Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

„Read my lips”: gudrona Zebrenē nebūs!

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
23.02.2017.
Komentāri (10)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Inčukalna piesārņojuma dīķi ir padarīti par kārtējo krāšņo ilustrāciju valsts pārvaldes mazspējai un mazgribai. Rodas uzstājīgs iespaids: sagandētās teritorijas attīrīšana Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – drīzāk gan tagadējam ministram Kasparam Gerhardam – ir tikai iegansts „parotaļāties” ar šim nolūkam piešķirtajiem valsts budžeta un ES fondu līdzekļiem.

Mani māc smagas aizdomas, ka pēc dažiem mēnešiem mēs varam saskarties ar ļoti dīvainiem risinājumiem „ekonomijas vārdā”, lai aizvāktu no Inčukalna piesārņojumu, ko ērtības labad sauc par „gudronu”* (tālāk tekstā jau bez pēdiņām, arī ērtības labad).

Ir jārēķinās ar iespēju, ka sārņus neturpinās operatīvi un neatgriezeniski iznīcināt speciālā kurtuvē. Gudrona sadedzināšanas izmaksas ministrijā un tai padotajā Valsts vides dienestā (VVD) šķiet „pārāk” lielas. Tāpēc sarunu procedūra (konkurss) par Inčukalna dīķu sanāciju vairs neparedz priekšroku pretendentam, kas apņemas sārņus dedzināt.

Iespējams, turpmāk gudronu pārvedīs uz īpaši aprīkotu vietu „pagaidu uzglabāšanai”, kamēr tiek rasts lēts risinājums sārņu galīgai utilizācijai – vai arī sabiedriskā doma samierinās, ka indīgās vielas tur paliks.

Šādam ļoti iespējamam manevram „ideāli piemērotas” vietas atrodas Dobeles novadā: Latvijā vienīgais bīstamo atkritumu poligons Zebrene (ko apsaimnieko valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, LVĢMC) un Gardenes bīstamo atkritumu novietne. To no iepriekšminētā valsts uzņēmuma iznomā vides sakopšanā specializējusies AS BAO.

Šī firma ir pieteikusies sanēt Inčukalna dīķus (kopā ar līdzīgu uzņēmumu Eko Osta), un tai jau ir pieredze gudrona utilizācijā. Abām vietām ir A kategorijas atļauja bīstamu atkritumu uzglabāšanai, taču Gardene to saņēma pavisam nesen.

To, ka gudrons novietnē netiks glabāts, BAO pārstāvji Gardenes ciemata iedzīvotājiem svēti solīja pērnajā novembrī, kad sabiedriskajā apspriešanā tika spriests par tās darbībai piešķiramo A kategoriju. Tā ir pagaidu glabātuve, kurā nogādātais piesārņojums tiek gatavots utilizācijai citur, speciālās pārstrādes vietās. Turklāt sārņu apjomiem, ko jāizsmeļ gudrona dīķos, visticamāk, Gardenes objektā nemaz nebūtu vietas.

Tāpat iespējamai gudrona apglabāšanai nebūtu lietderīgi kaut kur citur Latvijā veidot pilnīgi jaunu bīstamo atkritumu poligonu. Tas neuzbēgami nozīmētu gan ilgas birokrātiskās procedūras, gan attiecīgās teritorijas iedzīvotāju skaļus protestus. Savukārt zebrenieši jau šķiet apraduši un samierinājušies ar dzīvošanu blakām bīstamo atkritumu uzkrātuvei.

Atbildot uz maniem jautājumiem, LVĢMC paskaidroja, ka nav informēts par iespējamiem plāniem uzglabāt Inčukalna gudronu bīstamo atkritumu poligonā Zebrene. Turklāt šādam nolūkam tas nav paredzēts (šeit ir poligonā uzglabāt atļauto atkritumu saraksts, skatiet dokumenta 73.-81.lpp.)

Tāpat arī Vides pārraudzības valsts biroja direktors man rakstiski paskaidroja: iestādes rīcībā nav informācijas, ka Inčukalna sanācijas projekta risinājumi paredzētu gudrona apglabāšanu bīstamo atkritumu poligonā Zebrene, un šāds projekta risinājums vērtēšanai (kā izmaiņas iepriekš vērtētajā paredzētajā darbībā) birojā nav bijis pieteikts.

