Rasnačam atkal ievajadzējies komunikācijas stratēģiju

Pērnvasar skandāls ap Rasnača „līgavaiņa skapi” lika ministrijai nonākt pie oficiāla secinājuma, ka tās izsludinātā komunikācijas stratēģijas iepirkuma instrukcijā nepieciešami nopietni uzlabojumi, līdz ar ko iepirkums nedēļu pēc „līgavaiņa skapja” skandāla sākuma ir uz nenoteiktu laiku pārtraukts.

Ne pats Rasnačs, ne viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs toreiz nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumiem – vai Tieslietu ministrijas iepirkums par komunikācijas stratēģijas izstrādi ir pārtraukts pēc ministra iniciatīvas vai rīkojuma un vai iepirkuma pārtraukšana ir tieši vai netieši saistīta ar ministra "līgavaiņa skapja" pārvadāšanas skandālu.

Jaunā iepirkuma nosaukums ir „Komunikācijas stratēģijas izstrāde, tajā skaitā vizuālā risinājuma izstrāde publicitātes materiāliem”, un tās ietvaros jau atkal paredzēts apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus „specifiskā atbalsta mērķa projekta “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā”” ietvaros.

Pietiek šodien publicē interesantākos fragmentus no jaunā iepirkuma instrukcijas:

„Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes pārziņā 2014. - 2020. gada plānošanas periodā ir trīs specifiskā atbalsta mērķi:

- 3.4.1. specifiskā atbalsta mērķis “Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai”,

- 9.1.2. specifiskā atbalsta mērķis “Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū”,

- 9.1.3. specifiskā atbalsta mērķis “Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti”, kuru īstenošana plānota līdz 2022. gada 31. decembrim.

2.1. Specifiskā atbalsta mērķa 3.4.1. “Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai” apraksts:

2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotā projekta mērķis ir paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Projektā īstenotie pasākumi nodrošinās visaptverošu tieslietu jomas ieguldījumu investīciju piesaistei Latvijā;

2.1.2. projekta mērķa grupas ir tiesu sistēmas darbinieki un tiesu sistēmai piederīgās personas - tiesneši, tiesu darbinieki, tiesu eksperti, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, kā arī politikas veidotāji un politikas īstenotāji. Starpdisciplināro mācību plānošanā un īstenošanā atbilstoši mācību saturam tiks piesaistīti brīvo juridisko profesiju pārstāvji, šķīrējtiesneši, mediatori, maksātnespējas administratori un citi juridisko jomu profesionāļi, kā arī sociālie partneri un sadarbības partneri, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu;

2.1.3. projektu īsteno Tiesu administrācija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Iekšlietu ministriju, Valsts tiesu ekspertīžu biroju un Augstāko tiesu,

2.1.4. projektā plānotās darbības:

2.1.4.1. profesionālās apmācības, labākās prakses apmaiņas, stažēšanās pasākumi, konferences, semināri un ekspertu diskusijas, lai veicinātu izpratni par jautājumiem, kas ietekmē tiesvedības efektivitāti un kvalitāti, lai veicinātu ātrāku procesu, kā arī stiprinātu kapacitāti un veidotu sistēmas potenciālu, veicinātu ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanas un strīdu izšķiršanas efektivitāti komercdarbības kontekstā, palielinātu uzticēšanos tiesu un tiesībsargājošajām iestādēm,

2.1.4.2. kvalifikācijas celšanas procesā iecerēts piesaistīt vadošās Eiropas profesionālās apmācību iestādes, plaši izmantot modernās tehnoloģijas, nodrošinot tiesvedības procesa efektivitāti, racionalitāti un pieejamību,

2.1.4.3. lai nodrošinātu tiesu prakses vienotību, stiprinātu komersantu paļāvību un uzticību tiesu sistēmai, plānots izstrādāt judikatūras un tiesu prakses apkopojumu, kā arī rokasgrāmatas un vadlīnijas par praksē nozīmīgajiem jautājumiem, kas saistīti ar projekta mērķa sasniegšanu,

2.1.4.4. visaptveroša Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izstrāde, piesaistot ārvalstu ekspertus, kas darbojas starptautiskajās organizācijās;

2.1.5. specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 11 169 393 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums - 9 493 984 EUR un valsts budžeta finansējums - 1 675 409 EUR.

