„Reverta” par nodokļu maksātāju naudu ielūdz Krievijas žurnālistus uz „svinīgajām vakariņām” Rīgā
PIETIEK25.02.2013.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
enough
27.02.2013. 08:36katrs jau mēra pēc savas mērauklas... ja pietiek com ir tik izsalcis un lēti pērkams, ka par vakariņām gatavs pārdoties, nu, ko, tad nav vērts strīdēties. tomēr, dāmas un kungi, pastāv arī citi morāles kritēriji un citāda žurnālistika. un labi, ka tā.
nodoklu maksaataajs
26.02.2013. 21:54Taadaa stilaa turpinot bezjeedziigi skeerdeet valsts liidzeklus, finishaa Revertas izdevumi liidzinaasies atguutiem aktiviem.
kirova rajona komjaunietis
26.02.2013. 11:39»
atis
interesanti, kas šajā lietā ir kūmiņa sponsors. ņemot vērā, ka uz spēles likti miljoni, kūmiņš, diezgan droši, ir pārsitis izsalkušos žurnālistus
bezjēdzīga spēle ir par sen pakāstiem miljoniem!
atis
26.02.2013. 10:39interesanti, kas šajā lietā ir kūmiņa sponsors. ņemot vērā, ka uz spēles likti miljoni, kūmiņš, diezgan droši, ir pārsitis izsalkušos žurnālistus.
Aleksandrs
26.02.2013. 10:11Reverta darbaojas atbilstoši valdības nostādnēm un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai iedzīvotaju dzīvi šajā valstī padarītu par neciešamu un neiespējamu un izraidītu tos uz neatgriešanos no valsts.
Kūmiņš
26.02.2013. 09:25Šajā rakstā "pēkšņi" Reverta IR valsts uzņēmums un tērējot valsts naudu...bet Delfīns Partneri lietā, kurā šis pats valsts uzņēmums cenšas atgūt Parexa vieglprātīgi izsniegtos kredītus tik pat "pēkšņi" raksta autoram šķiet, ka nekāda nauda patiesībā netika aizdota - tikai virtualizēts gaiss!!! Malačina! ;)
Aldis
26.02.2013. 09:11»
ArnisRG
+1
viss pareizi... kas teicis ka kaut kāda deglava ir cilvēks ?..vai tad kāda sistemā kura saistīta at Latvijas valsts varu, ir arī cilveki ???
Oļģerts
26.02.2013. 00:27Parex atlieka Reverta ir pagrimusi iestāde un nodošan valsts paspārnē rada augsni visādiem birokrātiskiem pasākumiem kā šis, no kura faktiski jēga būs maza. Ne žurnālisti ko pirks, ne pārdos pēc tam Krievijā. Sabiedrisko tēlu veido ar sabiedrisko attieību aģentūrām nevis ar žurnālistiem. Žurnālist raksta par sekām. Ja ekskursija neizdosies, tad sekas būs vēl sliktākas, bet zinot Krievija presi, iespējams viņi piepelnās ar sabiedriskajām attiecībām. Jebkurā gadījumā naudas šķērdēšana un neprofesionāls menedžments. Parex pārņemšana bija kļūda paša tās saknē. KK pensijai sapelnīja, tagad sēž savā vilnā un smīkņā. Paldies diviem kretīniem Godmanim un Slakterim.
.....
26.02.2013. 00:16Nu - cerams ekskursijā kādu suvenīru nopirka, pašreiz nav sezona, pārdevējiem lieti noderētu kāds papildus lats.
ArnisRG
25.02.2013. 23:54»
es
Ļoti interesanta S.Deglavas bilde, es gan tur attēlā tekstu redzu nevis cilvēka foto, lai gan varbūt kļūdos
+1 :)
khe
25.02.2013. 20:58Ja tas palīdzēs atgūt miljonus valstij, esmu par regulāru šādu vakariņu rīkošanu.
Bet pēc cipara gan izskatās, ka dažam labam būs "komandējuma" nauda samaksāta, jo kā var 30 tk apgūt dienas laikā?
cik
25.02.2013. 20:48Nosapņoju - kārtējais Pavļuta melnā PR kampaņas elements, lai varētu atbrīvot Deglavu.
es
25.02.2013. 20:47Ļoti interesanta S.Deglavas bilde, es gan tur attēlā tekstu redzu nevis cilvēka foto, lai gan varbūt kļūdos
cik var druganu Liepnieku apstāvēt
25.02.2013. 20:43A
03.11.2008
Лато Лапса: "Parex стоит больше, чем 344 миллиона!"
http://www.ves.lv/article/60013
B
08.11.2008.
Valsts pārņem 'Parex Bankas' kontrolpaketi.
Valdība sestdien ārkārtas sēdē pēc garām diskusijām nolēma pārņemt "Parex Bankas" kontrolpaketi (51%) un nodot to pilnībā valstij piederošajai "Latvijas Hipotēku bankai"
C.
Vai bija piedāvājums, no kura nevar atteikties, lai LL saldi runātu 5 dienas pirms kraha?
D.
Miniet n-reizes, vai LL ir izskaidrojis šo interviju! Un arī šeit nekādas Pietiek, ar cieņu, atbildes nebūs!
he
25.02.2013. 19:33Par ko cepiens? Mani pēc Reverta var dzirdīt pašu Putinu, lai atgriestu tos abu KK sastrādātos s.... Labāk būtu papētījuši kā abi minētie biedri ir veikli notinušies
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