VPVB vadītājs gan piebilda, ka likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pieļauj iepriekš akceptētās darbībās apsvērt izmaiņas. Tomēr „katrā šādā gadījumā Valsts vides dienestam (VVD) ir jāvērtē, vai nav atkārtoti jālemj par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepieciešamību, ņemot vērā to, vai izmaiņas nevar būt saistītas ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.”

VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova, kura ir galvenā atbildīgā par Inčukalna piesārņojuma likvidēšanu, publiski apgalvoja, ka Zebrenē gudrons noglabāts netiks. To viņa pērnā gada 6.decembra Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēdē solīja ZZS deputātam un vides aizsardzības speciālistam Askoldam Kļaviņam.

Deputāta interese bija saistīta ar LTV raidījumā De Facto minēto iespēju, ka Inčukalna piesārņojums var tikt uzglabāts Latvijā. Savukārt Dienas Biznesa žurnālistiem, kuri aprakstīja gudrona dīķu gaidāmo nākotni plašā 1. februāra publikācijā, viņa šādu solījumu vairs nedeva. Iespējams, tas netika prasīts.

Kad vērsos VVD, vaicājot par gudronu Zebrenē, man tika atgādināts Koļegovas dotais solījums. Taču tika piezīmēts, ka „gadījumā, ja pretendenta piedāvātais sanācijas darbu tehnoloģiskais risinājums ietvers kaut vai daļēju ekskavētā sērskābā gudrona materiāla apglabāšanu bīstamo atkritumu poligonos, pretendentam būs jāparedz šī materiāla pārstrāde, lai nodrošinātu apglabājamā materiāla atbilstību bīstamo atkritumu poligona darbības regulējošo normatīvu aktu prasībām”.

Lasot autoritatīvās atbildes, es ik pa brīdim pat sajūtos kā Neticīgais Toms, kurš grābstās gar augšāmcēlušos Pestītāju un viņa brūcēm. Taču politizētā skribenta intuīcija turpina kurbulēt aizdomas: te ir gaidāms Read my lips** recidīvs.

Latvijas sabiedrība dzīvo pārliecība, ka Inčukalna piesārņojums tiks aizvākts un pilnībā iznīcināts videi (pietiekami) drošos apstākļos. Tieši tā dīķos iepriekš veica sanācijas darbus – izsmeltais gudrons tika sagatavots transportēšanai un neatgriezeniskai utilizēšanai, lai tiktu sadedzināts speciālā kurtuvē.

Ja/kad sabiedrība uzzinās, ka problēmas galīgs atrisinājums tiek aizstāts ar „taupīgāku” variantu, paredzot gudrona gadiem vai gadu desmitiem ilgu uzglabāšanu kaut kur Latvijā, tas izraisīs pilnīgi pamatotu neapmierinātību un pat sašutumu. Jo īpaši cilvēkos ar izteiktu vai sakāpinātu patriotisko stāju.

Tāpēc Nacionālajai apvienībai, domājot par drīzo Saeimas vēlēšanu kampaņu, vajadzētu jau laikus izvērtēt riskus, ko var radīt Gerharda „ekonomiskā” kaprīze.

Ir pagājis jau pusotrs gads, kopš gudrona smelšana un utilizācija tika pilnībā pārtraukta. Manuprāt, tā bija birokrātiska ministra politiskās gribas/kaprīzes izpausme, īstenota steidzīgi, brutāli un klaji voluntāri.

Protams, tādu lēmumu noteica partejisku intrigu loģika. Līguma laušana ar SIA Skonto būve bija gluži vai neizbēgama. Visiem uzņēmējiem un potenciāliem partiju sponsoriem tika uzrādīts, kā tiek „sodīta” firma, kas bija atbalstījusi „nepareizo” un no politikas skatuves nostumto veidojumu Par labu Latviju.

