Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nerimstot lasītāju interesei, esam sameklējuši vēl vienu komjaunieša Jāņa Reira interviju - šoreiz no izdevuma Liesma tai pašā 1987. gadā, kad viņš kā Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas komjaunatnes sekretāra vietnieks ideoloģijas jautājumos bija devies uz Vissavienības komjaunatnes kongresu Maskavā. Savukārt, lai visiem atgādinātu, ar ko virpotājs-komjaunietis atšķīrās no īstajiem komunistiem - "kažoka pārmetējiem", rīt publicēsim tieši šai tēmai veltīto nodaļu no trīssējumu grāmatas Mūsu vēsture: 1985-2005.

NEATKĀPJOTIES!

• VAI TAD NAV TĪRI IZDEVĪGI, KA KĀDS KAUT KO NEATĻAUJ! • TURĒSIM ĪKŠĶI PAR PATSTĀVĪBAS EKSPERIMENTU! • KO ANALFABĒTS iesāks AR «APSLĒPTO MANTU»! • KURS IR GARANTĒJIS, KA VIENMĒR BŪS INTERESANTI?! • TRENĒSIM MUGURKAULUS!

Ārēji nekas tā kā nebūtu mainījies. Tāpat kā pirms brauciena uz Maskavu VĻKJS XX kongresa delegāts JĀNIS REIRS strādā Rīgas elektromehāniskajā rūpnīcā un zog ģimenei lielāko daļu vakaru, sēdēdams lekcijās LVU Ekonomikas fakultātē. No augstām tribīnēm teikto, lielos mērogos plānoto, solīto un prasīto dzīve ielikusi konkrētības rāmī. — Tagad gan es itin labi saprotu, ka uz Maskavu braucu ar tādām domām un arī problēmām, vismaz attiecībā uz komjaunatni, kā vairums delegātu. Tie paši «mirušo dvēseļu», finansiālās patstāvības, aktivitātes jautājumi taču ir aktuāli ne tikai mūsu rūpnīcā. Un par to visu kongresā runāja daudz — gan VĻKJS CX pirmais sekretārs Miroņenko, gan pārējie. Es, protams, īpaši ausījos tad, kad runas un disku sijas skāra ražošanu.

— Komjaunatnes pirmorganizācija ražošanas uzņēmumā . .. Acīmredzot, un to jutām arī kongresā, pastāv daudz un atšķirīgi viedokļi par tās ietekmes sfēras robežām, pienākumiem, attiecībām ar administrāciju. Viens ir skaidrs — aktīvāk, būtiskāk pie dalīties tieši ražošanas attīstībā! Tomēr katrā konkrētā gadījumā ik uz soļa jūtama nenoteiktība, gana vēl formālisma ...

— Domāju, ka galvenais — jāvairās no dubultgrāmatvedības veidošanas, no atbildīgu personu profesionālā darbalauka aizstāšanas ar komjauniešu diletantiskajiem pūliņiem. Nelaime tā, ka mēs gan drīz neko nenovedam līdz galam. Un tad čīkstam par neiejūtīgu administrāciju, objektīviem apstākļiem. Protams, nākas atdurties pret neiejūtību, pret «apstākļiem», bet tā ir tikai puspatiesība. Vai tad nav tīri izdevīgi, ka kāds kaut ko neļauj? Attaisno jums pašu kūtrumam rokā! Piemēram, sociālistiskā sacensība. Mūsu rūpnīcā tāda tiešām starp cehu komjaunatnes organizācijām ir noorganizēta. Izvirzām un prēmējam labāko jauno strādnieku, inženiertehnisko darbinieku, komjaunatnes ceha organizāciju un komjaunatnes starmeti, un arodbiedrība mūs katru ceturksni atbalsta materiāli, gadā tā kopīgā summa apmēram 900 rubļu sanāk. Bet atkal — vērtējot, piemēram, kura organizācija labāka, ir jāsalīdzina 20—30 rādītāji. Tas jau ir absurds, kā tika atzīts arī kongresā. Labāk izvēlēties 3—4 pamatrādītājus, bet pavisam konkrētus. Diemžēl daudzās organizācijās, kurās es pabiju pēc kongresa, nav vispār nekādas sacensības. Tikai žēlošanās, ka materiāli neviens neatbalsta, utt. Bet naudu arī neviens uz paplātes klāt nenesīs! Ne arodbiedrība, ne kāds cits, ja paši uzstājīgi neprasīs. 

— Te nu ir vēl viens absurds. Lai papildus atalgotu cilvēkus, kuri devuši visjūtamāko materiālo ieguldījumu kopīgā darbā, nauda jāizlūdzas no arodbiedrības, it kā uzņēmumos nebūtu citumate riālās stimulēšanas avotu, kurus izmantot tieši tagad paveras nesalīdzināmi plašākas iespējas nekā agrāk. Prasīšana (lasi — visai pazemīga lūgšana) no citiem, šķiet, patstāvību diez kā neveicina!

