Repše no savas biedrības sponsoriem pērn algā saņēmis desmitiem tūkstošu
PIETIEK03.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Einars Repše 2013. gadā no partiju Latvijas attīstībai sponsorējošiem uzņēmējiem algā varētu būt saņēmis vairāk nekā 85 000 latu (121 000 eiro) jeb ap 7000 latiem mēnesī. Par to ļauj spriest biedrības Latvijas nākotnes forums, uz kuras pamatiem decembrī tika nodibināta partija, gada pārskats. Repšes partija caur preses pārstāvi Dagniju Lejiņu atteicās sīkāk skaidrot pārskatā minēto summu sadalījumu.
Biedrības Latvijas nākotnes forums (iepriekšējais nosaukums pirms tāda paša nosaukuma partijas dibināšanas bija Latvijas attīstībai) gada pārskatā, kas aizvadītajā nedēļā publicēts Lursoft datubāzē, norādīts, ka biedrība algās 2013. gadā izmaksājusi 139 461 latu (199 230 eiro). Pārskatā ietverta piezīme, ka valdes atalgojums 2013. gadā bijis 86 769 lati (123 955 eiro). Kā vienīgais biedrības valdes loceklis kopš dibināšanas norādīts bijušais premjers un finanšu ministrs Einars Repše, kas ļauj secināt, ka visu šo summu atalgojumā pērn saņēmis Repše. Tie ir aptuveni 7000 lati (ap 10 000 eiro) mēnesī, kas ir tuvu Pietiek avotu gada nogalē atklātajam, ka Repšes atalgojums ir ap 8000 latiem mēnesī.
Tomēr partija Latvijas attīstībai ar preses pārstāves Dagnijas Lejiņas starpniecību atteicās Pietiek detalizētāk skaidrot biedrības naudas ceļus, apgalvojot, ka “pārskatā viss norādīts”. Tā tas nav. No gada pārskata, piemēram, nevar spriest, cik lielu atalgojumu saņem biedrības izpilddirektora amatā 2013. gadā bijušais Edgars Jaunups. Tāpat nav iespējams noskaidrot, no kura datuma viņš šajā amatā nonācis. Uz šiem jautājumiem Pietiek atbildes tika atteiktas.
Pastiprinātā interese par konkrēto politisko spēku saistīta ar izteiktajiem korupcijas riskiem, kas izriet no Latvijas attīstībai ziedotāju un dibinātāju loka, kuri bijuši un arī nākotnē var būt cieši saistīti ar nu jau bijušajām valsts amatpersonām, kas nu pievienojušās partijai. Tāpat koruptīvu augsni rada fakts, ka milzīgās algas, kas daudzkārt pārsniedz valsts premjera un prezidenta atalgojumu, saņem politiķi, kuri iepriekš pieņēmuši lēmumus, kas ietekmēja ziedotāju biznesa vidi.
Gada nogalē atskaitīties par to, cik lielas algas politiķi saņem no uzņēmēju saziedotā, atteicās arī partija Latvijas attīstībai. Partijas ģenerālsekretārs Juris Pūce sociālajā tīklā Twitter uz Pietiek jautājumu par sava atalgojuma apmēru partijā atbildēt atteicās, gan apšaubot Pietiek tiesības šādu atbildi lūgt, gan paziņojot: “Esmu pārliecināts, ka manu vēlētāju mana alga partijā neinteresē.” Savukārt Repše Pietiek īsziņā nosūtītos jautājumus vispār ignorēja.
Pūce amatu bija spiests pamest Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra amatu 27. novembrī pēc Pietiek rakstu sērijas, kurā izgaismojās, ka viņa dzīvesbiedres vadītā biedrība saņem dāsnus ziedojumus no uzņēmējiem, kas atkarīgi no EM lēmumiem un realizētās nozaru politikas. Pūce, kurš, EM valsts sekretāra amatu pametot, noliedza atrašanos interešu konflikta situācijā, nedaudz vairāk kā pēc divām nedēļām jau piedalījās ar tiem pašiem sponsoriem saistītas politiskas partijas dibināšanā un kļuva par Latvijas attīstībai ģenerālsekretāru.
Lai gan pašlaik socioloģiskās aptaujas neprognozē, ka Latvijas attīstībai rudenī varētu tikt ievēlēta Saeimā, ja tas tomēr notiktu un Pūce vai Repše pretendētu uz amatiem valdībā, necaurspīdīgais finansējums ļautu uzdot jautājumu, kas finansē viņu darbošanos un kā interesēs tā tiek realizēta. Kā zināms, ministru atalgojums mēnesī ir nedaudz vairāk nekā 1500 eiro.
Pietiek jau rakstīja, ka biedrība, uz kuras pamatiem pērnā gada decembrī tika nodibināta Repšes partija Latvijas attīstībai, 2013. gadā saņēmusi ļoti dāsnus ziedojumus 363 000 latu (617 100 eiro) apmērā, tostarp 10 000 latu no Valsts ieņēmumu dienesta jaunās ēkas projekta attīstītāja SIA New Europe, kas saistīts ar Krievijas miljardiera Viktora Vekselberga vārdu. Partijas Latvijas attīstībai valdes locekle Baiba Fromane līdz pērnā gada jūnijam bija ēkas pasūtītāja SIA Biroju centrs Ezerparks valdes priekšsēdētāja. 68,5% šī uzņēmuma pastarpināti pieder ar Vekselberga vārdu saistītajam New Europe Real Estate, bet atlikušie 31,50% kapitāldaļu – Valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi.
Visvairāk – 100 000 latu – biedrībai pērn ziedojusi Valērijam Belokoņam piederošā AS Baltic International Bank. Tikpat lielu summu Belokoņs biedrībai bija ziedojis arī 2012. gadā. Tikpat daudz – kopumā 100 000 latu – biedrībai 2013. gadā caur divām firmām ziedojis būvnieks Māris Martinsons. Viena ir būvfirma Moduls-Rīga, kurā Martinsons ir valdes priekšsēdētajs un viņa dēls – pastarpināts līdzīpašnieks. Otri ar Martinsonu saistīti 50 000 latu biedrības kasē ienākuši no būvfirmas Velve, kuras līdzīpašnieki ir Martinsons un pastarpināti arī viņa dēls. Vēl 50 000 latu biedrībai ziedojis būvfirmas Arčers īpašnieks Armands Garkāns.
35 000 latu ziedojums saņemts no Uldim Mierkalnam piederošās SIA Pata AB. 25 000 latu biedrībai ziedojis viens no partijas Latvijas attīstībai dibinātājiem, reklāmas aģentūras McCann Rīga īpašnieks Ainars Ščipčinskis. 21 084 latus biedrībai pērn noziedojis Ventspils miljonārs Olafs Berķis.
Vēl kopumā 20 000 latu biedrībai noziedojušas trīs ar ūdensvada un kanalizācijas būvprojektiem saistītas firmas. SIA Evicon un SIA Ūdensvada un kanalizācijas būve biedrībai noziedojušas katra pa 6 500 latiem, bet vēl 7000 latu – SIA AKVA būve. Biedrība, kura 2013. gadā masīvi reklamējās televīzijā un presē, pērn iztērējusi vēl vairāk, nekā saņēmusi ziedojumos - 425 760 latus, un 198 413 latus biedrība gada beigās palikusi parādā īstermiņa kreditoriem.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
