Rīgas infrastruktūra ir jāveido tā, lai velobraukšana kļūst par patiešām nopietni apsvērtu izvēli
Jaunā konservatīvā partija12.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes organizēšana Aleksandra Čaka ielā, kas ir viena no Rīgas maģistrālajām ielām, šobrīd ir Rīgas domnieku un rīdzinieku uzmanības centrā. Šodien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti lēma par izmaiņām organizācijā A.Čaka ielā, paredzot Marijas un A.Čaka ielā virzienā no centra izveidot sabiedriskā transporta joslu un autotransporta joslu, virzienā uz centru saglabājot esošo situāciju ar kopēju joslu autotransportam un sabiedriskajam transportam, un vienu velo joslu. Jaunās konservatīvās partijas deputāts balsojumā nepiedalījās.
A. Čaka iela ir robeža starp Rīgas centra apkaimi, Latgales priekšpilsētas Avotu un Grīziņkalna apkaimēm. Skatot jautājumu par velo joslu esamību A. Čaka ielā, vēršam uzmanību, ka šo nevar skatīt atrauti no satiksmes plūsmas apkārtējās ielās. Ir jāanalizē, jāievāc un jāapkopo ticami dati, ir jāmodelē situācijas, kā katrs potenciālais lēmums satiksmes organizēšanā ietekmēs situāciju plašākā apkaimē. Lēmumiem Rīgas domē ir jābūt datos balstītiem.
"Lai pieņemtu izsvērtu lēmumu, aicināju izvērtēt, kā tiks organizēta satiksme Centra un piegulošajās apkaimēs, kad atsāksies klātienes mācības Rīgas izglītības iestādēs, sāksies vērienīgie Rail Baltica būvniecības darbi, notiks remontdarbi Valmieras ielā, notiks remontdarbi uz Zemitānu tilta, rekonstrukcijai slēgs VEF tiltu, u.c. Vai šāds izvērtējums ir veikts, vai ir modelētas situācijas pie minētajām satiksmes izmaiņām? Cik man zināms, šāda vērtējuma un situāciju modelēšanas nav bijis. Jāpiebilst, ka arī Valsts policijas pārstāvji norāda, ka šādam eksperimentam ir jāgatavojas pietiekami ilgu laiku un tas ir jāmodelē vēl pirms reālu velo joslu ierīkošanas," akcentē Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāts Valters Bergs (JKP).
Pieejamie SKDS dati norāda uz to, ka vairākums aptaujāto A. Čaka ielas uzņēmēju (72% neatbalsta, 26% atbalsta) un iedzīvotāju (54% neatbalsta, 37% atbalsta) ir negatīvs viedoklis par velo joslu saglabāšanu pēc eksperimenta beigām (2021.gada 1.septembris).
RD Satiksmes departamenta aprēķini liecina, ka, saglabājot velo joslas A. Čaka ielā, vienkāršākajā variantā satiksmes infrastruktūras pielāgošana izmaksās gandrīz miljonu eiro. Savukārt dārgākajā scenārijā, īstenojot visus nepieciešamos pasākumus satiksmes organizēšanas maiņai, būtu nepieciešami vairāk nekā 5,7 miljoni eiro. Savukārt, atsakoties no velo joslām un pārceļot velotransportu uz Krišjāņa Barona ielu, būtu nepieciešami aptuveni 200 000 eiro sākotnējā variantā, bet, veicot satiksmes organizācijas izmaiņas pilnā apmērā, būtu nepieciešami aptuveni 0,5 miljoni eiro.
"Ņemot vērā visus minētos apstākļus, es uzskatu, ka eksperiments A. Čaka ielā pēc 1.septembra ir pārtraucams, saglabājot velo joslu no Zemitānu tilta līdz Ērgļu ielai un attiecīgi novirzot velo kustību uz velo joslām K. Barona ielā, savu nostāju pauž Valters Bergs (JKP).
Līdz ar to K. Barona iela būtu veidota kā maģistrālais velo savienojums starp Purvciemu un Centra apkaimi ar atbilstošu satiksmes organizāciju - mierinātu satiksmi, piemērotību sabiedriskajam transportam, pastaigām, velo braukšanai, kafejnīcām un veikaliem, bet A. Čaka iela būtu veidota ar prioritāti sabiedriskajam transportam.
Velo braukšanai ir jābūt drošai un baudāmai, lai velosipēdi rīdziniekiem kļūtu par nopietni apsvērtu izvēli, veidojot satiksmes organizāciju tā, lai sabiedriskais transports, velobraucēji un auto viens otram netraucē. No šāda skatupunkta K. Barona iela ir jāatdod velobraucējiem, ielu attiecīgi uzlabojot. Bet tas jādara nekavējoties, jo jebkuri pagaidu varianti tikai attālinās brīdi, kad K. Barona iela kļūs piemērota velobraucējiem.
Nobeigumā jāuzsver, ka Jaunās konservatīvās partijas deputāti Rīgas domē nav pret velo joslām A. Čaka ielā, bet ir pret to, ka lēmumi tiek pieņemti bez ticamiem datiem, aprēķiniem un satiksmes plūsmas modelēšanas, analizējot satiksmes plūsmu arī apkārtējās ielās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
