Regulators tomēr ieslēdz zaļo gaismu jaunajiem Latvenergo tarifiem
B. Rulle16.02.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai arī vēl vakar nebija skaidra vērtējuma tam, vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinās vai tomēr noraidīs jaunos monopolista Latvenergo tarifus, trešdien regulatora padome tos tomēr apstiprināja. Latvenergo trešdien SPRK padomei bija sniedzis visu papildus pieprasīto informāciju, līdz ar to jaunais tarifu projekts atbildis normatīvajos aktos noteiktajai metodikai, un regulatoram neesot bijis iemesla to noraidīt.
Līdz ar SPRK padomes apstiprinājumu kritiski vērtētie jaunie Latvenergo tarifi stāties spēkā no 1.aprīļa, saskaņā ar tiem vairāk būs jāmaksā mājsaimniecībām, kuras mēnesī tērē vairāk par 100 kilovatstundām elektroenerģijas. No 101 kilovatstundas Latvenergo tarifs būs par 30% dārgāks un veidos 10,74 santīmi par kilovatstundu, līdzšinējo 8,25 santīmu par kilovatstundu vietā.
Jaunās tarifu izmaiņas kritizētas gan par būtisko kāpumu, gan par to, ka patēriņš līdz 100 kilovatstundām ir salīdzinoši ļoti neliels. Latvenergo norādījis, ka tarifu kāpums neskars sociāli mazāk aizsargātos, taču arī tas tiek apšaubīts.
Jau vairāk nekā nedēļu pirms SPRK lēmumu Latvenergo medijos sāka jauno tarifu reklāmas kampaņu, skaidrojot, ka lielāko daļu mazturīgo iedzīvotāju tarifu kāpums neskars. Pietiek ziņoja, ka šo kampaņu īsteno sabiedrisko attiecību firma Repute, kas saistīta ar ekonomikas ministra Arta Kampara pārstāvēto partiju apvienību Vienotība. Repute pēdējā gada laikā tikusi pie līgumiem ar diviem Vienotības pārstāvētā Kampara vadītās Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošiem uzņēmumiem un iestādēm. Repute pērn vasarā bija iesaistīta Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidošanā un tas licis uzdot jautājumu, vai valsts pasūtījumi netiek izmantoti partijas reklāmas kampaņas veidotāju atalgošanai. Gan Repute līdzīpašnieki (pastarpināti starp tiem ir Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Ainārs Ščipčinskis), gan ministrs kategoriski noliedz, ka līgumi noslēgti, pateicoties politiskam lobijam.
Tikmēr neoficiāli izskan, ka Repute veidotā Latvenergo jauno tarifu kampaņa ir vairāk saistīta ar Kampara spalvu spodrināšanu, lai ministru parādītu kā personu, kas rūpējas par sociāli mazāk aizsargātājiem, nevis, lai izskaidrotu jauno Latvenergo tarifu piedāvājumu.
Vairāku avotu vērtējumā vēl otrdien tika uzsvērts, ka SRPK padomes lēmums par to, vai apstiprināt vai tomēr noraidīt jaunos Latvenergo tarifus, lielā mērā būšot atkarīgs no tā, kādu papildus informāciju par jaunu tarifu piedāvājumu sniegs Latvenergo. Proti, kā uzņēmums spēs pamatot, kāpēc tiem, kas mēnesī patērē līdz 100 kilovatstundām elektroenerģijas, tarifs nemainās, bet pārējiem aug par aptuveni 30%.
Regulatora padome patlaban strādā nepilnā - trīs (no pieciem) - padomes locekļu sastāvā. SPRK padomes lēmums nozīmē, ka par jauno Latvenergo tarifu apstiprināšanu nobalsojuši visi trīs locekļi - Kampara publiski kritizētais Ivars Zariņš, ar Tautas partiju saistītais Edvīns Karnītis un ar ZZS saistītais Gints Zeltiņš.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