Gerhardam bija vienalga, ka pirms tam sabiedrība tika uzstājīgi biedēta: no dīķiem indīgās vielas sūcas pazemē, apdraudot gruntsūdeņus un Gauju. It kā viņa griba uzliktu šīm sūcēm un citam postam nepārvaramu veto.

Ir pagājis jau gads, kopš tika izsludināta VVD organizētā sarunu procedūra ar iespējamajiem sanācijas turpinātājiem. Izraudzītais pretendents būšot zināms ap Jāņiem, varbūt jau maijā. Taču, kā paziņoja Gerhards, darbus tur plānots sākt vien nākamgad.

Diemžēl Latvija savus simtos valstssvētkus joprojām sagaidīs ar šo riebīgo augoni uz savas miesas – visu projektu ir paredzēts pabeigt tikai 2023. gada nogalē.

(Iespējams, piesārņojuma attīrīšanu Inčukalnā var pasteidzināt Rail Baltic trases iezīmēšana. Kā man skaidroja Edmunds Kance, Vides aizsardzības kluba valdes loceklis un šī novada iedzīvotājs, sanētā teritorija ļautu dzelzceļa līniju koriģēt tā, lai mazinātos konflikti ar zemes īpašniekiem.)

Iepriekšējā Nacionālās apvienības ministra Romāna Naudiņa pilnvaru laikā Inčukalna dīķu attīrīšana noritēja „garlaicīgi” – samērā raiti un bez īpaša sabiedrības satraukuma. Drīzāk nostiprinot pārliecību par drīzu un pilnīgu atbrīvošanos no šī padomjlaiku „pieminekļa”. Līdz ministru nomaiņai nekādu pretenziju pret toreizējiem sanācijas darbu veicējiem – Skonto Būvi un vācu uzņēmums MUEG – nebija arī VVD, visa pasākuma organizētājam.

Romāns Naudiņš pat apgalvoja, ka visi nepieciešamie darbi būs padarīti jau 2015. gadā. Protams, kā drīz izrādījās (praksē atklājoties, ka piesārņojuma apjoms būtiski pārsniedz VVD pieteikto), tā bija pārsteidzīga prognoze. Taču, visticamāk, ja VVD 2015. gada augustā nebūtu pēkšņi lauzis līgumu ar sanētājiem, Inčukalna indes dīķi jau būtu pagātne.

Gudrona neatgriezeniskā likvidēšanā galvenais klupšanas akmens ir tehniskās un finansiālās problēmas. Patlaban vienīgais praktiskais un drošais utilizācijas veids Inčukalnā smeltajam bīstamo vielu „kokteilim” ir sadedzināšana augstā temperatūrā.

Latvijā (un visā Baltijā) ir tikai viena iekārta, kas spēj neatgriezeniski un videi pietiekami nekaitīgi iznīcināt gudronu. Tā ir cementa klinkera apdedzināšanas krāsns Brocēnos. Citas dedzinātavas spēj, piemēram, utilizēt medicīniskos atkritumus, bet ne tik bīstamus sārņus.

Taču apjomi, ko tur var nokurināt, lai nekaitētu Cemex pamatnodarbei, ir niecīgi – salīdzinājumā ar Inčukalna dīķu krājumiem. Turklāt tiek izteikti ļoti atšķirīgi viedokļi par to, cik lietderīgs kurināmais ir gudrons – no ļoti optimistiskiem (ļauj ietaupīt dabasgāzi) līdz ļoti pesimistiskiem (ja sārņi sagandēs krāsni, Brocēnos izraisīsies sociālā katastrofa).

Cemex nevar operatīvi nokurināt visu no dīķiem izsmelto gudronu, tāpēc to – apstrādātu, samaisītu ar sadzīves atkritumiem – sanētājiem nācās vest uz specializētu dedzinātavu Vācijā. Kā aprakstīts manis jau piesauktajā Db 1. februāra numurā, uz turieni tiek vests gudrons arī no citām ES dalībvalstīm, kurām nav savu specializēto krāšņu.