— Ne jau velti kongresā vēlreiz un vēlreiz runāja par pirmorganizāciju kā visa pamatu. Tajā strīdas, tur pieņem vai nepieņem lēmumus, tur beigu beigās par tiem atbild. Labāk teikt — vajadzētu atbildēt! Jo pagaidām . . . Kad pieņēma jaunos Statūtus, jutos ļoti sarūgtināts, ka tajos nekas nav teikts par pirmorganizācijas finansiālo patstāvību. Nu, domāju, parunājām, un atkal — nekā . . . Bet pēc kongresa tomēr jutām — daudz kas no ieteikumiem tomēr ņemts vērā. Mūsu valstī tagad 58 komjaunatnes pirmorganizācijas atver savu rēķinu bankās, pēc saviem ieskatiem un uz savu atbildību rīkojas ar piesaistītajiem līdzekļiem. Mana rūpnīca nav šajā skaitā, bet es, protams, gribu, lai būtu. Un tāpēc arī turu īkšķi par šo eksperimentu. Padomājiet vien: ja mūsējie — kaut 200 cilvēki — iziet sestdienas talkā, tad vismaz 700 rubļus nopelna! Bet guļ tā naudiņa kā aprakta bagātība un tai virsū — priekšrakstu smagais bluķis. Kaut arī neguļ, bet mums nav ne jausmas, kādā rajona pasākumā vai akcijā, vai kampaņā, vai kur citur tā izmantota.

— Droši vien nepietiek tikai atrakt «bagātību». Grūtākais sākas tad, kad jādomā, kā to izlietot...

— Tā gan, un to, ka šajā ziņā mums būs daudz problēmu, visasāk izjutu, kad delegāti ciemojās Sakaru līdzekļu ministrijā. Bijām izstādē, kur redzēju jaunāko sadzīves atskaņotājaparatūru. Lāzeratskaņotāji, mikromagnetofoni, paaugstinātas klases kasešu magnetofoni. Jāteic, tā gan jau ir pasaules radiobūves šodiena, bet mums diemžēl tikai rītdiena vai vismaz rīta cēliens. Man patika, kā ministrs Pervišins un viņa viefnieki atbildēja uz delegātu jautājumiem: zinoši, godīgi, bez situācijas izskaistināšanas. Manuprāt, diez vai kādus 3—4 gadus atpakaļ tāda saruna būtu izveidojusies. Diemžēl pēc visa ministrijā redzētā un dzirdētā man radās arī tāds secinājums, ka jaunatnē valda šausmīga ekonomiskās domāšanas atpalicība, nezināšana, pat pilnīgs analfabētisms. Viena delegāte, piemēram, vaicāja — kādēļ jūs (t. i., ministrija) neceļat mūsu uzņēmumam bērnudārzu? Ministra vietnieks atbild — finansiālos līdzekļus varam piešķirt kaut vai tūlīt, taču vai jūsu uzņēmumam ir darbuzņēmējs, kas gatavs uzņemties celtniecību? Meitene apsēdās un izskatījās par tādu atbildi ārkārtīgi apvainota. Un ne jau tikai viņa ministrijai pārmeta nedošanu, necelšanu, neuzlabošanu. Cilvēkiem brīžam pietrūkst elementāras sajēgas — kas tā tāda pašfinansēšanās sistēma, saimnieciskais aprēķins. Vispār neorientēšanās ekonomikā rada daudz problēmu. Darbojas ķēdīte: nezināšana—aizdomas—aizvainojums. Tas, ko teikšu turpmāk, varbūt skanēs kā ieinteresētas personas viedoklis (Jānis Reirs ir uzņēmuma komjauniešu sekretāra vietnieks ideoloģijas jautājumos. — D, T.), bet tomēr — uzskatu, ka jauniešiem, vismaz strādājošajiem, viens no optimālākajiem variantiem, kā palīdzēt pašiem sev, ir komjauniešu politiskās mācības. Gaužamies par to, ka mācībās esot neinteresanti, kam tas viss vajadzīgs utt. Bet kurš tad to sevišķo interesantumu ir visās lietās un vietās garantējis? Manuprāt, no tā jau visas mūsu nelaimes ceļas, ka visur meklējam izklaidējošo. Mūsu uzņēmumā šajā jomā nav nekāds spožais stāvoklis. Propagandistu trūkst, nevienam nav karstas vēlēšanās darīt šo nepateicīgo darbu — lai sagatavotu normālu lekciju, jāpatērē daudz enerģijas un laika, bet rezultātā auditorijā sēž daži cilvēki. Mēs šogad eksperimenta veidā mēģinājām strādāt pēc principa — kopā strādājam, kopā mācāmies. Tātad nodarbības bija kopā ar vecākajiem kolēģiem, komunistiem. Kaut kādā ziņā jau tas attaisnojās — disciplīna labāka, tāpat propagandisti labāk gatavojušies. Tomēr sarunās ar citu organizāciju sekretāriem redzu, ka pārsvaru ņem viedoklis, ka jaunie šiem vajag savas mācības, savu sarunu par savām problēmām. Katrā ziņā ir skaidrs, ka šābrīža situācija nevienu apmierināt nevar.