2.2. Specifiskā atbalsta mērķa 9.1.2. “Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” apraksts:

2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotā projekta mērķis ir palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū;

2.2.2. projekta mērķa grupa ir ieslodzītie, bijušie ieslodzītie un ieslodzīto un bijušo ieslodzīto ģimenes;

2.2.3. projektu īsteno Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu un Nodarbinātības valsts aģentūru;

2.2.4. projektā plānotās darbības:

2.2.4.1. integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi ieslodzītajiem,

2.2.4.2. pasākumi ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras plānošanai,

2.2.4.3. specifiski atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto nodarbināšanai,

2.2.4.4. jaunu atbalsta metožu un atbalsta programmu īstenošana bijušajiem ieslodzītajiem,

2.2.4.5. brīvprātīgo darbs ar ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās un bijušajiem ieslodzītajiem sabiedrībā,

2.2.4.6. atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto ģimenēm,

2.2.4.7. pasākumi bijušo ieslodzīto pozitīvo sociālo saišu uzturēšanai (programmu izstrāde, adaptēšana un īstenošana);

2.2.5. specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 175 000 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums - 4 398 750 EUR un valsts budžeta finansējums - 776 250 EUR.

2.3. Specifiskā atbalsta mērķa 9.1.3. “Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti” apraksts:

2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotā projekta mērķis ir paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti;

2.3.2. projekta mērķa grupa ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta un citu iesaistīto institūciju (pašvaldību, biedrību, nodibinājumu, reliģisko organizāciju) darbinieki;

2.3.3. projektu īsteno Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu;

2.3.4. projektā plānotās darbības:

2.3.4.1. resocializācijas programmu pilnveidošana, kas ietver - resocializācijas programmu standarta, t.sk. rokasgrāmatas izstrādi, resocializācijas programmu akreditācijas sistēmas izveidi, pasākumus resocializācijas programmu vadītāju atlasei, apmācību un sertifikāciju, esošo programmu kvalitātes pārbaudi, trūkstošo programmu pielāgošanu vai izstrādi,

2.3.4.2. riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu pilnveidošanu (validitātes izpēte un pilnveidošana) un jaunu specializētu riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu piesaistīšana,

2.3.4.3. atbalsta programmu bijušajiem ieslodzītajiem sertificēšanas sistēmas izveide, tostarp sertificēšanas kritēriju un metodikas izstrāde,

2.3.4.4. mācību sistēmas pilnveidošana, kas ietver - jaunu mācību programmu izstrādi ieslodzījuma vietu darbiniekiem, darbinieku testēšanas metožu ieviešanu, psihometrijas testu ieviešanu un profesionālās kapacitātes stiprināšanu, darbā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem iesaistītā personāla (ieslodzījuma vietu, probācijas darbinieku) apmācības, un vispārīgās ikgadējās apmācības pašvaldību, biedrību un nodibinājumu un reliģisko organizāciju darbiniekiem, kopīgu mācību organizēšana ieslodzījuma vietu un probācijas darbiniekiem,

2.3.4.5. integrētu profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumu ieslodzītajiem, pasākumu ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras attīstīšanai izstrāde,

2.3.4.6. informatīvi un labas prakses popularizēšanas pasākumi stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem;

2.3.5. specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 232 693 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums - 3 597 789 EUR un valsts budžeta finansējums - 634 904 EUR.

3. Komunikācijas stratēģijas izstrādes mērķis

3.1. Virsmērķis - nodrošināt ES fondu publicitāti un informēt sabiedrību par ES fondu līdzekļu izlietojumu.

3.2. Informēt mērķa grupas un sabiedrību kopumā par Tieslietu ministrijas kā Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes īstenotajiem tehniskā atbalsta projektiem un tās pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu projektiem.

3.3. Veicināt projektu atpazīstamību un radīt izpratni par projektu īstenošanas rezultātu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, tostarp:

3.3.1. komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanā;

3.3.2. sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu iekļaušanai darba tirgū;

3.3.3. resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšanā, tādējādi samazinot visus noziedzīgas uzvedības riskus, brīvības atņemšanas soda izpildes laikā un samazinot ar brīvības atņemšanu notiesāto recidīva līmeni (pēc pilna soda termiņa izciešanas un nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem).

4. Komunikācijas stratēģijas mērķa grupas

Komunikācijas stratēģijas mērķa grupas ir nacionālie un reģionālie mediji, tiesu sistēmas un tiesu sistēmai piederīgās personas, ieslodzītie un bijušie ieslodzītie, ieslodzīto un bijušo ieslodzīto ģimenes, specifisko atbalsta mērķu projektu sadarbības institūcijas (Ģenerālprokuratūra, Augstākā tiesa, Iekšlietu ministrija, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts probācijas dienests), tiesu darbinieki, tiesu eksperti, un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, ieslodzījuma vietu amatpersonas un darbinieki, pašvaldību, reliģisko organizāciju un nevalstisko organizāciju darbinieki, tiesu sistēmai piederīgās iestādes, politikas veidotāji, Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 - 70 gadiem.