Tas sadārdzināja (kopā ar negaidīti lielajiem piesārņojuma apjomiem) sanācijas darbus, un tāpēc VVD un Skonto Būve konfliktē par to, kā ir tulkojams abu noslēgtais līgums par gudrona vākšanu un iznīcināšanu: vai valsts maksā par noteikta daudzuma pārstrādi – vai par visa dīķos atrodamā piesārņojuma likvidēšanu.

Lai mazinātu sanācijas darbu izmaksas, iekļautos tiem atvēlētajos līdzekļos (24-26 miljoni eiro) un gūtu peļņu, darbu veicējam ir jāatsakās no gudrona ātras iznīcināšanas. Tāpēc Inčukalnā izsmeltos sārņus var turpat sagatavot transportēšanai un sadedzināšanai, lai pēc tam ilgstoši uzglabātu poligonā, iespējams, labākajā gadījumā lēnām nokurinot tos Cemex krāsnī.

Kā man skaidroja Edmunds Kance un VAK viceprezidente Elita Kalniņa (esmu viņiem pateicību parādā par manis koncentrēto izglītošanu gudrona problēmā!), starp vides aizsardzības speciālistiem un entuziastiem netrūkst atkritumu dedzināšanas idejisku pretinieku. Kaut vai tāpēc, ka ar jaunu tehnoloģiju palīdzību indīgos atkritumus, iespējams, kaut kad var pārstrādāt noderīgās izejvielās.

Tāpēc, ja/kad būs tāda vajadzība, gudrona apglabāšanu var aizstāvēt sabiedrībā pietiekami autoritatīvi un akadēmiskiem tituliem apveltīti cilvēki. Tiesa, viņu argumentācija plašai publikai izklausītos diezgan ekstrēmi.

VVD uzsver, ka iespēja savākto gudronu kaut kur uzglabāt bija iekļauta jau 2009.gadā rīkotā konkursa nolikumā. Taču toreiz priekšroka tika dota pretendentam, kas piedāvāja veikt atkritumu „enerģētisko utilizāciju”. Tagad vienādās pozīcijās ir nostādīts gan tas, kas sola gudronu dedzināt, gan tas, kas izvēlas sārņus apglabāt (skatiet pielikumā ievietotās sarunu procedūras nolikuma 33.punktu).

Te man ir pilnībā jāpiekrīt advokātam Viktoram Tihonovam (viņš pārstāv Skonto būvi tiesā ar valsti par lauzto līgumu), kurš vairākkārt ir norādījis uz zīmīgajām izmaiņām prasībās: pats VVD veicina iesniegt „ekonomisku” sanācijas piedāvājumu.

Šķiet, te ir arī atbilde uz jautājumu, kāpēc tagadējos sarunu procedūras pretendentus vairs nesatrauc „kaķis maisā”, kas kļuva par klupšanas akmeni Skonto būvei – joprojām īsti nezināmais piesārņojuma apjoms Inčukalna dīķos. Tas vairs nešķiet tik būtiski, ja atkritumus varēs noglabāt.

To, cik ļoti VVD ir apsēsts ar pārprastu ekonomiju (šķiet, ne pēc savas gribas, bet pakļaujoties ministram), spilgti apliecina tagadējais skandāls: gudrona dīķu apsardze tiek uzticēta firmai ar nodokļu parādiem.

Arī 2015. gada augustā/septembrī, kad VVD centās padzīt Skonto būvi no objekta, par valsts naudu tika nolīgts tieši šis šaubīgais „kantoris” (toties, cik dzirdēju, ar pareizu partejisko aizmuguri), kas pat neiedrošinājās nopietni saķerties ar būvfirmas apsargiem.

Vēl vairāk – kad Koļegova toreiz rīkoja dīķu teritorijā preses konferenci, viņas algotie „varoņi”, uzvedoties kā 90. gadu tipāži treniņbiksēs, veidoja žurnālistu skatam vairāk nekā kolorītu fonu, uz kura VVD ģenerāldirektore pauda deklaratīvu apņēmību ātri ieviest kārtību un turpināt sanāciju.

