Repšes tikšanās ar prezidentu Bērziņu satraukusi "Vienotības" spici
PIETIEK20.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sevi politikā no jauna pieteikušajam ekspremjeram un kādreizējam Jaunā laika dibinātājam Einaram Repšem pirms nedaudz vairāk kā nedēļas notikusi neafišēta tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
Rīgas pils oficiāli noliedz, ka sarunā apspriestas Repšes izredzes tikt nominētam premjera amatam, ja notiktu valdības maiņa. Tomēr Repšes audience pie prezidenta pamatīgi satraukusi Vienotības spici, kuras līdere Solvita Āboltiņa kļuvusi par tikšanās nejaušu liecinieci, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Valsts prezidents neapstiprina, ka sarunas laikā būtu apspriesti Repšes politiskie plāni un tas, vai valdības maiņas gadījumā Rīgas pils viņu varētu nominēt premjera amatam. Ar savas preses sekretāres Līgas Krapānes starpniecību prezidents Bērziņš informēja, ka sarunā ar Repši pamatjautājumi esot bijuši saistīti ar reformām izglītības un veselības aprūpes jomās. Abu saruna bijusi zem četrām acīm.
Rīgas pilī uzsver, ka abu politiķu tikšanās 9. maijā notikusi pēc Repšes iniciatīvas. Repše palūdzis audienci pie prezidenta, kad 4. maija svinīgā pasākuma laikā Saeimā piegājis pie Bērziņa sasveicināties. Paša Repšes atbildes par sarunu ar prezidentu Pietiek pagaidām nav saņēmis.
Valsts prezidenta oficiālajā dienaskārtībā tikšanās neparādījās, un par to nebūtu uzzināts, ja Repši, iznākam no prezidenta telpām, Rīgas pilī todien nebūtu nejauši sastapusi Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kura bija ieradusies, lai apsveiktu dzimšanas dienā kādreizējo Saeimas priekšsēdētāju, tagad Valsts prezidenta kancelejas vaditāju Gundaru Daudzi.
Vienotības spicē šī Repšes tikšanās ar prezidentu radījusi nervozitāti, vai kādreizējais vai partijas dibinātājs negatavo sev augsni, lai atgrieztos premjera krēslā, nomainot Valdi Dombrovski. Bez citiem priekšnosacījumiem Repšem, kurš nav noliedzis šādas ambīcijas, būtu jāpanāk Valsts prezidenta atbalsts, jo tieši viņam jāizšķiras par nākamā valdības sastādītāja vārdu.
Izskan spekulācijas, ka prezidentam Bērziņam varētu būt dzirdīgas ausis jautājumā par premjera Dombrovska valdības neapmierinošo ekonomisko kursu. Tas neapmierina no Vienotības novērsušos tās kādreizējos lielos sponsorus un atbalstītājus, kurus Repše, Edgars Jaunups un Dans Titavs sapulcinājuši biedrībā Latvijas attīstībai. Aizvadītajā nedēļā sākta vēstuļu sūtīšanu uz Rīgas pili ar lūgumiem prezidentam iejaukties un nepieļaut subsīdiju atņemšanu biodegvielas un bioetanola ražošanai, no kā atkarīgs Repšes biedrības locekļa, miljonāra Donāta Vaitaiša bizness.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
