Rezolūcija, kas pieņemta Rīgā, 22.septembra mītiņa "Pret imigrāciju" laikā
Nacionālā savienība Taisnīgums, Tēvijas sargi26.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paužam dziļu riebumu par valdības un valdošās koalīcijas partiju padevību Eiropas Komisijas un atsevišķu lielvalstu spiedienam - pretēji Latvijas iedzīvotāju vairākuma gribai piekrist 3.valstu nelegālo imigrantu ievešanai Latvijā.
Paužam kategorisku noraidījumu gan "brīvprātīgām", gan obligātām Latvijas pilsoņu referendumā neapstiprinātām migrantu kvotām, norādot, ka organizēta iedzīvotāju etniskā sastāva izmainīšana un svešas, pamatnācijas dzīvesziņai, tikumībai un ētikai pretējas un naidīgas kultūras ievešana ir darbības, kuras starptautiskos līgumos tiek uzlūkotas kā genocīda forma, savukārt šādu prasību izteikšana un centieni tās pārvērst no ārpuses nacionālajām valstīm uzspiestā sistēmā ir brīdinošs signāls Eiropas Savienības pārtapšanai par nedemokrātisku, totalitāru režīmu.
Pieprasām Latvijas valsts, pilsoņu un latviešu tautas intereses nodevušās Saeimas atlaišanu.
Pieprasām Latvijas Ārlietu ministrijai iesniegt notu Itālijas un Grieķijas valdībām, prasot šīm valstīm savā teritorijā nodrošināt Eiropas Savienības ārējās robežas apsardzību, kā arī nepārprotami noraidīt šo valstu prasības par migrantu pārdalīšanu.
Pieprasām Eiropas Savienībai:
1) panākt nesaprātīgās, migrantu miljonus pievilinošās pabalstu politikas pārtraukšanu, īpaši tādās valstīs kā Vācija, Austrija, Lielbritānija, Dānija, Zviedrija un Somija;
2) pārskatīt Eiropas Savienības kopējo migrācijas politiku, nosakot stingrākus kritērijus patvēruma sniegšanai, kā prioritāru palīdzības metodi nosakot nevis 3. valstu pilsoņu ievešanu Eiropas Savienības valstīs, bet palīdzības sniegšanu kara bēgļiem to izcelsmes valstīm tuvējās zemēs;
3) atzīt Eiropas pamattautu tiesības uz kultūras, etniskās un rases identitātes saglabāšanu;
4) izmantojot politiskus vai, ja nepieciešams, militārus līdzekļus, panākt mieru Sīrijā.
Izsakām sašutumu par:
1) Latvijas sabiedrisko mediju īstenoto imigrantu ievešanas atbalsta kampaņu, nedodot līdzvērtīgu izteikšanās iespēju PRET viedokļa paudējiem;
2) Ārlietu ministrijas organizēto melu un Latvijas pilsoņu iebiedēšanas kampaņu, kuras ietvaros izteiktos nepamatotos apgalvojumus, saistot uzspiesto imigrantu ievešanu ar turpmāku NATO kolektīvās aizsardzības līguma izpildi, bija spiests publiski noraidīt NATO Eiropas spēku komandiera vietnieks Bredšovs.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
