratori un citi juridisko jomu profesionāļi, kā arī sociālie partneri un sadarbības partneri, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu;

2.1.3. projektu īsteno Tiesu administrācija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Iekšlietu ministriju, Valsts tiesu ekspertīžu biroju un Augstāko tiesu,

2.1.4. projektā plānotās darbības:

2.1.4.1. profesionālās apmācības, labākās prakses apmaiņas, stažēšanās pasākumi, konferences, semināri un ekspertu diskusijas, lai veicinātu izpratni par jautājumiem, kas ietekmē tiesvedības efektivitāti un kvalitāti, lai veicinātu ātrāku procesu, kā arī stiprinātu kapacitāti un veidotu sistēmas potenciālu, veicinātu ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanas un strīdu izšķiršanas efektivitāti komercdarbības kontekstā, palielinātu uzticēšanos tiesu un tiesībsargājošajām iestādēm,

2.1.4.2. kvalifikācijas celšanas procesā iecerēts piesaistīt vadošās Eiropas profesionālās apmācību iestādes, plaši izmantot modernās tehnoloģijas, nodrošinot tiesvedības procesa efektivitāti, racionalitāti un pieejamību,

2.1.4.3. lai nodrošinātu tiesu prakses vienotību, stiprinātu komersantu paļāvību un uzticību tiesu sistēmai, plānots izstrādāt judikatūras un tiesu prakses apkopojumu, kā arī rokasgrāmatas un vadlīnijas par praksē nozīmīgajiem jautājumiem, kas saistīti ar projekta mērķa sasniegšanu,

2.1.4.4. visaptveroša Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izstrāde, piesaistot ārvalstu ekspertus, kas darbojas starptautiskajās organizācijās;

2.1.5. specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 11 169 393 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums - 9 493 984 EUR un valsts budžeta finansējums - 1 675 409 EUR.

2.2. Specifiskā atbalsta mērķa 9.1.2. “Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” apraksts:

2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotā projekta mērķis ir palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū;

2.2.2. projekta mērķa grupa ir ieslodzītie, bijušie ieslodzītie un ieslodzīto un bijušo ieslodzīto ģimenes;

2.2.3. projektu īsteno Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu un Nodarbinātības valsts aģentūru;

2.2.4. projektā plānotās darbības:

2.2.4.1. integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi ieslodzītajiem,

2.2.4.2. pasākumi ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras plānošanai,

2.2.4.3. specifiski atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto nodarbināšanai,

2.2.4.4. jaunu atbalsta metožu un atbalsta programmu īstenošana bijušajiem ieslodzītajiem,

2.2.4.5. brīvprātīgo darbs ar ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās un bijušajiem ieslodzītajiem sabiedrībā,

2.2.4.6. atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto ģimenēm,

2.2.4.7. pasākumi bijušo ieslodzīto pozitīvo sociālo saišu uzturēšanai (programmu izstrāde, adaptēšana un īstenošana);

2.2.5. specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 175 000 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums - 4 398 750 EUR un valsts budžeta finansējums - 776 250 EUR.

2.3. Specifiskā atbalsta mērķa 9.1.3. “Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti” apraksts:

2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotā projekta mērķis ir paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti;

2.3.2. projekta mērķa grupa ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta un citu iesaistīto institūciju (pašvaldību, biedrību, nodibinājumu, reliģisko organizāciju) darbinieki;

2.3.3. projektu īsteno Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu;

2.3.4. projektā plānotās darbības:

2.3.4.1. resocializācijas programmu pilnveidošana, kas ietver - resocializācijas programmu standarta, t.sk. rokasgrāmatas izstrādi, resocializācijas programmu akreditācijas sistēmas izveidi, pasākumus resocializācijas programmu vadītāju atlasei, apmācību un sertifikāciju, esošo programmu kvalitātes pārbaudi, trūkstošo programmu pielāgošanu vai izstrādi,

2.3.4.2. riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu pilnveidošanu (validitātes izpēte un pilnveidošana) un jaunu specializētu riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu piesaistīšana,

2.3.4.3. atbalsta programmu bijušajiem ieslodzītajiem sertificēšanas sistēmas izveide, tostarp sertificēšanas kritēriju un metodikas izstrāde,

2.3.4.4. mācību sistēmas pilnveidošana, kas ietver - jaunu mācību programmu izstrādi ieslodzījuma vietu darbiniekiem, darbinieku testēšanas metožu ieviešanu, psihometrijas testu ieviešanu un profesionālās kapacitātes stiprināšanu, darbā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem iesaistītā personāla (ieslodzījuma vietu, probācijas darbinieku) apmācības, un vispārīgās ikgadējās apmācības pašvaldību, biedrību un nodibinājumu un reliģisko organizāciju darbiniekiem, kopīgu mācību organizēšana ieslodzījuma vietu un probācijas darbiniekiem,

2.3.4.5. integrētu profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumu ieslodzītajiem, pasākumu ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras attīstīšanai izstrāde,

2.3.4.6. informatīvi un labas prakses popularizēšanas pasākumi stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem;

2.3.5. specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 232 693 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums - 3 597 789 EUR un valsts budžeta finansējums - 634 904 EUR.

3. Komunikācijas stratēģijas izstrādes mērķis

3.1. Virsmērķis - nodrošināt ES fondu publicitāti un informēt sabiedrību par ES fondu līdzekļu izlietojumu.

3.2. Informēt mērķa grupas un sabiedrību kopumā par Tieslietu ministrijas kā Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes īstenotajiem tehniskā atbalsta projektiem un tās pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu projektiem.

