Rīgas bāriņtiesa klusē saistībā ar saņemtu trauksmes cēlāja ziņojumu par vadības nolaidību un iespējamām koruptīvām saitēm
Pietiek lasītājs26.01.2023.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
Jau kopš janvāra sākuma Rīgas bāriņtiesa (attēlā – tās priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs) klusē saistībā ar saņemtu trauksmes cēlāja ziņojumu par šīs iestādes vadības nolaidību un iespējamām koruptīvām saitēm. Domāju, Pietiek lasītājiem būs pamācoši iepazīties ar jautājumiem, kas saistībā ar šo trauksmes cēlāja ziņojum tik ļoti samulsinājuši bāriņtiesas vadību.
1) kādas komunikācijas formas ar nepilngadīgu bērnu vecāku konfliktos iesaistītajiem vecākiem izmanto Jūsu iestādes darbinieki? Kādas Jūsu iestādes vadlīnijas vai citi iekšēji dokumenti to nosaka? Atbildei pievienojiet attiecīgo dokumentu kopijas.
2) vai šajās komunikācijas formās ietilpst Jūsu iestādes darbinieku vairākkārtēja telefoniska saziņa ar tikai vienu no konkrētā konfliktā iesaistītiem vecākiem? Ja jā, kādas Jūsu iestādes vadlīnijas vai citi iekšēji dokumenti to nosaka? Atbildei pievienojiet attiecīgo dokumentu kopijas.
3) vai 2022. gadā ir bijuši gadījumi, kad Jūsu iestādes vadītājs vienojas ar kādu personu par konkrētu tikšanās laiku, lai savas atbildības sfērā uzklausītu šo personu, bet bez brīdinājuma uz šo tikšanos neierodas? Ja jā, atklājiet, cik šādu gadījumu ir bijis, ar ko izskaidrojams katrs no tiem, vai Jūsu iestādes vadītājs ir disciplināri sodīts par šādu rīcību un vai katrā konkrētajā gadījumā attiecīgajai personai ir sniegta atvainošanās un nodrošināta atkārtota tikšanās iespēja?
4) vai 2022. gadā Jūsu iestāde ir saņēmusi sūdzības par Jūsu iestādes darbinieces – Rīgas bāriņtiesas locekles XXX darbību un rīcību? Ja jā, par katru sūdzību miniet tās būtību (neatklājot sensitīvus personu datus) un sniedziet ziņas par to, kas un kā šo sūdzību izskatījis un kāds bijis izskatīšanas iznākums.
5) kādas ir Jūsu iestādes vadlīnijas vai citi iekšējie dokumenti attiecībā uz Jūsu iestādes darbinieku objektīvu, tiesiskuma principiem atbilstošu rīcību gadījumos, kad jārisina politiski nozīmīgu personu konflikti Jūsu iestādes kompetences ietvaros? Nosūtiet man attiecīgo dokumentu kopijas vai izskaidrojiet šādu vadlīniju neesamību.
6) vai Jūsu iestāde ir pieņēmusi ētikas kodeksu saviem darbiniekiem? Ja jā, nosūtiet man šī dokumenta kopiju un sniedziet ziņas par to, kā tieši Jūsu iestādē tiek nodrošināta tā efektīva darbība. Ja nē, sniedziet ziņas par to, kā tieši Jūsu iestādē tiek nodrošināta ētikas normu ievērošana tās darbinieku rīcībā un ikdienas darbā, kas un kā to kontrolē un izvērtē?
7) vai Jūsu iestāde ir informēta par to, vai 2022. gadā vienā vai vairākās tiesās izskatāmās civillietās ir izskanējusi informācija par Jūsu iestādes darbinieces – Rīgas bāriņtiesas locekles XXX darbību un rīcību, izrādot simpātijas konkrētām politiski nozīmīgām personām un rīkojoties šo personu labā? Ja jā, sniedziet ziņas par to, kā tieši Jūsu iestādes vadība ir reaģējusi uz šiem faktiem un kādus lēmumus pieņēmusi šai sakarā? Sniedziet arī ziņas par to, kādus lēmumus Jūsu iestādes vadība ir pieņēmusi, lai šādi gadījumi neatkārtotos? Ja Jūsu iestāde un tās vadība par šādiem gadījumiem nav informēta, sniedziet skaidrojumu par to, kāpēc Jūsu iestādes vadība neizrāda interesi par notiekošo civillietās, kas skar Jūsu iestādes darbinieku rīcību?
8) vai Jūsu iestādei 2022. gadā ir nācies sniegt paskaidrojumus Rīgas domes vadībai vai tās pārstāvjiem attiecībā uz kādiem no šajā iesniegumā – informācijas pieprasījumā minētajiem faktiem un norisēm? Ja jā, kad, kam un kādus?
9) kā tieši Jūsu iestādē ir organizēta Jūsu iestādes vadītāja darbību un rīcības izvērtēšanas sistēma? Atbildei pievienojiet konkrētos iekšējos normatīvus.
10) kas ir Jūsu iestādes darbinieki, kam ir dotas pilnvaras un iespējas pārliecināties, vai Jūsu iestādes vadītājs pilda savus pienākumus profesionāli un ētiski? Kādā veidā šīs pilnvaras tiek īstenotas?
11) vai Jūsu iestādes vadītājs, dodoties uz darbu no savas dzīvesvietas Salaspilī un atgriežoties uz to, izmanto kādu no Jūsu iestādes dienesta transportlīdzekļiem? Ja jā, kāds ir pamatojums šādai dienesta transporta izmantošanai?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
