Iesaki rakstu: 
Vai pēc traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī, kur spēļu zāles aplaupīšanas bandā bija iesaistīti četri policisti un bandītu aizturēšanā tika nogalināts viens policists, pietiek ar iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (Vienotība) solījumiem veikt „skarbas izmaiņas” un rīkojumu atstādināt Rīgas policijas šefu Intu Ķuzi? Vai tomēr ministrei, kura iekšlietu nozari vada jau ilgstoši, par šo „bezprecedenta gadījumu” nāktos uzņemties politisku atbildību un demisionēt? Kā vērtēt situāciju iekšlietu sistēmā?
Pietiek komentē iekšlietu struktūru eksperts, policijas ģenerālis, bijušais Valsts policijas priekšnieks un bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa:
„Jau tas, ka valstī notiek laupīšana, nav normāli. Ja šeit ir iesaistīti policijas darbinieki, tad tas ir dubultā nenormāli. No savas pieredzes spriežot, es tādu situāciju, kāda bija otrdien, neatceros. Tāda situācija Latvijā līdz šim nav bijusi un tas ir ārkārtējs notikums.
Skaidrs, ka tagad būs vesels komplekss rīcību, būs izmeklēšana kriminālprocesu ietvaros, būs dienesta pārbaudes, būs tīrīšanas, kur dabūs pa galvu tas un tas atbildīgais. Tomēr, manuprāt, ministre izvēlējusies sev izdevīgāko ceļu.
Ķuža atstādināšana - tas jau bija tikai tāds PR [sabiedrisko attiecību] gājiens, lai ministre tautai pamestu kaut kādu kumosu, lai notēlotu darbību, bet jāatceras ir tas, ka Mūrniece nu jau ļoti ilgu laiku ir iekšlietu ministre un šāda laupīšana nav tāds vienas dienas jautājums. Tas signalizē, ka iekšlietu sistēmā kaut kas iet greizi un daudz kas nav pareizi, un tieši ministre ir tā, kas ir atbildīga par sistēmu.
Katrā gadījumā normālā valstī pie šādas ārkārtējās situācijas vismaz iekšlietu ministrs demisiju iesniegtu un atkāptos, uzņemoties par notikušo politisko atbildību.
Kāpēc Mūrniece neuzņemas politisko atbildību? Pasaulē jau tā nav, tur tomēr ir drusciņ citādāk, bet pie mums tā jau sen ir pierasts, ka politiķi neuzņemas atbildību, viņiem liekas, ka tas viss ir o.k. Visi apkārt ir vainīgi, bet tikai izņemot politiķus, ministrus. Tā ir tāda droši vien cilvēciska lieta meklēt citus vainīgos, neuzņemties atbildību.
Šobrīd jūtu līdzi jaunajam Valsts policijas priekšniekam, jo viens no viņa uzstādījumiem bija celt policijas prestižu. Tas ir tas, kas visu laiku bija jādara, bet pēc šī notikuma būs šausmīgi grūti to prestižu celt. Domāju, tagad, lai celtu prestižu, paies ilgs laiks, kamēr policija no šīs krīzes situācijas spēs iziet.
Mūrniece ir atbildīga par iekšlietu sistēmu un visa tā varas ķēde jau virzās no viņas uz leju. Viņa ir izvēlējusies cilvēkus, ar ko strādāt, kurus likt par priekšniekiem un visas šīs reformas, kas pēdējos gados iekšlietu sistēmā veiktas, tās jau ir viņas atbalstītas.
Turklāt nav jau tā, ka Mūrniece tikai šodien ielikta amatā. Tā ka es uzskatu, ka neviens nav pateicību pelnījis, bet šeit noteikti ir ministres politiskā atbildība un viņai būtu jādemisionē. Tas šobrīd ir arī jautājums par to, vai Mūrnieces spēj vadīt iekšlietu sistēmu.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