— Pamatos piekrītot tevis teiktajam, atļaušos tomēr piebilst — manuprāt, visam, ko darām, ir Jābūt interesantam! Nejauksim nopietnu darbu un mācības ar izklaidēšanos, bet kuram gan vajadzīgas garlaicīgas politmācības, lai cik svarīgas lietas tur pārrunātu. Tāpat neviens neatcerēsies un jēgas būs visai maz.

— Lai arī kā nebūtu, mūsu attieksmi pret visu pamatā veido ikdienas darbs, tās tikumiskās normas, ko tur vērojam un ielāgojam. Es, protams, varu runāt rikai pats par sevi. Tātad — strādāju kompleksajā brigādē. Ar saviem 25 gadiem esmu tajā visjaunākais. Tas kādam var izklausīties arī pēc fantazēšanas, bet mēs patiešām vienmēr esam nodrošināti ar darbu, dīkstāvju nav. Strādājam, atalgojumu saņemam pēc galarezultāta.

Agrāk bija tāds oficiāli noteikts rādītājs —- brāķa procents. Ja plānā bija paredzēts saražot 50 tūkstošus adatturētāju, tad ražojām kādus 57 tūkstošus, tā sakot, pār plecu uz to brāķa procentu atpakaļ raugoties. Tagad šāda glābēja vairāk nav. Brāķis nedrīkst būt, un ja ir, tad cieš paša kabata. To es tagad pavisam labi saprotu — kongress nevienam normālam cilvēkam, kurš patiešām kaut ko grib izdarīt, dzīvi nav padarījis ne vieglāku, ne vienkāršāku. Viss ir atkarīgs no personiskā mugur kaula stiprības. Tāpat katra sava doma būs jāmāk aizstāvēt. Es, piemēram, galvenās briesmas saskatu joprojām stiprajā ieradumā daudz ko mūsu dzīvē vērtēt, nevis pēc būtības, bet «pēc iesaiņojuma pa zīmēm», pēc noformējuma. To, piemēram, sajutu ļoti personīgi, nesen kursadarbu aizstāvot. Dabiski, ka man tas nebija tik glīti noformēts, tik kaligrāfiskā rokrakstā uzrakstīts kā kādai meitiņai pēc vidus skolas. Viņai šādām* lietām neapšaubāmi paliek vairāk laika nekā man, joņojot no vienas aizņemtības otrā. Mēs gan varētu diskutēt, kurš labāk pārzina problēmu: es — praktiķis, kuram šī problēma ir dzīva ikdiena, vai viņa — tīra teorētiķe. Par mani nebūtu liela bēda, bet diemžēl šī konfekšpapīrīša attieksme pastāv daudz nopietnākās lietās. Vispār ir godīgi jāatzīstas — kongress lika mainīt priekšstatus, tagad apziņā notiek tāda kā pretstatu cīņa. Sākumā man tomēr bija idealizēta iedoma, ka nu visi vadošie darbinieki atbildēs uz visiem jautā jumiem un līdzšinējās problēmas tad būs atrisinātas. Pēc tam es sapratu, ka pārāk daudz un pārāk viegli gribu — katram no 5000 delegātiem taču nevar iedot recepti, kā dzīvot tālāk. Jāteic gan, ka pie šī slēdziena nācu ātri —- jau kongresa otrajā dienā, pēc Mihaila Gorbačova uzstāšanās. Bet zem apziņa ir stipra — tā gaidīt gaida receptes un paragrāfus, drošus kā glābšanas riņķus, ik sīkumā. Bet ir maģistrālie, globālie virzieni. Vietējas nozīmes ceļi, stigas un takas — pašu ziņā. Kamēr to sapratīsim...

Dokumenti

Foto

Novērtē šo rakstu:

52
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

FotoVēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā finansējumu sadala un ik gadu saņem visādas zaļas „kabatas” iestādes un organizācijas, piemēram, Medību saimniecības attīstības fonds; Zemnieku federācija; LOSP; LPUF; Zemnieku Saeima. Uzskatām, ka līdzšinējā Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale „savējiem” ir jāizbeidz un jāsāk rūpēties arī par Latvijas reģionos esošajiem lauksaimniekiem un ražotājiem, kuriem nav tiešās piekļuves Republikas laukumam 2.
Lasīt visu...

21

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

FotoPārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.
Lasīt visu...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas...

Foto

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana,...

Foto

Gaļas stulbums

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...