5. Darba uzdevums

5.1. Pretendentam jāizstrādā viena komunikācijas stratēģija, kas sastāv no trīs sadaļām, aptverot visu trīs specifiskā atbalsta mērķu projektu darbības jomas. Komunikācijas stratēģijai jābūt vērstai uz katru no trim specifiskajiem atbalsta mērķiem (3.4.1., 9.1.2. un 9.1.3.), līdz ar to komunikācijas stratēģijas elementiem un plānotajām komunikācijas aktivitātēm jābūt pielāgotām katram projektam atbilstoši izvirzītajiem komunikācijas mērķiem un definētajām mērķa grupām. Komunikācijas stratēģijā jāiekļauj šāda informācija:

5.1.1. esošās komunikācijas situācijas analīze trīs specifisko atbalsta mērķu projektu darbības jomās, tostarp:

5.1.1.1. sabiedriskās domas noskaidrošana, veicot reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par projektu darbības jomas problemātiskajiem aspektiem komunikācijas kontekstā,

5.1.1.2. sabiedrības viedoklis un faktori, kas to ietekmē attiecībā uz Tieslietu ministrijas pārziņā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem,

5.1.1.3. virzieni, kādos nepieciešama sabiedrības izpratnes veicināšana/sabiedrības attieksmes maiņa;

5.1.2. komunikācijas stratēģijas, tās pamatprincipu un galveno vēstījumu apraksts;

5.1.3. konkrētām mērķa grupām pielāgotu komunikācijas vēstījumu izveide un ieteikumi/konsultācijas vēstījumu nodošanā konkrētajām mērķa grupām, izvēloties atbilstošus komunikācijas kanālus;

5.1.4. ārējās komunikācijas taktisko risinājumu plāns tostarp laika grafiks, norādot aktivitāšu veidu, komunikācijas kanālus un mērķa grupu, uz kuru aktivitāte vērsta (komunikācijas aktivitāšu īstenošana jāparedz līdz 2018. gada 31. decembrim);

5.1.5. sociālo mediju plāna izveide, iespējamā sociālo tīklu komunikācijas aktivitāšu laika grafika izstrāde (līdz 2018. gada 31. decembrim);

5.1.6. iekšējās komunikācijas aktivitāšu plāna izveide un iekšējo komunikācijas aktivitāšu laika grafika izstrāde (līdz 2018. gada 31. decembrim);

5.1.7. krīzes komunikācijas plāna izveide komunikācijai ar dažādām mērķa grupām, tostarp iekšējām;

5.1.8. komunikācijas stratēģijas vizuālā risinājuma (dizaina un maketu) piedāvājums šādiem publicitātes materiāliem - bukletiem, infografikām un biļeteniem iekšējām auditorijām. Izstrādājot vizuālā risinājuma piedāvājumu publicitātes materiāliem, jāņem vērā, ka:

5.1.8.1. plānoti 18 biļeteni, no kuriem 9 - par specifiskā atbalsta mērķa 3.4.1. projektu un 9 - kopīgi par specifisko atbalsta mērķa 9.1.2. un 9.1.3. projektu,

5.1.8.2. kopā plānoti 9 (deviņi) bukleti - viens buklets par specifiskā atbalsta mērķa 3.4.1. projektu, viens buklets par specifiskā atbalsta mērķa 9.1.3. projektu un divi bukleti par specifiskā atbalsta mērķa9.1.2. projektu (viens buklets ieslodzītajiem un viens buklets bijušajiem ieslodzītajiem). Specifiskā atbalsta mērķa 9.1.2. projekta bukletus plānots izdot gan latviešu, gan angļu, gan krievu valodās. Plānots arī viens kopīgs buklets par ES fondu kopējo atbalstu tieslietu sistēmas pilnveidei;

5.1.8.3. plānotas 4 infografikas, no kurām 2 plānotas par specifiskā atbalsta mērķa 3.4.1. projektu un 2 kopīgi par specifisko atbalsta mērķu 9.1.2. un 9.1.3. projektu ietvaros plānotajiem projektiem;

5.1.9. projekta pasākumu ārējām mērķa grupām (mediju pasākumi, informatīvie pasākumi mērķa grupām, konferences) apraksts, iespējamo scenāriju izveide;

5.1.10. projekta pasākumu iekšējam mērķa grupām (informatīvie pasākumi, semināri, diskusijas) apraksts, iespējamo scenāriju izveide.

Izstrādājot komunikācijas stratēģiju, pretendents var izvērtēt, vai stratēģijā iekļaujamo informāciju sagatavot kā atsevišķu dokumentu katram projektam vai apvienot vienā dokumentā atbilstoši projektu darbības jomām.”

Novērtē šo rakstu: