"Reizēm to darīju zem divsimt divdesmit" - spilgtākie Einara Repšes izteikumi no jaunās grāmatas
PIETIEK04.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Ziniet, teikšu tā - esmu grēcīgs. Esmu ļoti cilvēcīgs. Droši vien neviens no šiem grēkiem man nav gājis secen, es to apzinos un pie tā mērķtiecīgi strādāju," - šādi partijas Latvijas attīstībai vadītājs Einars Repše laikrakstam Diena komentējis nule iznākušo grāmatu Grābeklis, gan nepaskaidrojot, pie kā tieši notiek viņa mērķtiecīgais darbs. Tikmēr Pietiek apkopojis krāšņākos un izteiksmīgākos citātus no jaunās grāmatas - gan paša tās galvenā varoņa, gan citu cilvēku domugraudus.
Enerģiski mēģināts - tas jau ir pa pusei darīts.
Einars Repše
Kad vēlāk kopīgiem spēkiem ar traktora palīdzību bijām aizgādājuši džipu uz mājām un dzērām tēju, Einars visu laiku centās saprast, ko viņš izdarījis nepareizi, kāpēc džips apgāzies. Minēju, varbūt vajag uztaisīt atkārtotu eksperimentu, uz ko viņš atbildēja, ka tieši par to tagad domājot.
Santa Anča
Šaubos, ka kāds politiķis vai kāds cits notikumu vērtētājs pirms sešiem - astoņiem gadiem domāja, ka tik ātri morāliski degradēsies, pagrims daudzi Atmodas laika aktīvisti, kas toreiz kvēli solījās strādāt tautas vairākuma un latviskas Latvijas labā, ka viņus pilnīgi pārņems varaskāre un alkatība.
Eduards Berklavs
Tie ir cilvēki, kuru prātu aptumšojusi misijas apziņa un kuriem mērķa sasniegšanai derīgi visi līdzekļi. Viņiem šķiet - tie ir nekļūdīgi un jebkura viņu rīcība jau iepriekš ir augstākas varas attaisnota. Citādi domājošie viņu acīs ir nelieši un kā tādi - izolējami.
Ēriks Jēkabsons
Jau sešu gadu vecumā Jelgavas mājā pats sāku skrūvēt un labot elektroinstalāciju. Ja kāds slēdzis bija sabojājies, skrūvēju to vaļā, centos izprast, kāpēc tas nestrādā, un salabot. Un ne vienmēr tas notika, izskrūvējot drošinātājus, reizēm to darīju zem divsimt divdesmit.
Einars Repše, Santa, 2004. gada novembris
Lidojumam nederīgai lidmašīnai ar nekompetentu pilotu nekad nedrīkst ļaut pacelties gaisā.
Einars Repše, uzruna Stokholmas vispārējās jurisdikcijas tiesā
Sajūtas ir interesantas, pat burvīgas. Ja kāds grib pārliecināties, lai pamēģina izkāpt pa 9. stāva logu, pieturēties pie balkona un pakarāties ārpusē kādu brīdi. Agrāk es nevarētu pa balkona ārpusi pastaigāties, tagad es to varu.
Einars Repše, Rīgas Laiks, 2001. gads
Viņa politiskās gleznas aprises pagaidām saskatīt grūti, zināma tikai cena.
Egīls Zirnis, Ināra Egle, Diena, 2001. gada 1. decembrī
Vadīt valsti ar 600 latu algu nav iespējams. Ar šādu algu pat normālu uzvalku nevar nopirkt.
Einars Repše
Zināt, kas ir ozolkoks? Ciets, ar izteikti lielām porām. Grūti apstrādājams. Restaurējot ozolkoka mēbeles poras, kurās bijusi krāsa, katra jāizkasa ar adatu. Restauratora stāsts: bļ..., mēs tam Repšem uztaisījām izcilu ozolkoka galdu, tumši brūnu. Aizvedām. Pēc nedēļas - neder! Vajag melnu. Beicējam, lakojam, aizvedam. Pēc nedēļas - nē! Tomēr labāk tumši brūns! Kasām ar adatām melno no porām, banka maksā... Repše gandarīts.
