Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1819 eiro un 13 centu – šādu summu no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas izmaksās labklājības ministra Jāņa Reira došanās uz Riodežaneiro, lai tur Paralimpiskajās spēlēs sniegtu Latvijas sportistiem - tiem pašiem, kuru vienotu tērpu apmaksai Latvijas valstij neatradās finansējuma - un delegācijai kopumā tik ļoti nepieciešamo valsts pārstāvja palīdzību.

„Labklājības ministrs uz Riodežaneiro dosies, atsaucoties Latvijas Paralimpiskās komitejas uzaicinājumam atbalstīt Latvijas delegāciju svētku atklāšanā un mūsu sportistu startus,” – šādu informāciju sniedz Labklājības ministrija, izvairoties no skaidras atbildes uz Pietiek jautājumu – kāds ir pamatojums un nepieciešamība šādam braucienam.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas skaidrojumu Latvijas valsts vēl ietaupīšot, jo „Riodežaneiro ministrs uzturēsies divas dienas, šīs izmaksas sedz organizatori”. Tikai aviobiļetes ekonomiskajā klasē par 1819 eiro tiekot apmaksātas no Labklājības ministrijas komandējumu budžeta, savukārt dienas naudu, apdrošināšanu utml. ministrija vienkārši nepiemin.

Šā gada maijā Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte NRA ar nožēlu atzina, ka mūsu paraolimpieši, tostarp vairākkārtējs paraolimpiskais čempions Aigars Apinis un paraolimpiskās ratiņpaukošanas pasaules ranga līdere Poļina Rožkova, uz Riodežaneiro dosies bez Latviju simbolizējošiem un vienotiem komandas tērpiem, jo tādi nav bijuši nedz pasūtīti, nedz pašūti. Tikai pēcāk, pateicoties privātai iniciatīvai, tērpi tika nodrošināti.

Šis Vienotības pārstāvja Reira „paralimpiskais tūrisms” vēl ir salīdzinoši lēts, salīdzinot ar citiem spilgtiem aizvadīto gadu „polittūrisma” gadījumiem. Tā, piemēram, pērn ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un vairāku citu Ārlietu ministrijas darbinieku vizīte uz trim Latvijas pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai ne visai būtiskām valstīm - Austrāliju, Jaunzēlandi un Fidži – izmaksāja vairāk nekā 82 tūkstošus eiro.

Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvei, kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei tikai lidmašīnas biļetes uz Austrāliju un atpakaļ vien 2012. gada nogalē izmaksāja vairāk nekā 3000 eiro, kam klāt vēl bija jāpieskaita īpatni izvēlētu viesnīcu izmaksas.

Taču kopumā „politiskais tūrisms” Latvijas politiķu vidū ir iecienīts jau kopš deviņdesmitajiem gadiem – par to atgādina šis nelielais fragments no grāmatas Mūsu vēsture: 1985 – 2005:

„Ap 1995. gadu termins „politiskais tūrisms” jau bija vispārzināms, un tāpat bija zināmi arī galvenie Saeimas „polittūristi”, kuru tops gan laiku pa laikam mainījās. Tā 1995. gada sākumā uzskaitīti pirmrindnieki bija A. Krastiņš (iztērēti vairāk nekā 13 tūkstoši dolāru), A. Gorbunovs (11 tūkstoši), Māris Budovskis un Juris Sinka (attiecīgi 8 un 6 tūkstoši). 1996. gadā centīgāko Saeimas ceļotāju saraksts jau bija nedaudz cits: priekšgalā ar 12 komandējumiem bija Ivars Ķezbers, ar 11 braucieniem sekoja A. Endziņš un A. Panteļējevs, bet ar desmit – J. Sinka, Edvīns Inkēns un Imants Daudišs. Savukārt saraksts „pa partijām” izskatījās tā: 12 Latvijas ceļa frakcijas deputāti devušies 74 komandējumos, 15 Saimnieka deputāti – 51, 11 Tēvzemei un Brīvībai deputāti – 44, 7 Tautas kustības Latvijai deputāti – 20 komandējumos. Iemīļotāko valstu vidū līderes savukārt bija Francija un Lielbritānija, bet kopumā 1996. gadā no 100 Saeimas deputātiem 280 ārzemju braucienos (t.i. komandējumos) bija pabijuši 77.

Tiesa, jau deviņdesmito gadu vidū skanēja arī publiskas apņemšanās „politisko tūrismu” ierobežot un taupīt, taupīt, taupīt valsts līdzekļus. Tā, piemēram, 1996. gada sākumā A. Šķēles preses sekretārs gan paziņoja, ka valdība dzīvošot taupīgāk un esot plānots komandējumos doties iespējami mazāk. Savukārt gadu vēlāk Saeimas vadība deklarēja, ka esot plānots ierobežot parlamenta deputātu komandējumu apjomu, samazinot 27 parlamentāro sadarbības grupu braucienus, stingrāk pieprasot atskaites par komandējumiem un padarot tās detalizētākas. Tikmēr realitātē... realitātē braucieni kļuva tikai dārgāki, apmeklējamās zemes – eksotiskākas, bet komandējumu iemesli – aizvien nepārliecinošāki.

