Reklāmas nozares pārstāvji: par "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņu" nolikumiem viss bija skaidrs
PIETIEK05.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek pēdējo divu nedēļu vairākkārt aprakstīto "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņu" - kuras cita starpā paredz to organizētājiem iespēju iekasēt no nodokļu maksātāju līdzekļiem vairāk nekā 830 000 eiro, lai sabiedrību iepazīstinātu ar tai nepazīstamo pienu, piena produktiem un aitas gaļu, - iepirkuma nolikumi faktiski visiem reklāmas nozares pārstāvjiem nav radījuši nekādas šaubas: to termiņi un prasības ir nereāli, skaidri apliecinot, ka kampaņu organizēšana paredzēta jau iepriekš zināmiem "savējiem". Publicējam intervijas ar diviem nozares pārstāvjiem, kuri piekrita šos iepirkumus komentēt atklāti.
Varis Lazo, Adell Saatchi&Saatchi valdes loceklis
Kāpēc jūsu aģentūra nepieteicās?
- Tur 10 dienu laikā bija jāsagatavo piedāvājums! Konkursa rīkotāji izmantoja normatīvajos aktos atļauto minimālo pieteikšanās termiņu 10 dienas. Tas apjoms, ko viņi jautāja sagatavot, desmit dienās ir nereāli aģentūrai, kas strādā arī ar citiem projektiem. Tad man būtu jāaizver aģentūra uz 10 dienām, un tad es varbūt varētu sagatavot profesionāli tā, lai varu atbildēt par katru rindiņu, ko piedāvāju.
- Bet konkurenti taču tomēr paguva sagatavot.
- Mums ir dažādas versijas, kāpēc viņi paguva sagatavot . Bet tās ir tikai versijas, mums nav nekādu pierādījumu. Varam tikai minēt.
- Bet termiņš taču pat tika pagarināts.
- Iespējams, ka tas saistās ar to, ka Latvijas reklāmas asociācija vērsās pie organizatoriem un norādīja, ka pieteikšanās termiņš ir nekorekts. Asociācija norādīja, ka apjoms, ko viņi vaicā, un termiņi neatbilst ētikai un saprāta robežām. Varbūt, ka, reaģējot uz šo vēstuli, viņi pagarināja. Bet tā procedūra ir tāda. Jūs ieraugāt nolikumu. Protams, budžets ir ļoti vilinošs. Iespējams, viens no lielākajiem Latvijā. Ja redz, ka nevar uztaisīt desmit dienās, tad nemaz nesāk taisīt. Tad, ja viņi konkursa beigās pēkšņi pagarina termiņu, tas neko nedod, jo jūs jau tās desmit dienas neko neesat darījis. Tad jau vairs pēkšņi nevar ielēkt pasākumā. Ja es būtu ļoti kašķīgs, es varētu sūdzēties par to, ka tad, ja es sākotnēji būtu zinājis, ka termiņš tiks pagarināts, es būtu piedalījies. Bet, ja spēles noteikumi tiek mainīti spēles vidū, es atkal tajā nevaru piedalīties. Pagarinājums nav tik garš, lai pagūtu.
- Kāpēc jūs neizmantojāt iespēju apstrīdēt nolikumu dēļ īsā pieteikšanās termiņa?
- Termiņš tāds ir likumīgi iespējams. Juridiskā izpratnē tur viss ir korekti. Mēs nevaram apstrīdēt to, kas ir likumā paredzēts. Tādu iespēju nebija. Reklāmas asociācija aicināja uzlikt saprātīgus termiņus, lai tas ir reāls tādam projektam. Tad konkursa organizētājs saņemtu vairāk kvalitatīvu piedāvājumu, kas ļautu izvēlēties labāko risinājumu no dažādiem aspektiem. Ja jau sākotnēji ierobežo pretendentu skaitu, jo domāju, ka lielākā daļa nebija gatavi tik īsā termiņā piedalīties, tad nav iespējams saņemt labāko piedāvājumu. Dīvaini, ka bija tikai viens pretendents, jo budžets ir tiešām ļoti liels. Bet tas desmit dienu termiņš nav vienīgais veids, kā rīkoties šādos projektos. Mēs esam piedalījušies citas valsts – Polijas – organizētā līdzīgā projektā, kur mūs aicināja piedalīties mūsu draudzīgā aģentūra, kur bija paredzēta kampaņa vairākās valstīs. Tur termiņš bija krietni garāks, līdz ar to varu teikt, ka desmit dienas nav vienīgais variants, kā organizēt šādus iepirkumus.
Andris Rubīns, DDB Latvia vadītājs:
- Kāpēc jūsu aģentūra nepieteicās?
- Termiņa dēļ. Tādā termiņā nav iespējams sagatavot kvalitatīvu piedāvājumu. Kopumā valsts konkursu reputācija nav augsta, tādēļ arī nav īpašas intereses. Mēs vairāk orientējamies uz prognozējamu, partnera orientētu struktūru. Primāri, ja runā par šo konkursu, tad jāsaka, ka informācija nebija plaši pieejama un termiņš tik apjomīga projekta kvalitatīvai sagatavošanai pilnīgi nereāls.
- Bet termiņš taču tika pagarināts.
- Iespējams, bet mēs mērķtiecīgi strādājām citā virzienā, nevis ieguldījām enerģiju lielas kaudzes dokumentu sagatavošanā. Ja mēs pie kaut kā ķeramies, tad mums ir svarīgi, lai ir nepieciešamais laiks, resursi. Šajos konkursos, novērtējot situāciju, mēs sapratām, ka nav.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
