Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut arī Valda Dombrovska (Vienotība) valdības pērn 27.decembrī pieņemtais lēmums par valstij piederošās, no Parex izdalītās tā sauktās labās bankas Citadele pārdošanas atlikšanu līdz šā gada rudenim oficiāli tika skaidrots ar „eirozonā neatbilstošo tirgus situāciju”, Pietiek zināms, ka patiesie šī valdības lēmuma iemesli bijuši citi. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Dombrovska valdība lēmumu par Citadeles pārdošanas atlikšanu pieņēmusi, jo pērn decembrī bijis skaidrs, ka par vienīgo reālo šīs valstij piederošās bankas pircēju varētu kļūt zviedru Swedbank. Tomēr, ņemot vērā, ka ap Swedbank decembra vidū Latvijā tika radīta milzīga ažiotāža un bankas klienti no tās masveidā izņēma naudu, valdība izšķīrusies lēmumu par Citadeles pārdošanu atlikt.

Turklāt noprotams arī, ka provizoriskā cena, ko par Citadeles iegādi piedāvājusi Swedbank, nav atbildusi valdības neformāli nospraustajam mērķim par Citadeles pārdošanu saņemt vismaz 120 – 130 miljonus latu.

Šāda Citadeles cena tiek saistīta ar valdības un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ieguldījumiem Citadeles kapitālā, kas kopumā veido 103 miljonus latu. Ņemot vērā bankas kapitālā ieguldīto naudu, kā arī Valsts kases bankā izvietotos depozītus un cenu, kādu valsts maksājusi par Parex glābšanu, Dombrovska valdība esot nospraudusi mērķi Citadeli pārdot par cenu, kas ir vidēji par 20–30% lielāka nekā valsts un ERAB līdz šim veiktie ieguldījumi bankas kapitālā.

Parex restrukturizāciju un no tās izrietošo Citadeles pārdošanu organizēja valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) sadarbībā ar konsultantu, starptautisko investīciju banku Nomura International.

Kopumā Citadeles pārdošanas „īsajā” sarakstā pērn oktobrī, kad noslēdzās bankas pirkšanas piedāvājumu apliecinājumu iesniegšana, tika iekļauti pieci potenciālie investori, kuriem tika piedāvāts veikt bankas padziļinātu izpēti.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošās ziņas, bez Swedbank potenciālo Citadeles investoru vidū pērn rudenī bijusi vēlāk krahu cietusī, ar Krievijas miljardieri Vladimiru Antonovu saistītā Lietuvas banka Snoras. Pārējie trīs „īsā saraksta” pretendenti, starp kuriem bijuši arī investori no Krievijas, neesot raisījuši pārliecību par reālu spēju un interesi iegādāties Citadeli.

Novembrī pēc Snoras un ar to saistītās Latvijas Krājbankas kraha valdībai bijis skaidrs, ka faktiski vienīgais reālais Citadeles pircējs ir zviedru Swedbank. Novembra beigās valdība pat bijusi gatava izšķirties par labu Citadeles pārdošanas procesa turpināšanai, tomēr šo nodomu kardināli mainījusi decembra vidū radītā ažiotāža ap Swedbank, kad iedzīvotāji stājas garās rindās pie bankas automātiem, lai izņemtu naudu. Tas mainījis valdības nostāju par Citadeles pārdošanu, un konsultants Nomura operatīvi esot sagatavojis priekšlikumu par Citadeles pārdošanas atlikšanu līdz šā gada rudenim.

Jau rakstīts, ka līdz ar valdībā pērnā gada nogalē lemto Citadeles pārdošana jāatsāk vēlākais 2012.gada rudenī. Par to, ka „nav citu variantu, ir obligāti jāpārdod”, pāris dienas pēc valdības lēmuma par Citadeles pārdošanas atlikšanu pērnā gada beigās izteicās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Par to, ka, „kamēr Citadele atrodas valsts īpašumā, tās vērtība tikai samazinās neatkarīgi no ekonomiskās situācijas”, medijos izteicies arī ar valdību saistītais konsultants, investīciju bankas IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Banka Citadele tika izveidota 2010.gada 30.jūnijā, kad tika pabeigts valsts glābtās Parex sadalīšanas process. Lielākais Citadeles īpašnieks ar 75% mīnus vienu akciju ir PA, savukārt 25% plus viena akcija atrodas ERAB īpašumā.

Par savulaik miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās Parex bankas glābšanu 2008.gada novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Parex glābšana raisījusi daudz jautājumu par šī valdības lēmumu pamatotību. Valsts budžetam tieši un netieši Parex glābšana izmaksājusi vairāk nekā 1 miljardu latu.

Netiek izslēgts, ka saistībā ar valdības īstenoto Parex glābšanu abiem bijušajiem bankas īpašniekiem nāksies rēķināties ar apsūdzību uzrādīšanu kriminālprocesā, ko saistībā ar viņu ieguldījumiem Parex aizvien šķetina Ģenerālprokuratūra. Visticamākais, vēlākais, šovasar prokuratūra plāno pabeigt izmeklēšanu kriminālprocesā par Parex subordinētā kapitāla izcelsmi, Kargina un Krasovicka darbībām.

Kriminālprocess par Parex subordinētā kapitāla izcelsmi Ģenerālprokuratūrā tika sākts 2010.gada vasarā. Tā pamatā ir banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegums, kurā bija norādīts uz aizdomīgiem darījumiem, kurus saistībā ar Parex kapitālu īstenojuši abi bijušie bankas īpašnieki vai viņu radinieki.

Novērtē šo rakstu:

15
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...