3.3. Veicināt projektu atpazīstamību un radīt izpratni par projektu īstenošanas rezultātu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, tostarp:

3.3.1. komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanā;

3.3.2. sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu iekļaušanai darba tirgū;

3.3.3. resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšanā, tādējādi samazinot visus noziedzīgas uzvedības riskus, brīvības atņemšanas soda izpildes laikā un samazinot ar brīvības atņemšanu notiesāto recidīva līmeni (pēc pilna soda termiņa izciešanas un nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem).

4. Komunikācijas stratēģijas mērķa grupas

Komunikācijas stratēģijas mērķa grupas ir nacionālie un reģionālie mediji, tiesu sistēmas un tiesu sistēmai piederīgās personas, ieslodzītie un bijušie ieslodzītie, ieslodzīto un bijušo ieslodzīto ģimenes, specifisko atbalsta mērķu projektu sadarbības institūcijas (Ģenerālprokuratūra, Augstākā tiesa, Iekšlietu ministrija, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts probācijas dienests), tiesu darbinieki, tiesu eksperti, un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, ieslodzījuma vietu amatpersonas un darbinieki, pašvaldību, reliģisko organizāciju un nevalstisko organizāciju darbinieki, tiesu sistēmai piederīgās iestādes, politikas veidotāji, Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 - 70 gadiem.

5. Darba uzdevums

5.1. Pretendentam jāizstrādā viena komunikācijas stratēģija, kas sastāv no trīs sadaļām, aptverot visu trīs specifiskā atbalsta mērķu projektu darbības jomas. Komunikācijas stratēģijai jābūt vērstai uz katru no trim specifiskajiem atbalsta mērķiem (3.4.1., 9.1.2. un 9.1.3.), līdz ar to komunikācijas stratēģijas elementiem un plānotajām komunikācijas aktivitātēm jābūt pielāgotām katram projektam atbilstoši izvirzītajiem komunikācijas mērķiem un definētajām mērķa grupām. Komunikācijas stratēģijā jāiekļauj šāda informācija:

5.1.1. esošās komunikācijas situācijas analīze trīs specifisko atbalsta mērķu projektu darbības jomās, tostarp:

5.1.1.1. sabiedriskās domas noskaidrošana, veicot reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par projektu darbības jomas problemātiskajiem aspektiem komunikācijas kontekstā,

5.1.1.2. sabiedrības viedoklis un faktori, kas to ietekmē attiecībā uz Tieslietu ministrijas pārziņā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem,

5.1.1.3. virzieni, kādos nepieciešama sabiedrības izpratnes veicināšana/sabiedrības attieksmes maiņa;

5.1.2. komunikācijas stratēģijas, tās pamatprincipu un galveno vēstījumu apraksts;

5.1.3. konkrētām mērķa grupām pielāgotu komunikācijas vēstījumu izveide un ieteikumi/konsultācijas vēstījumu nodošanā konkrētajām mērķa grupām, izvēloties atbilstošus komunikācijas kanālus;

5.1.4. ārējās komunikācijas taktisko risinājumu plāns tostarp laika grafiks, norādot aktivitāšu veidu, komunikācijas kanālus un mērķa grupu, uz kuru aktivitāte vērsta (komunikācijas aktivitāšu īstenošana jāparedz līdz 2018. gada 31. decembrim);

5.1.5. sociālo mediju plāna izveide, iespējamā sociālo tīklu komunikācijas aktivitāšu laika grafika izstrāde (līdz 2018. gada 31. decembrim);

5.1.6. iekšējās komunikācijas aktivitāšu plāna izveide un iekšējo komunikācijas aktivitāšu laika grafika izstrāde (līdz 2018. gada 31. decembrim);

5.1.7. krīzes komunikācijas plāna izveide komunikācijai ar dažādām mērķa grupām, tostarp iekšējām;

5.1.8. komunikācijas stratēģijas vizuālā risinājuma (dizaina un maketu) piedāvājums šādiem publicitātes materiāliem - bukletiem, infografikām un biļeteniem iekšējām auditorijām. Izstrādājot vizuālā risinājuma piedāvājumu publicitātes materiāliem, jāņem vērā, ka:

5.1.8.1. plānoti 18 biļeteni, no kuriem 9 - par specifiskā atbalsta mērķa 3.4.1. projektu un 9 - kopīgi par specifisko atbalsta mērķa 9.1.2. un 9.1.3. projektu,

5.1.8.2. kopā plānoti 9 (deviņi) bukleti - viens buklets par specifiskā atbalsta mērķa 3.4.1. projektu, viens buklets par specifiskā atbalsta mērķa 9.1.3. projektu un divi bukleti par specifiskā atbalsta mērķa9.1.2. projektu (viens buklets ieslodzītajiem un viens buklets bijušajiem ieslodzītajiem). Specifiskā atbalsta mērķa 9.1.2. projekta bukletus plānots izdot gan latviešu, gan angļu, gan krievu valodās. Plānots arī viens kopīgs buklets par ES fondu kopējo atbalstu tieslietu sistēmas pilnveidei;

5.1.8.3. plānotas 4 infografikas, no kurām 2 plānotas par specifiskā atbalsta mērķa 3.4.1. projektu un 2 kopīgi par specifisko atbalsta mērķu 9.1.2. un 9.1.3. projektu ietvaros plānotajiem projektiem;

5.1.9. projekta pasākumu ārējām mērķa grupām (mediju pasākumi, informatīvie pasākumi mērķa grupām, konferences) apraksts, iespējamo scenāriju izveide;

5.1.10. projekta pasākumu iekšējam mērķa grupām (informatīvie pasākumi, semināri, diskusijas) apraksts, iespējamo scenāriju izveide.

Izstrādājot komunikācijas stratēģiju, pretendents var izvērtēt, vai stratēģijā iekļaujamo informāciju sagatavot kā atsevišķu dokumentu katram projektam vai apvienot vienā dokumentā atbilstoši projektu darbības jomām.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...