Rīgas Latviešu biedrības vadība izliekas, ka par "Putina runas karnevālu" "Māmuļā" neko nezina un nesaprot
PIETIEK05.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan kā pirmais Rīgas Latviešu biedrības mērķis oficiāli deklarēts "sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tautas tradīcijas, nacionālo identitāti un latvisko dzīves veidu", biedrības vadība ar priekšsēdētāju Gunti Gailīti priekšgalā izliekas, ka neko nezina un nesaprot par gadumijas pasākumu biedrības ēkā, kura dalībniekiem tika piedāvāta iespēja pusnaktī pēc Krievijas laika noskatīties Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzrunu un iemalkot šampanieti.
Sava vēsturiskā nama Zelta zāli Rīgas Latviešu biedrība vecgada vakarā bija iznomājusi producentu centram Impresa, kas tur organizēja Venēcijas karnevālu - "pasākumu krievu valodā ar daļēju tulkojumu latviešu un angļu valodā". Šī pasākuma ietvaros bija paredzēta gan Krievijas prezidenta Putina Jaungada uzrunas skatīšanās, gan šampanieša glāze Krievijas Jaunajā gadā.
Šis pasākums Rīgas Latviešu biedrības namā notika, neraugoties uz to, ka oficiāli deklarētie galvenie biedrības mērķi ir saistīti ar visa veida latviskuma veicināšanu un kopšanu - tostarp biedrība kā mērķus deklarē "sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tautas tradīcijas, nacionālo identitāti un latvisko dzīves veidu", "veicināt latviešu nacionālās piederības un valstiskās apziņas nostiprināšanos" un "aktīvi iesaistīties tautas kultūras dzīves pasākumos", kā arī "veicināt latviešu vienotību visā pasaulē".
Taču biedrības vadītājs, režisors Guntis Gailītis nevēlējās Pietiek jelkādā veidā komentēt Pietiek jau aprakstītos faktus par "Putina Jaungada" sagaidīšanu biedrības namā. Ne Gailītis, ne kāds cits biedrības vadības pārstāvis nevēlējās paskaidrot ne to, vai šis pasākums un tā programma bija ar viņiem saskaņoti un vai viņi par to vispār ir bijuši lietas kursā.
Tāpat neviens no biedrības vadītājiem nevēlējās arī paskaidrot ne to, cik bieži Rīgas Latviešu biedrība iznomā savas telpas šāda veida pasākumiem un kāda tieši summa saņemta par šo pasākumu, ne to, vai viņi vispār izjūt kādu atbildību par notikušo un kā šī atbildība izpaudīsies.
Neoficiāli Pietiek zināms, ka biedrības vadībā notikušais gan ir apspriests, taču pieņemts neformāls lēmums mēģināt no jebkādiem skaidrojumiem un komentāriem atturēties, cerot, ka mediju un sabiedrības interese par notikušo izsīks.
Kā rāda Lursoft datu bāze, Rīgas Latviešu biedrības amatpersonas kopā ar Gailīti ir Jānis Briedis, Marija Heislere-Celma, Skaidrīte Naumova, Aivars Smagars un Ivars Zvejnieks.
Rīgas Latviešu biedrībā darbojas 704 biedri (dati uz 01.02.2013.), to skaitā septiņi Goda biedri - Vaira Vīķe-Freiberga, Guntis Ulmanis, Jānis Stradiņš, Andris Kolbergs, Ēriks Hānbergs, Viktors Hausmanis un Raimonds Pauls.
Foto no riga24.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