Par vishrestomātiskāko piemēru parūpējās Zemnieku savienības pārstāvis Aivars Berķis, kurš 1995. gada pavasarī kopā ar J. Sinku Kanāriju salās pabija Rietumeiropas savienības asamblejas rīkotā kolokvijā par kosmosa iekarošanas tēmu: tā vietā, lai vismaz vēlāk izteiktu nožēlu par ne visai lietderīgi iztērēto valsts naudu, deputāts medijiem aizgūtnēm stāstīja par krāšņajiem dabas skatiem, kas bijuši redzami no lidmašīnas, un vēl iesaistījās diskusijā ar šādu laika pavadīšanu kritizējušo Dienas biznesa galveno redaktoru Juri Paideru – tas, lūk, lai labāk domājot par savas avīzes vadīšanu.

Taču „politiskā tūrisma” piemēru pietika arī bez A. Berķa. Tajā pašā 1995. gadā Valsts prezidenta padomnieks Dainis Turlais ar ģimeni par valsts naudu – 3303 latiem – aizbrauca uz Londonu un atpakaļ. Jau gadu vēlāk Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta priekšnieks Aldis Lieljuksis un vēl piecas ministrijas amatpersonas par aptuveni 9000 latu apmeklēja Jaunzēlandi. Tajā pašā 1996. gadā tobrīdējā iekšlietu ministra D. Turlā braucienu uz Atlantas olimpiādi apmaksāja Latvijas Volejbola federācija, kā valdības pārstāvji paskatīties uz lielo sporta notikumu brauca premjera biedrs Z. Čevers un izglītības un zinātnes ministrs M. Grīnblats, par Valsts prezidenta kancelejas naudu – G. Ulmanis („Veselas ministru čupas brauc uz olimpiādi, lai tur pagrozītos,” tobrīd komentēja deputāts Juris Vidiņš).

Nekas būtisks nemainījās arī nākamajos gados. Finanšu ministrs Ivars Godmanis 1999. gadā devās uz Čīli un Venecuēlu un, lai gan sākumā medijiem bija solījis pats apmaksāt brauciena izdevumus, pēcāk izdomāja, ka tā nu nebūs vis – un rezultātā Finanšu ministrija par 1866 latiem dabūja apmaksāt ministra aviobiļetes, savukārt sabiedrība tā arī neuzzināja, ko tad īsti ministrs eksotiskajās zemēs darījis Latvijas labā (oficiālais skaidrojums bija – „šis jautājums šobrīd nav tik aktuāls, lai par to sniegtu sīku informāciju”). Gadu vēlāk deputātiem Rihardam Pīkam, Ingrīdai Ūdrei, Jurim Dobelim, Rišardam Labanovskim un Aleksandram Bartaševičam nācās paciest mediju kritiku, apcerot, kā tautas kalpi kopā ar dzīvesbiedriem tālajā Indonēzijas galvaspilsētā Džakartā par vairāk nekā 10 tūkstošiem latu valsts naudas apgūst cīņu pret militāriem apvērsumiem. Vēl pēc gada atklājās, ka Rīgas domes priekšsēdētājs G. Bojārs pats sevi nosūtījis komandējumā uz Taizemes galvaspilsētu Bangkoku, lai tur piedalītos Pasaules kausa boulingā pasākumos.

Ar valsts naudu tautas kalpu braucienu kāres piepildīšanai gan vienalga bija par maz, tāpēc jau pašā deviņdesmito gadu sākumā deputāti, bet vēl biežāk ministri un citi izpildvaras pārstāvji sāka meklēt papildavotus komandējuma izmaksu segšanai. 1995. gadā izrādījās, ka 1992. gadā lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers no ārējās tirdzniecības apvienības LATA ārzemju braucienam saņēmis 2500 dolāru, un arī tas bija tikai sākums: Rīgas domnieki labprāt pabraukājās uz ārzemēm par uzņemošo kompāniju līdzekļiem (do­mes Sa­tik­smes un Trans­por­ta lie­tu ko­mi­te­jas priekšsēdē­tājam Guntim Pilsumam taisnojoties: „Es svē­ti bi­ju pār­lie­ci­nāts, ka, brau­cot par Sain­co Tra­fi­co lī­dzekļiem, mēs tau­pām nodokļu mak­sā­tā­ju nau­du...”), satiksmes ministrs Vilis Krištopans veselu virkni ārvalstu galvaspilsētu (Londonu, Helsinkus, Maskavu, Tallinu, Berlīni un Minsku) apmeklēja par Ventspils ostas pārvaldes līdzekļiem, bet aizsardzības ministrs Ģirts Kristovskis, kurš savulaik nebija smādējis uz ārzemēm doties pat kā dzīvesbiedres – aktrises Ilzes Rūdolfas teātra trupas dalībnieks, neko sliktu nesaskatīja kāda ārvalstu militāra uzņēmuma apmaksātā braucienā.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...