Toreiz (3.09.2015) šādi aprakstīju savus iespaidus laikrakstā Liesma: „Valsts iestādes nolīgtā apsardzes firma RD Consult, kurai vajadzēja pilnībā kontrolēt teritoriju, acīmredzami nebija pat pūlējusies to [būvfirmas palikšanu objektā] nepieļaut.

Vēl vairāk, pāris tā dēvētie apsargi – privātdrēbēs tērpušies garlaikoti brašuļi – turpat klaji smīnot noraudzījās visā notiekošajā un klienta bezpalīdzībā. Pat neaizdomājoties, ka uzrāda masu medijiem to, cik nelietderīgi ir tērēta nodokļu maksātāju nauda, VVD šādus dīkdieņus algojot.”

Šīs spilgtās atmiņas mani brīdina: saistībā ar gudronu mēs tiešām varam piedzīvot zilus brīnumus.

Gerhards un Koļegova jau ir dziļi iestiguši Inčukalna gudronā. Abi vairs ne redz, ne vēlas atpakaļceļu. Tāpēc man gribas cerēt, ka viņus no šīs apsēstības izglābs Zebrenes pagasta un visa Dobeles novada iedzīvotāji, arī municipālvara – vienkārši nepieļaujot šādu „ekonomisku” risinājumu. Mana e-sarakste ar domes izpilddirektoru Agri Vilku liecina, ka pašvaldība modri seko līdzi tam, kas notiek abās bīstamo atkritumu glabātuvēs.

Protams, tādēļ sanācijas darbi atkal nobremzēsies, to finālam attālinoties vēl par pāris gadiem.

Atļaušos retranslēt ieteikumu VARAM un VVD, kurā ar mani padalījās Vides aizsardzības kluba aktīvisti: neskopojieties, ieguldiet gudrona dīķu sanācijā tik daudz naudas, cik ir nepieciešams tiešām kvalitatīvai sakopšanai – beigās atklāties, ka tieši tas būs vislētāk!

--------------------

* Inčukalna piesārņojuma pamatu veido sērskābais gudrons – jēlnaftas pārstrādes blakusprodukts, kas rodas parfimērijas un medicīnisko eļļu ražošanā un uz dīķiem tika vests no Rīgas Naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas. Taču sanācijas darbos radušās problēmas nostiprināja ekspertu pārliecību, ka piesārņojumu veido dažādu nezināmu bīstamo un kodīgu vielu kokteilis – tādēļ apzīmējums „gudrons” ir tikai eifēmisks vienkāršojums.

NB! Šajā tekstā Inčukalna dīķu problēma ir pilnīgi apzināti shematizēta un vienkāršota. Nebūtu lietderīgi jau tā pārāk garajā rakstā izklāstīto intrigu „norakt” daudzās tehniskajās un finansiālajās detaļās, kas „uzpūstu” tekstu bakalaura darba apjomā.

** Read my lips: no new taxes ("lasiet no manām lūpām: nekādu jaunu nodokļu") – bēdīgi slavens Džorža Buša-tēva priekšvēlēšanu solījums, viņam 1988. gadā kandidējot uz ASV prezidenta amatu. Kampaņā tas izsauca aplausus, bet vēlāk kļuva par Buša lāstu, jo valsts budžeta deficīts un Kongress piespieda viņu apņemšanos pārkāpt.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

32
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Latvija ir atguvusi neatkarību?

FotoBarikāžu laiks 1991.gada janvārī deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. 1991. gada 3. marta aptaujā piedalījās 87,6% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku nobalsoja 73,7%, bet pret – 24,7% iedzīvotāju. Tā rezultātā 1991. gada 18. martā Dānijas valdība parakstīja protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, apstiprinot Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti, pagaidām gan neatjaunojot oficiālas diplomātiskās attiecības.
Lasīt visu...

21

Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādes nepieļaušanu

FotoBiedrībai "Ikšķiles novada uzņēmēju biedrība" tapis zināms, ka uz Ikšķiles novada domes aprīļa sēdi tiek gatavots jautājums par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādi par nesamērīgi augstu pirkuma maksu EUR 325 100 apmērā.
Lasīt visu...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

Vēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda...

Foto

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

Nesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar...

Foto

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai...

Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...