Repšes biedrībai pērn dāsni ziedojumi, arī no VID ēkas attīstītajiem
PIETIEK01.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Biedrība, uz kuras pamatiem pērnā gada decembrī tika nodibināta Einara Repšes partija Latvijas attīstībai, 2013. gadā saņēmusi ļoti dāsnus ziedojumus 363 000 latu (617 100 eiro) apmēraā, tostarp 10 000 latu no Valsts ieņēmumu dienesta jaunās ēkas projekta attīstītāja SIA New Europe, kas saistīts ar Krievijas miljardiera Viktora Vekselberga vārdu.
Masīvu reklamēšanos jau pērn uzsākusī biedrība iztērējusi vairāk nekā 400 000 latu. Uz biedrībām neattiecas tik stingri finansēšanas ierobežojumi, kā uz partijām, tām arī ļauts saņemt ziedojumus no juridiskām personām, ko aktīvi izmantojusi Repšes biedrība. Tās nosaukumu decembrī pārņēma jaunā partija, bet pati biedrība nomainīja nosaukumu uz Latvijas nākotnes forums.
Bijušā finanšu ministra Repšes biedrības 2013. gada pārskats, kas pieejams Lursoft, rāda, ka 10 000 latu tās kasē ieskaitījis ar Krievijas miljardieri Viktoru Vekselbergu saistītais nekustamo īpašumu attīstītājs SIA New Europe, kas Mežaparkā ceļ 50 miljonus eiro izmaksājušo jauno Valsts ieņēmumu dienesta ēku.
Partijas Latvijas attīstībai valdes locekle Baiba Fromane līdz pērnā gada jūnijam bija ēkas pasūtītāja SIA Biroju centrs Ezerparks valdes priekšsēdētāja. 68,5% šī uzņēmuma pastarpināti pieder ar Vekselberga vārdu saistītajam New Europe Real Estate, bet atlikušie 31,50% kapitāldaļu – Valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi.
Izskanējis, ka arī pret Vekselbergu varētu tikt vērstas Rietumu sankcijas, kas pēc Krimas aneksijas skārušas daudzus Krievijas prezidentam pietuvinātus oligarhus. SIA New Europe valdē ir divi Krievijas pilsoņi, bet tā īpašnieki slēpjas aiz diviem Britu Virdžīnās reģistrētām ofšorkompānijām.
Visvairāk – 100 000 latu – biedrībai pērn ziedojusi Valērijam Belokoņam piederoša AS Baltic International Bank. Tikpat lielu summu Belokoņs biedrībai bija ziedojis arī 2012. gadā. Tikpat daudz – kopumā 100 000 latu – biedrībai 2013. gadā caur divām firmām ziedojis būvnieks Māris Martinsons. Viena ir būvfirma Moduls-Rīga, kurā Martinsons ir valdes priekšsēdētajs un viņa dēls – pastarpināts līdzīpašnieks. Otri ar Martinsonu saistīti 50 000 latu biedrības kasē ienākuši no būvfirmas Velve, kuras līdzīpašnieki ir Martinsons un pastarpināti arī viņa dēls. Vēl 50 000 latu biedrībai ziedojis būvfirmas Arčers īpašnieks Armands Garkāns.
35 000 latu ziedojums saņemts no Uldim Mierkalnam piederošās SIA Pata AB. 25 000 latu biedrībai ziedojis viens no partijas Latvijas Attīstībai dibinātājiem, reklāmas aģentūras McCann Rīga īpašnieks Ainars Ščipčinskis. 21 084 latus biedrībai pērn noziedojis Ventspils miljonārs Olafs Berķis.
Vēl kopumā 20 000 latu biedrībai noziedojušas trīs ar ūdensvada un kanalizācijas būvprojektiem saistītas firmas. SIA Evicon un SIA Ūdensvada un kanalizācijas būve biedrībai noziedojušas katra pa 6 500 latiem, bet vēl 7000 latu – SIA AKVA būve.
Biedrība, kura 2013. gadā masīvi reklamējās televīzijā un presē, pērn iztērējusi vēl vairāk, nekā saņēmusi ziedojumos - 425 760 latus, un 198 413 latus biedrība gada beigās palikusi parādā īstermiņa kreditoriem. Algu un sociālo nodokļu nomaksai no šiem tēriņiem izdoti tikai kopumā 143 079 lati. Tas bijis iespējams, jo iepriekšējā pārskata gada beigās neiztērēti bija palikuši 63 155 lati. Vēl 75 000 latu biedrības kasē veidojuši ieņēmumi no saimnieciskās darbības.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
