Revidentu asociācijā spriedīs par situāciju ap tiesneša Ungura iespējamo interešu konfliktu
PIETIEK10.07.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Ētikas komitejai "apstākļu noskaidrošanai un izvērtēšanai" ir nodoti jautājumi saistībā ar Rīgas apgabaltiesas tiesneša Gvido Ungura iespējamo interešu konfliktu, kurā iesaistīta viņa māte - zvērināta revidente un asociācijas Kvalitātes komitejas locekle Inga Lipšāne, kas ir arī Ungura par Latvijas Krājbankas administratoru apstiprinātās KPMG Balticsvaldes locekle.
Pietiek jau informēja - publisko datu bāzu informācija rāda, ka apgabaltiesas tiesneša Ungura personiskā labklājība ir tieši atkarīga no viņa personiski par Latvijas Krājbankas administratoru apstiprinātās auditorfirmas KPMG Baltics valdes locekles Ingas Lipšānes labvēlības.
Pildot Rīgas apgabaltiesas tiesneša pienākumus, tieši Ungurs 8.maijā pasludināja divus nepārsūdzamus spriedumus par AS Latvijas Krājbankas bankrotu un par bankas administratora - zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA KPMG Baltics neatcelšanu.
Taču KPMG Baltics valdes locekle Lipšāne ir arī Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Kvalitātes komisijas locekle. Šī komisija ir apveltīta ar plašām pilnvarām, - cita starpā tā gan uzrauga zvērinātu revidentu profesionālās darbības kvalitātes kontroles procesu, gan veic asociācijas Disciplinārajā nolikumā paredzētos prasību izskatīšanas pienākumus.
Tas nozīmē, ka noteiktās situācijās no Lipšānes viedokļa profesionālajā jomā un vienkārši labvēlības ir arī tieši atkarīga zvērināta revidente Ārija Ungure, kas, kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze, ir tiesneša Ungura māte, - viņai saskaņā ar Lursoft datiem pieder SIA Zvērinātas revidentes Ā.Ungures birojs, kurā viņa ir arī vienīgā valdes locekle.
Savukārt no tiesneša Ungura amatpersonas deklarācijas par pagājušo gadu izriet, ka viņam solidāri, t.i. tieši kopā ar māti ir vairāk nekā 78 tūkstošu eiro parādsaistības.
Ne Ungurs, ne Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Strence uz Pietiek jautājumiem joprojām nav atbildējuši. Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns tiesneša Gvido Ungura iespējamā interešu konflikta lietā varētu rīkoties tikai galējā gadījumā - tad, ja saistībā ar atklātajiem faktiem nereaģēs ne pats tiesnesis, ne arī tiesnešu un zvērinātu revidentu profesionālās organizācijas.
"Tiesnesim neapšaubāmi pašam jārūpējas, lai nepieļautu interešu konfliktu. Ja tas netiek darīts, tad par to jārūpējas tiesnešu un zvērinātu revidentu profesionālajām organizācijām. Ja arī tās nerūpējas, tad rīkojas ministrs," - šādu Bordāna atbildi Pietiek otrdien nodeva viņa padomnieks Jānis Tomels, atzīstot, ka ministrs iepriekš nav bijis lietas kursā par Pietiek aprakstītajiem faktiem.
Savukārt KPMG preses pārstāvis norādīja, ka " Inga Lipšāne ir viena no septiņām Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) Kvalitātes komitejas loceklēm, kas savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, turklāt izšķirošā balss, vienādu balsu skaitu gadījumā, ir komitejas vadītājam. Mēģināt saistīt I.Lipšānes pašreizējo publisko darbību LZRA ar Latvijas Krājbankas bankrota procesu, mūsuprāt, ir nepamatoti".
Faktiski tādu pašu atbildi Pietiek trešdien sniedza arī LZRA: "Komiteja ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse tās locekļu un lēmumus pieņem ar klātesošo locekļu balsu vairākumu, līdz ar to vienam komitejas loceklim nav iespējams izšķiroši ietekmēt kāda atsevišķa Kvalitātes komitejas lēmuma pieņemšanu."
Tiesa, vienlaikus LZRA atzina, ka Pietiek "aprakstītie jautājumi iepriekš nav nonākušu LZRA vadības uzmanības lokā un šobrīd ir nodoti LZRA Ētikas komitejai apstākļu noskaidrošanai un izvērtēšanai, attiecīgi šobrīd pamatotu situācijas novērtējumu LZRA vēl nevar sniegt".
Nākamnedēļ Pietiek publiskos vairākus interesantākos un pretrunīgākos tiesneša Ungura lēmumus Latvijas Krājbankas lietā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
