Rīgas dome pieprasa informāciju par tramvaju pārdošanu "par sviestmaizi", Bemhens klusē
PIETIEK02.02.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas dome pieprasījusi no pašvaldības SIA Rīgas satiksme sīkāku informāciju par nolietoto tramvaju formālo izsoli, kurā tramvaji pārdoti par nepilniem 2500 eiro gabalā - zemāku cenu, nekā varētu iegūt, pat tos vienkārši nododot metāllūžņos. Tikmēr pats uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens (attēlā) jau tradicionāli klusē, atsakoties sniegt jebkādu informāciju par viņa vadītā uzņēmuma rīcību.
Rīgas satiksmes oficiālais kapitāldaļu turētājs, Rīgas mērs Nils Ušakovs ir devies atvaļinājumā, tādēļ savu komentāru par pusslepeno Rīgas satiksmes izsoli nesniedza. Savukārt Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens vairāku dienu laikā tā arī nespēja vai nevēlējās atbildēt, vai meklēs, kurš īsti vainīgs pie tā, ka tramvaji nav pārdoti par iespējami augstāko cenu.
Informāciju no pašvaldības uzņēmuma ir pieprasījis domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks, taču par iznākumu jau tagad skaidri liecina deputāta teiktais - viņa viedoklis esot, ka pagaidām, pēc publiski izskanējušās informācijas, nav pamata domāt, ka izsolē būtu pieļauti pārkāpumi.
Pietiek jau ziņoja par Rīgas satiksmes paklusām rīkoto izsoli, kurā 30 vecie tramvaji pārdoti par nepilniem 2500 eiro gabalā, kamēr pat metāllūžņu uzpircēji lēš, ka par vienu tramvaju varētu maksāt vismaz 3500 eiro. Tikmēr "par lēto" nopirktie Rīgas tramvaji nonākuši Ukrainas uzņēmuma Real –NP īpašumā, kas tos plāno izmantot Harkovas iedzīvotāju pārvadāšanai.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka patiesībā Rīgas domei piederošais uzņēmums īpaši parūpējies, lai izsolē nebūtu „lieku” dalībnieku un tos iegūtu Ukrainas kompānija Real-NP. Summa, par kuru uzņēmums piekritis pirkt vecos tramvajus, ir tikai nedaudz lielāka par to, kuru mazāksolīšanas izsolē kā slepeno bija noteikusi Rīgas satiksme un zem kuras izsole būtu uzskatāma par nenotikušu.
Iepriekš Rīgas satiksme šos tramvajus tikpat paklusām organizētā izsolē pārdeva arī vairāksolīšanā, taču par šo izsoli vispār neviens neizrādīja interesi.
Pietiek šodien publicē arī virkni fotogrāfiju, ko iesūtījis kāds mūsu lasītājs un kurās redzama tramvaju sagatavošana aizvešanai.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
