Rīgas dome zaudē tiesā par Reinbaha atlaišanu no amata, Ķirsim kārtējā izgāšanās
Paziņojums medijiem24.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2022. gada 24. februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma noraidīt un atzīt par nepamatotu Rīgas domes (RD) prasību par Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) direktora Vitālija Reinbaha atlaišanu no amatu, kā arī noteica no Rīgas pašvaldības piedzīt ar tiesvedību saistītos izdevumus. Šī jaunajai RD ir trešā zaudētā tiesvedība pret V. Reinbahu.
Nepamatotā RD prasība pret V. Reinbahu tiesā tika celta 2021. gada 13. jūlijā, un tajā norādīts, ka V. Reinbahs ir zaudējis darba devēja uzticību, tādēļ ir atlaižams no RDSD direktora amata, tomēr tiesa šo prasību noraidījusi.
“Šis bija kārtējais RD vicemēra Viļņa Ķirša izrēķināšanās mēģinājums pēc tam, kad viņš pagājušā gadā centās man “ietirgot” vēl neesošu amatu un izteica draudus, ka nepakļaušanās gadījumā tiks iedarbinātas administratīvās sankcijas ar mērķi mani salauzt un panākt aiziešanu no amata.
Pats esmu pārliecinājies, ka RD vadības arsenāls, lai atbrīvotos no sev nevēlamiem darbiniekiem, ir plašs – tirgošanās ar ietekmi, draudi, rājieni, kā arī neizpildāmi vadības uzdevumi ļoti īsos termiņos ar mērķi radīt mākslīgu attaisnojumu darbinieka atlaišanai, tomēr līdzšinējie tiesas spriedumi liecina, ka RD vadībai nopietnu pierādījumu par pašu izdomātajiem pārkāpumiem nav.
Jautājums drīzāk ir par to, cik ilgi RD vadība tērēs rīdzinieku naudu un administratīvo resursu, lai turpinātu nepamatotās tiesvedības?” tiesas lēmumu komentē RDSD direktors Vitālijs Reinbahs.
Jaunajai RD šī kopumā ir trešā zaudētā tiesvedība pret V. Reinbahu. Pirmā lieta saistībā ar V. Reinbaham ierosināto disciplinārlietu līdz tiesai pat nenokļuva, jo RD nebija ievērojusi noteiktos termiņus. Nākamā zaudētā tiesvedība bija saistīta ar RD rājienu par V. Reinbaha atteikšanos izpildīt V. Ķirša norādījumus iejaukties RDSD Iepirkumu komisijas darbā.
Savukārt RD prasība par V. Reinbaha atlaišanu no RDSD direktora amata tiesā tika iesniegta 2021. gada 13. jūlijā. Pēc pierādījumu izvērtēšanas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2022. gada 24. februārī lēma šo prasību noraidīt un atzīt par nepamatotu.
“Tiesas lēmumi skaidri parāda, ka līdz šim visas pret mani vērstās administratīvās represijas un mēģinājumi atlaist no amata ir bijuši nepamatoti un pat safabricēti. Turklāt šobrīd ir acīmredzami, ka pēc tam, kad nepiekritu V. Ķirša mēģinājumiem tirgoties ar ietekmi un piedāvājumam “labprātīgi aizrotēt” no RDSD direktora amata uz tobrīd vēl neizveidotu amatu, RD vadība tiešām ir īstenojusi savu politisko atriebību un administratīvo represiju draudus.
Manuprāt, nav pieļaujami, ka politiski ievēlētas personas, nevis meklē iespējas, kā sekmīgi sadarboties ar izpildvaras struktūrām, bet gan tieši pretēji – izmanto visus iespējamos veidus, lai izrēķinātos ar RD struktūru vadību un sev neērtiem darbiniekiem,” piebilst V. Reinbahs.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
