Iesaki rakstu: 
Kāpēc tika atlaista 10. Saeima? Ne jau tādēļ, ka tajā būtu vairāk nezinošu, neprasmīgu vai aprobežotu deputātu kā iepriekšējās. 10. Saeimas atlaišanas iemesls ir morālas dabas. Cilvēkiem bija apnicis, ka sola vienu, bet balso citādi, ka īstenoti tiek nevis atklātās diskusijās pieņemti lēmumi, bet slepenās sarunās panāktas vienošanās.
Kas ir V. Zatlera popularitātes cēlonis? Tā ir cerība. Cilvēki cer atjaunot to, kas pēdējo 20 gadu laikā ir pamests novārtā. Proti, godprātīgu, taisnīgu un caurskatāmu politiku. Politiku, kas balstīta vērtībās, turklāt nevis vārdos, bet darbos.
Mani personiski uzrunāja V. Zatlera kunga izvirzītais vērtību skatījums tikšanās laikā ar 16 nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Valsts politikas pamatā, viņš teica, ir ģimene ar bērniem. Tam seko atbildība. Tad principi jeb tikumi, kā izturamies cits pret citu un savu valsti. Domāju, ka šo principu pamatā ir cieņa pret cilvēku un arī katram pret sevi.
Viens no pirmajiem soļiem, kas sabiedrībai sperams šajā virzienā, ir: atjaunot normālu politisko kultūru Latvijā. Tas cita starpā nozīmē izolēt no politiskās darbības cilvēkus, kuri ir apsūdzēti smagos noziegumos. Cienīsim sevi un savu valsti. Vienkārši nesarunāsimies un nesadarbosimies ar viņiem. Ja esi apsūdzēts – tiesājies un tikai tad, kad ir attaisnojošs spriedums, – atgriezies politikā!
Daudzās demokrātiskās valstīs pie mazākās šaubu ēnas vai skandāla politiķis atkāpjas no sava amata pats. Turpretī Latvijā ar tādiem auklējas, diskutē un rada sava veida atpazīstamības oreolu. Jaunajai paaudzei šāda situācija nodod vēstījumu, ka galvenais ir būt masu mediju uzmanības centrā. Nav svarīgi, cik amorāla ir rīcība.
Ja nevar uzreiz notiesāt pēc likuma, tad morālam vērtējumam it kā nav nozīmes. Šāda tendence ir bīstama, un tas pazemo ikvienu pilsoni. Ir jāattīra politiskā vide no slepenām vienošanām, intrigām, meliem un liekulības. Taču šo nesaudzīga morālā prasīguma principu būs jāattiecina pašiem pret sevi: katram deputātam vai partijas valdes loceklim, katram partijas biedram, katrai partijai, arī katram vēlētājam pret sevi. Un tas jau ir daudz grūtāk. Taču, ja to nedarīsim, tad velta ir bijusi 10. Saeimas atlaišana un jaunu partiju dibināšana.
Nemānīsim sevi – nebūs tā, ka 11. Saeimā atjās uz balta zirga ideāli politiķi un uz burvju mājiena visas problēmas atrisināsies. Mēs visi esam cilvēki, tātad ar trūkumiem. Tādi būs arī 11. Saeimas deputātiem. Svarīgi ir nevis cerēt uz ideāliem cilvēkiem (tādu tikpat kā nav), bet gan radīt sistēmu, lai vājus un uzticību zaudējušus deputātus varētu atsaukt, lai Saeima visu laiku „justu pakausī tautas elpu”. Kā tas ir bijis pēdējā laikā, pēc 28. maija lēmuma, kad pēkšņi tik raiti sāka pieņemt likumus. Šādām pārmaiņām jānāk arī ierēdniecības darbā. Deputātu atsaucamība – valsts līmenī, ierēdniecības līmenī – darba līgumi uz laiku un pāratestācija.
Valsts pārvaldē ir jāiesaista sabiedrība. Arī profesionālās nevalstiskās organizācijas. Var piekrist sociologa R. Ķīļa domām, ka daudzviet iespējama valsts līdzekļu sabiedriska pārvaldība. Izglītības jomā, piemēram, šāds precedents jau ir bijis: Izglītības inovācijas fonds, kuru diemžēl steigā likvidēja krīzes histēriskajā gaisotnē. (sk. rakstu „Būt vai nebūt inovācijām izglītībā” – pietiek.com: http://www.pietiek.com/raksti/but_vai_nebut__inovacijam_izglitiba!)
Nākamais solis vērtību un principu iedzīvināšanā ir precīza, pārdomāta un izdiskutēta reformu secība, kas ved uz noteiktu mērķi, proti, kvalitatīvu situācijas uzlabojumu. Ir nepieciešams pragmatisks skatījums. Bez specifiskām diskutablām nostādnēm, kas varētu šķelt sabiedrību pēc tautiskās, reliģiskās vai sociālās piederības. Tādai jākļūst arī jaunajai politikai. Tai jābūt vērstai uz maksimāli plašu – vēlams, visu – Latvijas pilsoņu problēmu risināšanu, ne tikai bagāto, bet arī nabago, ne tikai pilsētnieku, bet arī laucinieku, gan jauno, gan arī veco, gan latviešu, gan citu tautību pilsoņu.
Mēs joprojām vēl esam krīzes ēnā, taču mums ir jāplāno tālāk valsts politika tā, lai šādas krīzes vairs neatkārtotos. 300 000 iedzīvotāju „pazušana” (daudzi no tiem devušies ekonomiskā trimdā uz ārzemēm), korupcija un valsts nozagšanas draudi liecina, ka iepriekšējo gadu politika ir būtiski jāpārskata. Iespējams, ka tuvojas ekonomiskās domāšanas paradigmu maiņa visas pasaules līmenī. Turpmāk ir nepieciešama līdzsvarota attīstība – bez nepamatotiem ekonomiskajiem „burbuļiem”, bez krīzēm, bez stagnācijas vai bezatbildīgas ļaušanās tirgus spekulāciju stihijai. Turklāt politikā jāņem vērā visi tie izaicinājumi, ko izvirza 21. gadsimts: būt mobilākiem, radošākiem, gudrākiem.
Taču gudrība nozīmē apzināties arī savas saknes, senču mantojumu. Latvijas valsti vieno ne tikai latviešu valoda, bet arī kopīga kultūras un vēstures pieredze, gadsimtos izkristalizējušās vērtības un tradīcijas, kas ir jānosargā globalizācijas bieži vien agresīvā spiediena apstākļos.
Ir jāatjauno demogrāfiskais līdzsvars. Ir jāatjauno ticība valsts varai. Ir jāatjauno katra cilvēka motivācija rīkoties godprātīgi un atbildīgi. Ir jāatjauno saskaņa starp kopienām. Radošums un atvērtība jaunajam ir jālīdzsvaro ar gadsimtos pārbaudītām morāles vērtībām, ko pēdējos gados bijām ignorējuši.
Par Latvijas atjaunotni!
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