Portāla Pietiek lasītājs APP, 31.10.2010. 23:43
Varbūt nemāciet mani, kā ieviest politikā atklātību!
Einars Repše, LTV, 2014. gada 29. aprīlī
Nu, bet kā var nesolīt? Kā var nesolīt pensionāriem cilvēka cienīgu dzīvi un saprātīgu pensiju? Kā var nesolīt veselības aprūpē viņiem absolūti nepieciešamo naudu? Kā var nesolīt zemniekiem atbalstu viņu konkurētspējas nodrošināšanai?
Einars Repše
Viņš dzīvo savā pilnīgi personīgā pasaulē. Viņam nav nekādas nojēgas, kas notiek ārpus. Viņš var uzstāties tā kaismīgi, ar labām oratora spējām un visu pārējo. Bet ir cilvēki, kas ir partija, tur tas [Dans] Titavs, tie, kas lietas kruķī, kārto. Viņi ir ciniski pateikuši, ka viņiem interesē tikai kādas septiņas, deviņas balsis, lai būtu viņiem zelta akcija, ar ko tirgoties. Neinteresē tur nevienam valsts!
Inguna Sudraba, TV3
- Es gribu uzdot jautājumu tādam vīrietim ar daudzām mīļotajām sievietēm.
- Piedod, man ir tikai viena sirdsmīļotā. Un vienmēr ir bijusi tikai viena sirdsmīļotā.
- Par mīlestību mūža garumā...
- Esmu dzirdējis, ka tas ir iespējams. Un ceru, ka ar mani arī tā šobrīd notiek.
- Bet kāpēc tu mīļotās meitenes izvēlies gados jaunas?
- Man patīk jaunība. Arī mani draugi ir jauni. Es labāk saprotos ar jauniem cilvēkiem.
Einars Repše, Santa, 2004. gada novembris
- Kādai jābūt sievietei, lai iekarotu tavu sirdi?
- (Ļoti ilgs klusums.) Ļauj man uz šo jautājumu atbildēt, ka sievietes ir tik valdzinošas, gudras un daiļas...
- Mani neapmierina šī atbilde...
- Es neesmu gatavs analizēt konkrētas jūtas, tās nepakļaujas analīzei. Viens, kas noteikti, - viņai jābūt drosmīgai.
Einars Repše, Santa, 2004. gada novembris
Tikšanās laikā premjeram lūdza arī izskaidrot bieži skandēto par politiskās atbildības uzņemšanos, uz ko Einars Repše sparīgi atrauca: "Ai, ziniet, tas īstenībā neko nenozīmē." Zāles reakcija uz šo atbildi izpaudās aplausos.
Ināra Egle, Diena, 2003. gada 8. februārī
Nu, mums ar amatpersonām ir tā, ka visādus brīnumus ir sastrādājuši ļoti daudzi, bet pie atbildības reāli saukts nav neviens, jo grūti ir pierādīt pat acīm redzamos gadījumos, ka tas ir ticis darīts ļaunprātīgi.
Einars Repše, 2003. gada 26. jūnijā
Vienā no manām iemīļotākajām filmām Tomasa Krauna afēra ir jautājums galvenajam varonim: vai jūs nenožēlojat, ka esat spiests parakstīt šo līgumu? Un viņš atbild: nožēla ir tukša laika šķiešana.
Einars Repše, Santa, 2004. gada novembrī
Liela nauda no debesīm nekrīt vai vismaz par brīvu nekrīt.
Einars Repše, Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 2005. gada 22. novembrī
Bez riska neviens vieglā ceļā pie ienākumiem nav ticis.
Einars Repše, Diena, 2004. gada janvārī
Mani valsts lietas vienmēr ir interesējušas, varbūt tāpēc esmu bieži un atkārtoti gravitējis uz tām.
Einars Repše, Kas Jauns Avīze, 2013. gada 26. jūlijā
Suns spalvu met, tikumu nē.
Einars Repše, Jaunā laika pilnsapulcē, 2004. gada 31. jūnijā
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
